istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Turaidas pils senā aka


Turaidas pils akas grodu atsegšana. 2021. Foto: Maira Dudareva

Turaidas pils akas grodu atsegšana. 2021. Foto: Maira Dudareva

Katrā viduslaiku nocietinājumā, parasti tā pagalmā, atradās aka, lai pils iemītniekiem nekad netrūktu dzeramais ūdens. Tai vajadzēja būt pietiekami ietilpīgai, lai ūdens pietiktu arī kara gadījumā, kad pilī patvērās tuvākās apkārtnes iedzīvotāji.

Tāda aka izbūvēta arī Turaidas pilī. Senākais plāns, kur tā atzīmēta, ir 17.gs. zīmētais zviedru plāns, kura oriģināls atrodas Stokholmas kara arhīvā. Aku piemin arī vietējais Turaidas draudzes mācītājs un senatnes pētnieks Johans Justins Lopenove (Turaidas draudzē kalpoja 18.-19.gs. mijā).

Viņš pierakstīja liecības, ka vēl 18.gs. pils pagalmā atradusies sena aka, kurā arvien bijis labs dzeramais ūdens, bet tad tajā iekritis un noslīcis cilvēks, pēc tam aka aizbērta. 19. gs. sākumā šajā vietā zeme aizvien turpinot iegrimt, kaut gan regulāri tiekot uzbērta no jauna.

20.gs beigās, kad tika uzsākta Turaidas pils arheoloģiskā izpēte nekas vairs neliecināja par kādreizējo akas atrašanās vietu – pils pagalms bija lēzens, ar būvgružiem piebērts laukums. 1991. gadā, izrakumu laikā noņemot būvgružus pagalmā, 14. izrakumu laukumā iezīmējās citādas nokrāsas zemes sastāvs koncentrisku apļu veidā. Nākošajā gadā, iedziļinoties šajā vietā, tika atrasti satrunējuši augšējie koka grodi un bija skaidrs, ka atrasta meklētā pils aka.

Izpētot to, aka tika atrakta pilnībā. Tās izmēri augšdaļā bija 1,5×1,5 metri, aka sasniedza 9 metru dziļumu. Tā bija salikta kā guļbūve no apses koka grodiem. Apakšā tos nosedza vertikālas plankas, kuras no iekšpuses saturēja 1,2×1,2 m koka grodu kamera. Akas grīda bija izlikta no dēļiem, lai ūdens to nespiestu uz augšu, grīdu balstīja slīps, grodos iestiprināts baļķis ar diviem šķērskokiem.

Būvgružos, ar kuriem aka bija aizbērta, tika iegūtas galvenokārt 18. gs. senlietas – apavu fragmenti, pudeļu lauskas, holandiešu baltmāla pīpīšu gabali u.c. Šie atradumi kopā ar akas apakšdaļas grodiem skatāmi Turaidas pils ekspozīcijā, kas stāsta par tās būvvēsturi.

Pati aka izbūvēta 16. gs. – to norādīja tās grodu koku paraugiem veiktā radioaktīvā oglekļa C14 analīze, ko izdarīja Igaunijā, Tartu universitātes laboratorijā. 16.gs.-tas bija laiks, kad veikta pils papildus nocietināšanas un pārbūves darbi.Ļoti iespējams, ka patreizējā aka uzbūvēta kādas vēl senākas, iespējams pat lībiešu pils perioda, akas vietā.

Šīfera galodiņa, kas atrasta pie Turaidas pils akas. Foto - Agris Tabaks

Šīfera galodiņa, kas atrasta pie Turaidas pils akas. Foto – Agris Tabaks

Patlaban notiek akas rekonstrukcijas darbi, kas tiek veikti pēc Atrūra Lapiņa izstrādāta būvprojekta. Darbu gaitā paredzēts nomainīt iztrūdējošos, augšējos akas grodus ar jauniem un, pēc analoģijas atjaunot aku tādu, kāda tā varētu būt izskatījusies 16. gadsimtā.

Atrokot būvgružus ap grodiem, tika iegūts arī uz viduslaikiem attiecināms atradums- šīfera galodiņa. Tā ir plakana, ar caurumiņu saitītei, piestiprināšanai pie jostas. Lietojot stipri nodilusi, tāpēc vidū pārlūzusi un visticamāk izmesta kā nederīga. Rekonstrukcijas darbi ap aku turpinās un cerēsim uz jauniem atradumiem.

Sagatavoja Egils Jemeļjanovs
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Raksti