Divas Turaidas muzejrezervāta izstādes Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros | Turaidas muzejrezervāts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

210827_online_banneri3-1200x675

Divas Turaidas muzejrezervāta izstādes Eiropas kultūras mantojuma dienu ietvaros


210423_Logo_Slogan_EYR_final_page_01Eiropas mantojuma dienu ietvaros 17. septembrī plkst. 15:00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tiks atklāta brīvdabas izstāde “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos”, ko veido Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Izstāde “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos” Siguldas stacijas laukumā būs skatāma līdz 19.oktobrim.

Turaidas muzejrezervātā 17. septembrī plkst. 13:00 tiks atklāta brīvdabas izstāde “Pār Gauju pāri braucu… Pārceltuves un tilti pār Gauju Siguldā” un tā būs apskatāma līdz 17. oktobrim.

Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek no 17. līdz 19. septembrim un šogad tās veltītas transporta tēmai, tā vēsturei un izmantojumam mūsdienās.

Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas kopskats. 1930. gadi. Fotogrāfs Krišjānis Vīburs

Siguldas dzelzceļa stacijas ēkas kopskats. 1930. gadi. Fotogrāfs Krišjānis Vīburs

Izstādes “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos” pamatā bagātīgs vizuālais materiāls, kas ļauj izsekot stacijas ēkas pārmaiņām gadu desmitu gaitā, kā arī  atskatīties uz dažādām mūsdienu norisēm, kas notikušas stacijas laukumā pēc tā renovācijas.

Izstādes vēstījums sastāv no divām daļām – vēsturiskā skatījuma un fotostāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu mūsdienās. Vēsturiskajā daļā sniegta informācija par Siguldas dzelzceļa stacijas izveidošanos saistībā ar  dzelzceļa līnijas Rīga – Valka – Pleskava būvi, par Siguldas stacijas ēkas arhitektoniskā veidola izmaiņām laikā no 1889. līdz 1914. gadam. Sigulda bija svarīgs dzelzceļa mezgls šajā līnijā. Lielā mērā pateicoties dzelzceļam, notika Siguldas izaugsme no miesta līdz pilsētai. Jauns posms Siguldas stacijas attīstībā sākās ar 1925. gada 29. decembri, kad tika atklāta jaunā, arhitekta Pētera Federa projektētā Siguldas dzelzceļa stacijas ēka – pēc speciālistu vērtējuma, ne vien pati skaistākā un unikālākā Latvijā, bet arī viena no ievērojamākajām visā Baltijā. Tā bija celta pēc individuāla projekta nacionālā romantisma stilā, izmantojot Allažu šūnakmeni un šķeltos laukakmeņus.  Ēkā darbojās divi restorāni, frizētava, kā arī vasaras dārzs. Dzelzceļa stacijas apkārtne tika pastāvīgi labiekārtota. 1929. gada jūnijā Siguldas dzelzceļa stacijā tika sagaidīts Zviedrijas karalis Gustavs V. Diemžēl, Otrā pasaules kara laikā stacijas ēku  piemeklēja daudzu arhitektūras pieminekļu liktenis: 1944. gada septembra sākumā vācu karaspēks to uzspridzināja. Nākošā, pēdējā Siguldas stacijas ēka tika nodota ekspluatācijā 1950. gada decembrī. Tā bija celta pēc tipveida projekta un līdzinājās vairumam stacijas ēku toreizējā Padomju Savienībā.

Otrā izstādes daļa stāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu pēc renovācijas, kas noslēdzās 2012. gadā. Ja izstādes pirmā daļa vairāk veltīta materiālajai kultūrai, šī daļa runā  par nemateriālo kultūru. Pēc renovācijas Siguldas stacijas laukums ieguvis jaunu identitāti, tas kļuvis daudzfunkcionāls. Šeit notikušas un notiek dažādas pilsētas vai valsts mēroga sabiedriskās un kultūras aktivitātes: sporta pasākumu (Eiropas čempionāts kamaniņu sportā u. c.) atklāšana, ievērojamu sportistu godināšana, programmas “Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta” atklāšana, gadskārtu svētki – Ziemassvētku ievadīšana un Jaungada sagaidīšana, Meteņu svinēšana, šūpoļu festivāli “Latvija šūpojas Siguldā”, koru festivāli, pilsētas svētki un citi.

Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Latvijas Dzelzceļa muzeja un Turaidas muzejrezervāta krājumiem, Siguldas novada pašvaldības arhīva, periodikas, Egila Jemeljanova privātās kolekcijas, kā arī fotogrāfijas no Gintas Zīvertes, Andra Jenerta, Pētera Veģa, Alberta Linarta, Mareka Gaļinovska, Līgas Ādamsones un citu personiskajiem arhīviem.

Pārceltuve pār Gauju no Krimuldas puses. Pastkarte, 20. gadsimta sākums

Pārceltuve pār Gauju no Krimuldas puses. Pastkarte, 20. gadsimta sākums

Izstāde “Pār Gauju pāri braucu… Pārceltuves un tilti pār Gauju Siguldā”, kas veltīta pārceltuvju un tiltu vēsturei Siguldā būs apskatāma Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Izstādes stāsts veidots, izmantojot vēsturiskās atklātnes un fotogrāfijas, tā sniedzot skatītājam emocionāli tuvāku tēmas atspoguļojumu.

Līdz 1937. gadam no Siguldas uz Turaidu varēja nokļūt vienīgi ar pārceltuvi. Izstāde vēsta par pārceltuvēm Siguldas novadā, sākot jau ar 14. gadsimtu. 1937. gada 23. jūlijā, piedaloties valdības pārstāvjiem, presei un daudziem simtiem skatītāju, tika atklāts tilts pār Gauju – tajā laikā modernākais Latvijā. 1941. gada jūnija beigās vai jūlija sākumā bēgošā padomju armija tiltu uzspridzināja. Tas tika atjaunots 1950., renovēts 2017. gadā.

Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Turaidas muzejrezervāta krājuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Egila Jemeljanova privātās kolekcijas,  Naura Daiņa personiskā arhīva, kā arī Ziedoņa Vecvagara grāmata “Tilts pār Gauju Siguldā”.

Abu izstāžu saturu veidojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske un vizuālo noformējumu Turaidas muzejrezervāta datordizaina speciālists Nauris Dainis.

Edgars Ceske,
Turaidas muzejrezervāta
Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi