Glezna “Jēzus Ģetzemanes dārzā” 1926. gadā novietotas Turaidas baznīcas altārī. 1926. gads.  Fotogrāfs nezināms. 

Šogad 8. augustā apritēja 95 gadi, kopš Turaidas baznīcā svinētas divas nozīmīgas jubilejas. Laikraksts “Siguldas Ziņas” (Nr.19, 04.09.1926) vēstīja, ka 1926. gada 8. augustā nosvinēta Lēdurgas–Turaidas draudzes pastāvēšanas 700 gadu jubileja un Turaidas baznīcas 175 gadu jubileja. Svinību organizētājs bija draudzes mācītājs Bertrams Feders. Īstais baznīcas uzcelšanas jubilejas gads gan bija 1925. gadā, jo ieraksts baznīcas grāmatā liecina, ka 1750. gada 28. janvārī Lielvārdes mācītājs Jakobs Andreas iesvētīja Turaidas baznīcu. Taču sakarā ar to, ka baznīcas remontdarbi vēl nebija pabeigti, svinības pārlika gadu vēlāk.

Pirms jubilejas baznīca tika krietni izremontēta gan no iekšpuses, gan ārpuses. Baznīcas virsvalde remontam sniedza finansiālu atbalstu, darbus draudzes locekļi veica saviem spēkiem. Darbus vadīja draudzes pērminderis, galdnieks Ernests Migliņš. Daudz darba stundu dievnama sakopšanai veltīja viens no draudzes padomes locekļiem Kārlis Dreimanis.

Turaidas baznīca. 1931. gads. Fotogrāfs nezināms. 

Svētku dienā tika iesvētīts jauns baznīcas zvans, kas iegādāts pa turaidiešu pašu līdzekļiem un izmaksājis ap 1000 latiem. Zvans bija izgatavots Rīgā Švenna darbnīcā un svēra ap 355 kilogramiem. Zvana mūžs Turaidas baznīcas tornī beidzās Otrā pasaules kara laikā, kad to aizveda vācu armija.

Laikrakstā “Latvis” (Nr.1456, 17.08.1926), aprakstot Turaidas baznīcas svinības, minēts, ka kāds turaidietis, kurš ar savu darbu Rīgā ticis par turīgu vīru un namu īpašnieku, dāvājis baznīcai altārgleznu 300 latu vērtībā. Muzejrezervāta krājumā esošajās turaidiešu atmiņas sniedz ziņas, ka gleznu “Jēzus Ģetzemanes dārzā” dāvināja turaidieša Andreja Štauvera (Stauera) radi no Rīgas.

“Jēzus Ģetzemanes dārzā” ir daļa no Turaidas baznīcas interjera ekspozīcijas. 2021. gads. Fotogrāfs Agris Tabaks. Šobrīd glezna apskatāma Turaidas baznīcā un tā ir daļa no interjera ekspozīcijas.  1994. gadā glezna nonāca muzejrezervāta krājumā un tā tika restaurēta “Latvijas Restauratora” darbnīcā. Latvijas Mākslas muzeja speciālistu atzinumā teikts, ka glezna ir 20. gadsimta 20. gadu nezināma autora darbs pēc vācu mākslinieka Heinriha Hofmaņa (1824–1911) oriģināldarba. Četri no slavenākajiem Hofmaņa darbiem atrodas Riversaidas (Ņujorka, ASV) baznīcā un starp tiem arī glezna ar nosaukumu “Kristus Ģetzemanes dārzā” (Christ in Gethsemane) (1890).

 Gleznā izmantots sižets no Jaunās Derības, kurš aprakstīts Mateja (Mt.), Marka, Lūkasa (Lk.) un Jāņa evaņģēlijos – Lūgšana Ģetzemanes dārzā. Ģetzemane ir dārzs Olīvu kalnā, Jeruzalemē, sauktā arī par Eļļas kalnu.

Pēc Svētā Vakarēdiena iedibināšanas Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nakts melnumā dodas uz Ģetzemanes dārzu, lai pēdējo reizi pirms nonākt vajātāju gūstā lūgtu Dievu un smeltos ticības spēku smagajiem pārbaudījumiem. Gleznā “Jēzus Ģetzemanes dārzā” Jēzus ceļos nometies, lūgšanā pavērsis skatu pret debesīm. Viņa seja un acis pauž izmisumu, skumjas un dvēseles mokas, bet vienlaicīgi pilnīgu paļāvību Dieva gribai. Otrā plānā redzami iemigušie apustuļi. Jēzus mācekļiem saka: ...“Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei: palieciet šeit un esiet ar Mani nomodā. Un, nedaudz pagājis, Viņš krita uz Sava vaiga pie zemes, lūdza Dievu un sacīja: “Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mt. 26:38-39)

Ģetzemanes dārzā notiek smaga iekšējā cīņa, to dēvē arī par dvēseles “tumšo nakti”. “Bet eņģelis no debesīm Viņam parādījās un Viņu stiprināja. Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.” (Lk.22:44). Lūgšanas un paļāvība Dieva gribai ir tas, kas palīdz Jēzum pārvarēt bailes un dvēseles ciešanas. Jēzus māca: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā” (Lk.22:40). Lūgšana ir Dieva dāvana, kas dod spēku un vairo ticību.

Riversaidas baznīcas pārstāvji apgalvo, ka H. Hofmaņa glezna “Kristus Ģetzemanes dārzā” ir viena no viskopētākajām gleznām pasaulē. Arī Latvijā ir vairāki dievnami, kuros sastopamas gleznas ar sižetu Jēzus Ģetzemanes dārzā.

Turaidas baznīcas remonta dabu vadītājs namdaris, draudzes pērminderis Ernests Migliņš (otrais no labās). Ap 1926. gadu. Fotogrāfs nezināms. 

Turaidas draudzē ir bijušas domas arī par jauna dievnama celšanu. Namdara Jāņa Lapiņa dienasgrāmatā var lasīt, ka vēl pirms 1914. gada bija sagatavoti materiāli jaunas baznīcas būvei. Vieta bija noraudzīta tā sauktajā Magazīnas kalnā. Notika sarunas starp muižu un pagasta valdi. Tomēr Pirmais pasaules karš izjauca šos nodomus. Jau nedaudz vēlāk 1932. gadā Turaidas baznīca ar tajā iebūvēto iekārtu tika iekļauta aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Mūsdienās Turaidas baznīca ir daļa no Latvijas sakrālās kultūras mantojuma, un viens no retajiem koka dievnamiem, kas bez būtiskām izmaiņām saglabājies sākotnējā celšanas vietā.

Jolanta Dukaļska Turaidas muzejrezervāta Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja