istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Latviešu fotogrāfam Mārtiņam Bucleram – 155


Reklāmas pastkarte “Sveiciens no Vidzemes Šveices”.Pastkarti izdevis M.Buclers Kārtužos (Schöneck), pats izmantojis korespondencei 1900.gadā. (Labajā, apakšējā stūrī viņa paraksts).

Reklāmas pastkarte “Sveiciens no Vidzemes Šveices”. Pastkarti izdevis M.Buclers Kārtužos (Schöneck), pats izmantojis korespondencei 1900.gadā. (Labajā, apakšējā stūrī viņa paraksts).

Šogad  aprit 155 gadi, kopš 12.decembrī Zemgalē, Saukas pagasta Juču mājās, zemnieku ģimenē, dzimis Mārtiņš Buclers – viens no izcilākajiem latviešu fotogrāfiem, kura darbība cieši saistīta arī ar Siguldu. Ar viņa vārdu gandrīz pusgadsimtu saistās arī latviešu fotogrāfijas attīstība.

Pēc vietējās pamatskolas beigšanas Buclers devās uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nolika skolotāja eksāmenus. Kādu laiku viņš strādāja arī tēva saimniecībā – veica dažādus saimniecības darbus. Pašmācības ceļā apguva vairākas svešvalodas, kuras vēlāk noderēja, rakstot grāmatas un tulkojot rakstus žurnāliem.

Pārcēlies uz Siguldu, Buclers strādāja pie kņaza Kropotkina par spirta dedzinātāju, bet 1894.gadā iestājās par fotogrāfa mācekli R.Borharda darbnīcā. (Tolaik, lai pilnībā apgūtu amatu, pie meistara bija jāmācās vismaz trīs gadus. Roberts Borhards, pie kā mācījās M.Buclers, bija viens no pirmajiem vietējiem fotogrāfiem – savu darbnīcu Rīgā viņš atvēra jau 1860.gadā un strādāja bez pārtraukuma līdz 1897.gadam). 1897.gadā Buclers jau pats atvēra savu fotodarbnīcu Siguldā. Tā atradās netālu no pārceltuves pār Gauju, tuvu Fotogrāfu (arī Olas) kalnam, ap 100 metriem uz ziemeļiem no bijušās pansijas “Franc”, tagadējās Gaujas ielas galā (darbnīca nojaukta drīz pēc 1945.gada). Acīmredzot šeit tapuši viņa 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma uzņēmumi no tuvākās apkārtnes. Tolaik M.Buclers uzturējās arī Kārtužu muižā (Schöneck) pie Mores, kur 1900.gadā piedzima viņa dēls Fridrihs (1900-1976), kurš tēva iespaidā arī pievērsās fotogrāfijai. Tolaik M.Buclers fotografēja ne tikai apkārtnes dabu. Kad 1896.gadā Rīgā norisinājās Viskrievijas arheologu X Kongress, tā ietvaros Pūteļu kapulaukā (atrodas apmēram starp Turaidu un Inciemu) tika veikti paraugizrakumi, kurus organizēja Tērbatas (Tartu) Universitātes profesors R.Hausmanis. Viņš arī uzaicināja M.Bucleru kā jau zināmu fotogrāfu, veikt atsegto apbedījumu fotofiksāciju. 1903.gadā Rīgā M.Buclers sāka gatavot fotoplates “Record”. 1904.gadā viņš izdeva pirmo grāmatu latviešu valodā par fotogrāfiju. Buclers bija arī latviešu fotogrāfiskās biedrības pamatlicējs un ilggadējs priekšsēdētājs. 1906.gadā viņš sāka izdot žurnālu “Stari” kur bija arī fotogrāfijai veltīta nodaļa.

Pastkarte “Sveiciens no Turaidas pils”. M.Buclera foto. Skats uz pils galveno torni, kreisajā pusē – 19.gadsimta uzceltais zirgu stallis un ūdens muca. Ap 1900.gadu

Pastkarte “Sveiciens no Turaidas pils”. M.Buclera foto. Skats uz pils galveno torni, kreisajā pusē – 19.gadsimta uzceltais zirgu stallis un ūdens muca. Ap 1900.gadu

M.Buclers sarakstījis arī ap 20 grāmatu (kopējais metiens ap 115 000 eksemplāru) par fotografēšanu  – gan amatieriem, gan profesionāļiem, piedalījies fotoizstādēs gan Latvijas teritorijā, gan ārzemēs. Pirmā pasaules kara laikā M.Buclers ar savu fotolaboratoriju evakuējās uz Harkovu, pēc tam uz Kijevu, kur ražoja “Velorekorda” fotopapīru karaspēka vajadzībām. Latvijā viņš atgriezās tikai 1921.gadā, turklāt fotolaboratorijas iekārta palika Kijevā. Te viņš vairāk nodevās fotoliteratūras rakstīšanai, atjaunoja fotoplašu un papīra ražošanu, noorganizēja fotografēšanas pamatu pasniegšanu skolās. Kā pedagogs viņš strādāja Rīgas 2. un Rīgas 4.ģimnāzijā. M.Buclers teicami pārzināja fotogrāfijas teoriju, tās tehnisko pusi un kompozīciju, daudzi latviešu fotogrāfi uzskatīja viņu par savu skolotāju.

M.Buclers mira 1944.gadā, viņa atdusas vieta ir Siguldas kapos, netālu no Fotogrāfu kalna un savas pirmās fotodarbnīcas vietas. Siguldas kapos viņam 1989.gadā atklāja tēlnieces S.Vasiļjevas veidotu kapa pieminekli, bet no 1987. līdz 1997.gadam par izciliem sasniegumiem mākslas fotogrāfijā tika piešķirta Buclera prēmija.

M.Buclera ap 1900.gadu izdotās pastkartes, kurās izmantotas viņa fotogrāfijas, ir samērā retas – domājams, tās izdotas nelielā tirāžā. Šī raksta autoram tādas pastkartes, kuru autors nepārprotami ir M.Buclers un kas izgatavotas ap 1900.gadu, ir zināmas vien 25. Tomēr to skaits varētu būt lielāks, jo bieži Buclera uzņēmumus izmantojuši vairāki citi 20.gadsimta sākuma pastkaršu izdevēji, bieži vien bez atsaucēm uz fotogrāfijas autoru. Tajās redzama galvenokārt tuvākā apkārtne – Siguldas centra apbūve, ievērojamākie vēstures un dabas pieminekļi, arī Līgatnes, Braslas un Ieriķu skati. Savukārt 20.gadsimta 20.-30.gadu fotoatklātņu ir vairāk – tās kopētas uz paša M.Buclera darinātā fotopapīra un atšķiramas pēc rokraksta vai Buclera paraksta attēlu anotācijās. Minēto fotopapīru gan izmantojuši arī citi fotogrāfi, kas būtiski traucē noteikt paša M.Buclera uzņemto attēlu skaitu. Tomēr ir nenoliedzami, ka Buclers, neskatoties uz citiem viņa nopelniem, bijis viens no fotogrāfiem, kas visvairāk iemūžinājis Siguldu un tās apkārtni savās fotogrāfijās.

Egils Jemeljanovs,
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

Rakstā izmantoti dati no grāmatas “Latvijas fotomāksla. Vēsture un mūsdienas”. Rīga.Liesma.1985.
P.Korsaks “Redzamākie 20.gadsimta sākuma latviešu fotogrāfi”.

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti