Šogad aprit 80 gadu kopš 1940. gada augustā tika izlaista banknote, kurai vērojama zināma saistība tieši ar Siguldu – uz tās attēlots tilts pār Gauju Siguldā.

Šīs naudaszīmes izgatavošanai ir zināma priekšvēsture. 1939. gada 23. augustā parakstītā PSRS - Vācijas neuzbrukšanas līguma slepenie papildprotokoli pavēra ceļu padomju agresijai pret Latviju - 1940. gada 16. jūnijā PSRS iesniedza ultimatīvu notu, pieprasot ielaist Latvijā Sarkanās armijas papildkontingentu (pirmās Sarkanarmijas daļas te bija izvietotas jau 1939. gadā) un izveidot jaunu Latvijas valdību. 1940. gada 17. jūnijā, vēl pirms ultimāta termiņa beigām, Sarkanā armija uzsāka Latvijas okupāciju, kurai sekoja inkorporācija Padomju Savienības sastāvā 1940. gada 5. augustā. Kopš Latvijas okupācijas sākuma līdz Latvija Bankas likvidācijai 1940. gada 5. oktobrim apgrozībā vēl bija vienīgi Latvijas papīra nauda un monētas, t.i., lati un santīmi. Iepriekšminēto notikumu iebiedētie iedzīvotāji sudraba latus (tādi bija 1, 2, 5 latu monētas) sāka taupīt un nelaist apgrozībā. Pēc jūnija notikumiem tie praktiski izzuda no apgrozības. Attiecīgo nominālu trūkums spieda valdību steidzami izlaist jaunu papīra naudu trūkstošās sudraba naudas kompensācijai. Pirmā padomju varas izlaistā naudas zīme Latvijas PSR bija 5 latu nomināls, kas apgrozībā nonāca 1940. gada augustā un tika nosaukta par “Latvijas valsts kases maiņas zīmi”. Tās grafiskā risinājuma autors bija Harijs Gricēvičs, izgatavošanas vieta – Valstspapīru spiestuve un naudas kaltuve Rīgā. Naudas zīmes aversā tika attēlots Latvijas Republikas ģerbonis, bet reversā – tilts pār Gauju Siguldā. 1940. gada oktobrī tika laista apgrozībā arī 20 latu valsts kases zīme (gan krietni mazākā skaitā nekā 5 latu banknote) ar Jelgavas pils attēlu reversā. Šai naudas zīmei bija lemts kļūt par pēdējo Padomju Latvijas varas iestāžu izlaidumu. Jau 1941. gada 25. martā, iedzīvotājus iepriekš nebrīdinot, latu anulēja un par vienīgo maksāšanas līdzekli kļuva PSRS rubļi un kapeikas.

Lats atkal apgrozībā atgriezās 1993. gada 5. martā. Pēc kāda laika - 2014. gada 1. janvārī Latvija kļuva par 18. Eiropas Savienības dalībval­sti, kas pievienojās eirozonai un kā maksāšanas līdzeklis tika ieviests eiro.