Turpinot darbu pie pētniecības tēmas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” tapis 13. gadsimta Turaidas sievietes tērpa rekonstrukcijas zīmējums. Rekonstrukcijas pamatā ir Turaidas Baznīckalna 1971. gada izrakumos iegūtie materiāli no 45. apbedījuma – rotu komplekts un villaines fragments. Atradumi liecināja, ka mirušajai ap kaklu bijusi kreļļu, zvārguļu un sudraba piekaru kaklarota, uz katras rokas – pa sudraba aprocei ar nedaudz paplašinātu vidusdaļu. No lībiešu sievietēm raksturīgās važiņu rotas bija saglabājies tikai važiņu sadalītājs, nazis ādas makstī un vairāki piekari.  Par villaini, ar kuru apbedītā sieviete bija pārklāta, liecināja vien neliels auduma gabaliņš, galu rotājumu fragmenti, daži bronzas gredzentiņi, spirālītes un sabirzušas alvas rozetes. Lai arī atradumi deva pieticīgu informāciju tērpa vizualizācijai, to veica viena no Latvijas profesionālākajām arheoloģisko tekstīliju pētniecēm Irita Žeiere, papildus izmantojot visus pieejamos Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumā esošos 12.–13. gadsimta tekstīliju atradumus senkapos.  Kā viņas pētījumu rezultāts tapa mākslinieces Lindas Treijas zīmējums.  Pētnieces un mākslinieces radītajam Turaidas meitenes tēlam dots vārds – Mare.  Zīmējums tālāk kalpos Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” vēstījuma papildināšanai, kā arī tiks izmantots topošās Lībiešu takas āra ekspozīcijas vajadzībām.