Turaidas
muzejrezervāts


Johans Kristofs Broce un viņa zīmējumi


Skats uz Siguldas pilsdrupām 1771. gadā no D. Siguldas ordeņpils sākta celt 1207. gadā. Broces zīmējumā redzamas vārtu torņa un konventa ēkas drupas, kas saglabājušās līdzīgā apjomā, vārtu tornis restaurēts. Attēla kreisajā pusē skatāmas ārējās priekšpils teritorijā bijušā priekštilta aizsargtorņa paliekas vēl salīdzinoši labā stāvoklī. Mūsdienās no tā saglabājušies tikai pamati, kuriem priekšā atrodas vēlāk (1878 - 81) uzceltā Jaunā pils.

Skats uz Siguldas pilsdrupām 1771. gadā no D. Siguldas ordeņpils sākta celt 1207. gadā. Broces zīmējumā redzamas vārtu torņa un konventa ēkas drupas, kas saglabājušās līdzīgā apjomā, vārtu tornis restaurēts. Attēla kreisajā pusē skatāmas ārējās priekšpils teritorijā bijušā priekštilta aizsargtorņa paliekas vēl salīdzinoši labā stāvoklī. Mūsdienās no tā saglabājušies tikai pamati, kuriem priekšā atrodas vēlāk (1878 - 81) uzceltā Jaunā pils.

Siguldas, Krimuldas un Turaidas apkārtne ir bagāta ar interesantiem dabas un vēstures pieminekļiem, tāpēc tai jau no senatnes uzmanību pievērsuši daudzi mākslinieki. Viens no senākajiem un pats produktīvākais bija pazīstamais novadpētnieks J. K. Broce (1742.12.IX Gerlicā, Saksijā – 1823.16.VIII Rīgā), kurš pirms aptuveni 200 gadiem iemūžināja arī toreizējās muižu apkārtnes ievērojamās vietas.

Pēc paša Broces vārdiem, viņa senči cēlušies Čehijā un saukušies par Procēm. Reliģisku vajāšanu dēļ 17. gadsimta vidū četri brāļi pārcēlušies uz Augšlužicu, kur iepirkuši zemi un ar laiku sākuši saukties par Brocēm. Viņa tēvs bija audējs, kas, meklēdams vieglāku iztiku, pārcēlās uz Gerlicu, kur 1742. gada 12. septembrī piedzima Johans Kristofs Broce. Brocem izdevās iestāties Gerlicas ģimnāzijā, jau tolaik sasniedzot tādu meistarību plānu zīmēšanā, ka viņam uzticēja pat izgatavot plānus Gerlicas pilsētas vajadzībām.

1763.gadā Brocem izdevās iestāties Leipcigas universitātē. Tur viņš iepazinās ar baznīcvēsturnieku Johanu Matiasu Šreku, un, kad tas pārcēlās uz Vitenbergas universitāti, Broce viņam sekoja un gada laikā ieguva filozofijas doktora grādu. Saņēmis uzaicinājumu strādāt par mājskolotāju Rīgas rātskunga Fēgezaka ģimenē, Broce no akadēmiskās karjeras atteicās un 1768. gada decembrī ieradās Rīgā, kur par mājskolotāju nostrādāja nepilnu gadu. Kad Rīgas ķeizariskajā licejā atbrīvojās subrektora (skolotāja) vieta, Broce to pieņēma un licejā mācīja 46 gadus. 1783. gadā Broce kļuva par konrektoru (rektora vietnieku jeb palīgu) un pēc 1801. gada pildīja arī rektora pienākumus. Ar 1804. gadu licejs tika pārveidots par ģimnāziju un Broce tajā bija virsskolotājs vairāk kā 10 gadus, 1808. gadā saņemot titulārpadomnieka nosaukumu. 1815. gadā viņš aizgāja pensijā. Broce bija cerējis pēc dažiem skolas gadiem ieņemt mācītāja vieta, tāpēc mācījās latviešu valodu, tomēr šis mērķis nepiepildījās. Neticis pie mācītāja vietas kādā Rīgas latviešu draudzē, Broce vēl aizrautīgāk nodevās iemīļotajam vaļaspriekam – vēstures aprakstīšanai un zīmēšanai. Pēc paša Broces liecības, šādu ierosmi viņš guvis, strādādams par mājskolotāju Rīgas pilsētas virssoģa Gothanola Fēgezaka mājā, kur bijis plašs Baltijas vēstures darbu krājums. Paša Broces atstāto materiālu apjoms ir milzīgs. Agrākajā Rīgas pilsētas zinātniskajā bibliotēkā bija īpašs Broces manuskriptu skapis, kas vēlāk pārvietots uz Latvijas ZA Fundamentālo bibliotēku, bez tam Broces rokraksti un zīmējumi vēl glabājas Latvijas Centrālajā Valsts vēstures arhīvā, kā arī Tartu.

Gūtmaņa alas pretskats no A, 1794. gadā. Alu Broce attēlojis arī sānskatā un no iekšpuses. Arī pēc Broces alu zīmējuši daudzi mākslinieki. Tā veidojusies pirms 10 – 12 tūkstošiem gadu un pēc tilpuma (~500 m2) ir lielākā Baltijā.

Gūtmaņa alas pretskats no A, 1794. gadā. Alu Broce attēlojis arī sānskatā un no iekšpuses. Arī pēc Broces alu zīmējuši daudzi mākslinieki. Tā veidojusies pirms 10 – 12 tūkstošiem gadu un pēc tilpuma (~500 m2) ir lielākā Baltijā.

Novērtējot J. K. Broces un viņa darbu nozīmi Rīgas, Latvijas un Igaunijas vēstures pētniecībā, jāatzīmē, ka Broce pieskaitāms vēlīnai humānisma virziena t. s. erudītu skolai. Tās sākumi meklējami 15. gadsimta Itālijā, no kurienes vēstures avotu apstrādes tehniku pārņēma franču un vācu vēsturnieki. 17. gadsimtā tā aizsniedza Baltiju. Erudītu skola par savu galveno uzdevumu uzskatīja vēstures avotu vākšanu, apstrādāšanu, salīdzināšanu un izdošanu. Broce, atrazdamies šīs skolas ietekmē, vāca visdažādākos vēstures avotus, vienalga, vai tie attēloja feodāļu šķiras vēsturi, namniekus un topošo buržuāziju vai zemnieku stāvokli. Broces zīmējumi, apraksti un citi materiāli allaž saistīti ar kādu noteiktu Baltijas vietu un Baltijas novadpētnieku darbi nav iedomājami bez Broces materiālu izmantošanas. Broces oriģinālattēli ir vienkrāsaini tušas zīmējumi ar spalvu vai arī darināti tušas mazgājuma tehnikā. Krāsaini zīmējumi ir vai nu akvareļi vai ar ūdenskrāsu tonēti spalvas zīmējumi. J. K. Broces dažādu Vidzemes pieminekļu skatu, monētu, ģerboņu un tml. krājums aptver 10 ādā iesietus sējumus. Tie ir vienāda formāta – 34,0x23,5 cm un 5-6 cm biezi, katrā no tiem ir vairāk kā 200 lapas.

Lai unikālo pieminekli saglabātu nākamajām paaudzēm, jo laika gaitā kolorīto zīmējumu krāsas, tāpat arī tekstu tinte izbalē un izdziest, 1979. gada 22. februārī Latvijas PSR ZA Prezidija sēdē tika nolemts izdot Broces krājuma “Monumente…” materiālus. Materiālu lielās dažādības dēļ, to izdošanā tika izmantots gan ģeogrāfiskais, gan tematiskais princips. Tādējādi radās šāds jaunā izdevuma iedalījums: 1. un 2. sējumā apkopoti materiāli par Rīgu un tās apkārtni, 3. un 4. – par pārējo Latviju, 5. – par Igauniju. Šie sējumi sastāda izdevuma pirmo sēriju.

Siguldas un tās apkārtnes vēstures un dabas ievērojamāko pieminekļu zīmējumi atrodas pārsvarā 3. sējumā.

Siguldas baznīca 1792. gadā skats no Z-ZR, agrāk te atradusies kāda vienkārša koka būve, jo pēc Indriķa hronikas ziņām, jau 1206. gadā te notika vietējo lībiešu kristīšana un priesteris Alebrands te “nodalīja draudzes”. Līdz mūsdienām baznīca pārbūvēta – mazā tornīša vietā 1930. gadā pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta uzcelts tagadējais tornis. Sēta ap baznīcu, visticamāk, norobežo bijušās, līdz 1772. gadam pastāvējušās kapsētas robežas. Baznīcas kreisajā pusē attēlotā ēka ir vai nu bijusī draudzes skola vai bijušais Baznīckrogs (saukts arī par Jelgavkrogu). Baznīcas labajā pusē esošais koks ir ozols, kas 20. gadsimta sākumā dēvēts par “tūkstošgadīgo” ozolu. Šāds vecums gan ir nedaudz vairāk kā divas reizes pārspīlēts. Koks un vēlāk pārbūvētais krogs tika nopostīts 1. pasaules kara laikā.

Siguldas baznīca 1792. gadā skats no Z-ZR, agrāk te atradusies kāda vienkārša koka būve, jo pēc Indriķa hronikas ziņām, jau 1206. gadā te notika vietējo lībiešu kristīšana un priesteris Alebrands te “nodalīja draudzes”. Līdz mūsdienām baznīca pārbūvēta – mazā tornīša vietā 1930. gadā pēc arhitekta K. Pēkšēna projekta uzcelts tagadējais tornis. Sēta ap baznīcu, visticamāk, norobežo bijušās, līdz 1772. gadam pastāvējušās kapsētas robežas. Baznīcas kreisajā pusē attēlotā ēka ir vai nu bijusī draudzes skola vai bijušais Baznīckrogs (saukts arī par Jelgavkrogu). Baznīcas labajā pusē esošais koks ir ozols, kas 20. gadsimta sākumā dēvēts par “tūkstošgadīgo” ozolu. Šāds vecums gan ir nedaudz vairāk kā divas reizes pārspīlēts. Koks un vēlāk pārbūvētais krogs tika nopostīts 1. pasaules kara laikā.

Tā kā Siguldā un tās tuvumā sastopami daudzveidīgi dabas un vēstures pieminekļi, Broce šim apvidum veltīja lielu uzmanību. Viņa sējumos atrodami ne tikai paša, bet arī citu tā laika mākslinieku zīmējumi. Siguldas ordeņpils drupas zīmējis arī E. Kerbers, Gūtmaņa alu – G. Kīzerickis, Krimuldas kapsētu – Bīriņu muižas īpašnieka, grāfa Mellīna mājskolotājs V. Krauze. Tomēr citu mākslinieku darbi sastāda tikai sējumu mazāko daļu, paša Broces veikums ir vislielākais.

No Siguldas objektiem viņš zīmējis Starpas krogu pie Lojas upītes, Siguldas baznīcu, pilsdrupas vairākos rakursos. Gaujas pretējā, labajā krastā attēlota Gūtmaņa ala un Krimuldas pilsdrupas. Interesanti, ka minētās drupas, no kurām bija saglabājušās tikai niecīgas un neizteiksmīgas mūru paliekas, Broce tuvplānos attēlojis vairākas reizes, bet netālu esošās, vizuāli daudzkārt iespaidīgākās Turaidas pilsdrupas parādījis tikai vienā zīmējumā, turklāt no liela attāluma, fonā, priekšplānā daudz detalizētāk izzīmējot vienu no Gūtmaņalas skatiem. Dažādos rakursos attēlota arī Krimuldas baznīca un tai blakus esošā Kubeseles pils vieta, arī Englārtes muiža, tāpat ir zīmējums ar Englārtes pasta staciju, Vecmurjāņu krogu, Sējas muižu, daudzi Inčukalna apkārtnes, Gaujas senielejas skati u.c. Broces zīmējumiem galvenā vērtība ir to gandrīz fotogrāfiskā precizitāte – par to var pārliecināties, salīdzinot objektus, kuri saglabājušies līdz mūsdienām un kurus savulaik zīmējis Broce – precizitāte un līdzība ir uzkrītoša. Līdz ar to var secināt, ka arī tie pieminekļi, kuri līdz mūsdienām zuduši, izskatījušies tieši tādi, kādus tos attēloja izcilais novadpētnieks. Bieži šie attēli ir vienīgie avoti, pēc kuriem var spriest par šo zudušo būvju vai dabas pieminekļu kādreizējo  izskatu.

Egils Jemeļjanovs Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

Rakstā izmantoti dati no grāmatas “Johans Kristofs Broce. Zīmējumi un apraksti” 1., 3. sējums. Rīga: Zinātne, 1992 – 2002
    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts