istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Notiek senas un retas dārzkopības grāmatas izpēte un tulkošana


Georga Holīka grāmatas “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau”. Riga, 1684 titullapa

Georga Holīka grāmatas “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau”. Riga, 1684 titullapa.

1684. gadā Rīgā, J. G. Vilkena tipogrāfijā, iznācis Georga Holīka grāmatiņas par dārzkopību “ Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau” (“Apvienotā Vid- un ārzemju dārzkopība”) pirmizdevums. Līdz mūsdienām zināmi vien divi šīs retās grāmatas pirmizdevuma eksemplāri Baltijā, un viens no tiem glabājas Turaidas muzejrezervātā.

Akadēmiķis Jānis Stradiņš savā monogrāfijā “Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā” (Rīga, 2012), runājot  par “brīvajiem” (ārpus zinātniskām iestādēm strādājošiem)  zinātniekiem Rīgā 17. gadsimta beigās, piemin arī čehu izcelsmes dabas pētnieku Georgu Holīku (Georg Holyk), kurš izgudrojis svarīgākos augļu koku potēšanas paņēmienus – t. s. Kopulēšanu un triangulēšanu.  Balstoties uz savu praktisko pieredzi, Holīks aprakstījis arī paņēmienus cīņā ar augļu koku slimībām, kaitēkļiem, kā arī augļu noņemšanu un uzglabāšanu u. c. Viņa nopelni dārzkopībā tika pa īstam novērtēti tikai 20. gadsimtā, saprotams, vispirms viņa dzimtenē Čehijā. 1937. un 1940. gadā Prāgā iznāca divas čehu biogrāfa Miloša Bohuslava Volfa grāmatiņas par  Holīka dzīvi un intelektuālo mantojumu, pirmā franču, otrā – čehu valodā. No tā laika interese par Georgu Holīku čehu sabiedrībā ir tikai augusi.  1980. gadā Rīgā izdotajā krājuma  “Из истории естествознания и техники Прибалтики” sestajā sējumā zinātnes un tehnikas vēsturnieks T. Romanovskis, balstoties uz M. Volfa sniegtajām ziņām un citiem materiāliem, dod šī dārzkopja dzīves un zinātniskās darbības apskatu. Jaunākais apraksts par Holīku, īpaši par viņa darbības noslēdzošo posmu Rīgā,   atrodams čehu vēsturnieka Pāvela Štolla 2016. gadā iznākušajā grāmatā “Latviešu kultūra un brāļu draudze.”

Turaidas muzejrezervātā uzsākti priekšdarbi grāmatas izdošanai ar latvisku tulkojumu un komentāriem. Finansiālu atbalstu sniegusi Latvijas Kultūras ministrija, īpašā mērķprogrammā piešķirot līdzekļus izpētes darbam. Piesaistot Latvijā kompetentākos zinātniekus, noslēgti līgumi ar četriem ārštata autoriem par izpēti, konsultācijām un tulkojuma rediģēšanu. Latvijas vadošā pētniece augļkopībā Dr. agr. Māra Skrīvele pētīs G. Holīka atklājumus augļu koku potēšanā un konsultēs tulkojuma terminoloģiju, filologs un grāmatniecības vēsturnieks, Dr. phil. Pauls Daija sagatavos publikāciju par dārzkopības zināšanu izplatību latviešu grāmatniecībā no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta vidum, Prāgas Kārļa universitātes pasniedzēja Dr. hist. Kristīne Ante sagatavos publikāciju par Holīka devuma izvērtējumu čehu kultūrtelpā, bet ģermāņu filoloģe, Dr. phil. Silvija Pavidis rediģēs tulkojumu no vācu valodas. Grāmatu tulkos Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, Dr. hist.  Edgars Ceske.

Ieskatam vēl dažas biogrāfiskas ziņas par Georgu (čehu tradīcijā Jirži)  Holīku. Milošs Volfs, analizējot dažādus avotus, noskaidrojis, ka Holīks dzimis 1634. vai 1635. gadā kādā nelielā miestiņā Čehijas vidusdaļā. Vienpadsmit gadu vecumā viņš pret savu gribu tika nodots katoļu skolā, kuru beidzot, 1655. gadā iestājās dominikāņu ordenī un kalpoja kā garīdznieks. Tomēr katoļu konfesija jaunietim nešķita pieņemama. Viņš aizbēga uz Vāciju, kur pieņēma protestantismu, vēlāk kļūstot par trimdā esošās čehu brāļu draudzes mācītāju Barbijā pie Magdeburgas. Lai vāktu līdzekļus čehu brāļu draudzei, 1671. gadā viņš devās uz Zviedriju un Somiju. Drīz pēc tam Holīks tomēr nolēma pavisam atteikties no garīdznieka amata un savu tālāko dzīvi saistīt ar dārzkopību, ko bija iemīļojis jau kopš agras jaunības. Kā norāda M. B. Volfs, viņš ieguva dārznieka vietu Kēnigsbergā “pie kāda aristokrāta, laikam čehu trimdinieka”, kur 1678. gadā izgudroja jaunus potēšanas paņēmienus – kopulāciju, triangulāciju un pakāpienveida potēšanu. Cerībā paplašināt savus izmēģinājumus viņš devās uz Rīgu, tomēr viņa plāni atrast darbu šeit sākumā neattaisnojās. Holīks nokļuva lielās finansiālās grūtībās – ir ziņas, ka šeit viņš bija spiests pelnīt sev uzturu, strādājot pat par žurku ķērāju. Tikai ar laiku dārzkopim radās iespēja pievērsties iemīļotajam darbam – Rīgā viņš veica eksperimentus augļu koku potēšanā, sasniedzot augstus rezultātus un beidzot iegūstot atbalstu arī no Rīgas rātes. Savu bagāto pieredzi viņš izklāstīja divās nelielās grāmatiņās: jau pieminētajā “Vereinigter Garten-Bau” (1684) – tajā vairākkārt pieminēta arī dārzkopības pieredze Vidzemē un Kurzemes hercogistē – un “Versprochenes Blumen und Küchengarten Büchlein” (“Solītā puķu un sakņu dārza grāmatiņa” (Rīga, J. G. Vilkena tipogrāfija, 1687). Atšķirībā no tiem laikiem raksturīgajiem biezajiem foliantiem, kas bija pārsātināti ar citātiem, bieži latīniskiem, no senām autoritātēm, Holīka grāmatiņas sarakstītas vienkāršā valodā un aptver nelielu apjomu – pirmā 84, otrā 94 lappuses, pie tam tās balstās gandrīz vienīgi uz personīgo pieredzi. Nelielā formāta dēļ tās ērti varēja nēsāt kabatā. Tas bija iemesls, kādēļ grāmatiņas kļuva visai populāras; pirmā no tām piedzīvoja Vācijā pat deviņus izdevumus, pēdējo 1750. gadā. Tomēr tieši sava populārzinātniskā, nevis akadēmiskā, rakstura dēļ speciālistu vidū tās lielu atsaucību neguva, un Holīka atklājumi vēlāk  bieži tika pierakstīti citiem zinātniekiem. Atbalsts, ko Holīks saņēma no Rīgas rātes un vairākiem turīgiem tirgotājiem, kuru dārzi atradās priekšpilsētās, izraisīja arī konfliktus ar vietējiem dārzniekiem.

Georgs (Jirži) Holīks nomira Rīgā ap 1710. gadu, šķiet, no mēra. Rīgā viņš, pēc visa spriežot, ir arī apglabāts, bet kapavieta nav zināma.

Paredzams, ka grāmatas atkārtotais izdevums  parādīsies  2022. gadā. Ceram, ka tas izraisīs interesi ne tikai  dabaszinātņu, dārzkopības un kultūras vēsturniekos, bet visos, kas interesējas par ekoloģisko dzīves veidu  un kļūs par vēl vienu piemēru, runājot par kultūras sakariem starp Čehiju un tagadējās Latvijas teritoriju, jeb, kā raksta M. B. Volfs, “mūsu attiecībām ar Baltiju” jau pirms vairāk kā 300 gadiem.

Edgars Ceske,
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

Raksts publicēts mēnešrakstā “Siguldas Avīze”, 2021, maijs

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Raksti, Raksti par krājumu