Turaidas muzejrezervātam ir izveidojusies rosīga sadarbība ar vairāku vācbaltiešu dzimtām.  Īpašu pateicību par līdzdalību viduslaiku Livonijas vēstures izpētē pelnījis Rozenu dzimtas arhīva pārzinis, vēsturnieks, savas dzimtas vēstures pētnieks brīvkungs Klauss fon Rozens. 2020.gada rudenī muzeju sasniedza viņa dāvinājums  no Vācijas – brīvkungu un grāfu fon Rozenu ģimenes vēsture sešos sējumos.

Turaidas muzejrezervāta sadarbība ar Rozena kungu aizsākās 2009. gadā, kad  viņš organizēja Rozenu dzimtas apvienības  salidojumu Latvijā. Dzimtas pēcteči no Vācijas, Zviedrijas, Kanādas un vēl daudzām pasaules valstīm apmeklēja arī Turaidu, kur iepazinās ar muzeja ekspozīcijām un viduslaiku izpētes virzieniem. Turaidas vēsture ir cieši saistīta ar Rozenu dzimtas vārdu, jo mūra pils viduslaikos bija arī fogtejas centrs, kur tika risināti tiesu varas un pārvaldes jautājumi Rīgas arhibīskapijas t.s. Lībiešu galā (13.–15.gs.), bet vēlāk “Turaidas galā” (1550). Pārvaldes un tiesu varu organizēja fogts – Rīgas arhibīskapa iecelta amatpersona, kas par savu darbu saņēma atalgojumu no Rīgas arhibīskapijas ienākumiem. Rīgas arhibīskapijā visā pastāvēšanas laikā (13.–16.gs.) visvairāk arhibīskapijas fogtu nāca tieši no Rozenu (de Rosis, von Rosen) dzimtas – vismaz seši šīs dzimtas pārstāvji ieņēma Turaidas fogta amatu. Rozenu lēņu valdījumi veidojās kādreizējā Idumejas fogtejā, kur Rozulas un Augstrozes apkārtnes teritorijas 13.gs. kļuva par mantojamu lēni dižciltīgai ģimenei. 14.–16.gs. Rozenu lēņu zemēs Rīgas arhibīskapijā tika uzbūvētas vairākas mūra pilis un izveidojās Straupes pilsētiņa (vācu val. – Roop, Ropa).

Pētot viduslaiku vēsturi, ļoti noderīgas bija brīvkunga Klausa fon Rozena konsultācijas un informācijas apmaiņa par viduslaiku Livonijas laika dokumentiem, kas tiek uzglabāti dzimtas arhīvā Vācijā. Tie ir izmantoti, gatavojot digitālu programmu “Turaidas fogti un Rīgas arhibīskapa vasaļu dzimtas 13.–16. gadsimtā” (2009) un publikāciju “Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos” (“Zinātne, 2014). Pētījumi par Rīgas arhibīskapijas pārvaldi un Turaidas fogtu vēsturi atspoguļojas Turaidas pils ekspozīcijās, kā arī ir publicēti vairākos zinātniskos rakstos, un atziņas no tiem iekļautas arī Rozenu dzimtas vēstures jaunākajā publikācijā (2020).

Brīvkungu un grāfu fon Rozenu vēsturi vācu valodā sešos sējumos izdevusi Rozenu dzimtas apvienība Hamburgā, un tā ietver sistemātisku informāciju no bīskapa Alberta laika līdz mūsdienām. Tas ir otrais, pārstrādātais dzimtas 1972. gada vēstures izdevums brīvkunga Klausa fon Rozena redakcijā. Senākā rakstītā dzimtas ģeneoloģija ir saglabājusies no 1698.gada, kad tā iesniegta Vidzemes Bruņniecības matrikulas komisijai Rīgā, pēc tam tapuši manuskripti un  arī vairākas iespiestas publikācijas ar dzimtas vēsturi. Dzimtas vēsture sākas ar Livonijas viduslaikiem, tā stāsta arī par 17.–18.gs. būtiskajām norisēm Baltijas jūras reģionā, kā arī mūsdienu Rozenu dzimtas atzariem Francijā, Zviedrijā, Vācijā u.c. Atsevišķā  sējumā  iekļauts dzimtas koks uz 19 lapām 20 metru garumā.

Rozenu dzimtas izpēte sniedz nozīmīgu pienesumu Latvijas vēsturei, risinot Rozenu izcelsmes jautājumu 13. gadsimta sākumā, atspoguļojot bruņinieku jeb vasaļu dzīves detaļas un lēņu sistēmas īpatnības Rīgas arhibīskapijā, reformācijas norises Livonijā, pētot viduslaiku pergamenta dokumentus un vaska zīmogus. Turaidas muzejrezervāts saka lielu paldies brīvkungam Klausam fon Rozenam par dāvinājumu un cer uz sadarbību arī turpmāk! Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā