Turaidas
muzejrezervāts

Arklu revīzijas Vidzemē un Turaidā


arkeologijonkoping.files.wordpress.com1Vai zināji, ka 1624./1625.gadā populārākie vīriešu vārdi Turaidas pilsnovadā bija Ansis, Bērents un Andress?

Šo informāciju varam uzzināt no 1624.–1625. gada arklu revīzijas Vidzemē, kas 2019.gadā ir  publicēta Turaidas muzejrezervāta izdevumā. Par izdevuma tapšanu lielā mērā jāpateicas baltu filologam Aleksandram Jansonam, ar kura gādību arklu revīzijas materiāli un to tulkojumi 20. gadsimta 70.–80. gados nonāca muzejrezervāta zinātniskajā arhīvā.

Agro jauno laiku izpausmes visā Eiropā raisīja dažādas aktivitātes – viena no tām bija nepieciešamība pēc stingrākas nodokļu kontroles, lai monarhi varētu veiksmīgāk piepildīt valsts kasi un finansēt savus projektus. Arī Latvijas teritorijā kopš 16. gadsimta ir noturētas vairākas arklu revīzijas – muižu un zemnieku saimniecību pārbaudes, kuru mērķis bija iegūt datus fiskāliem un administratīviem mērķiem. Revīziju nosaukums ir cēlies no zemes mērvienības – arkla, kas bija ļoti mainīgs lielums atkarībā no laika un reģiona. Valdnieku nozīmēti revizori fiksēja datus par zemnieku saimniecību apstrādātās zemes platībām, darbspējīgajiem vīriešiem, nodevu un klaušu apjomiem u.tml. Pirmās nozīmīgākās arklu revīzijas tika veiktas Vidzemē 17.gs., kad tā bija Zviedrijas pakļautībā.

arkeologijonkoping.files.wordpress.com (1)Turaidas muzejrezervāta publikācija, kas aptver 1624./1625.g. arklu revīzijas datus par Turaidas, Krimuldas un Siguldas pilsnovadiem, ļauj iepazīties ar interesantiem 17.gs. pirmās puses cilvēku dzīves aspektiem laikā, kad joprojām norisinājās karš starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu, kas noslēdzās 1629.gadā. Šai laikā Turaidā aptuveni 15% no reģistrētajiem zemniekiem bija ieceļotāji, vairums no Kurzemes. Zemnieki saimniekoja galvenokārt pusarkla un arkla platībās, retumis īpašumi bija lielāki, un, lai gan gandrīz visās saimniecībās bija vismaz viens zirgs vai govs, tikai vienā ir reģistrēti vērši (turklāt veseli divi). Šodien arklu revīzijas plašākā kontekstā var izmantot kā unikālus vēstures avotus, kas sniedz ne tikai faktus par zemes platībām un nodevām, bet arī ieskatu iedzīvotāju sociālajās attiecībās, pārvaldes struktūrās, saimniecības attīstībā, migrāciju procesos, ģeogrāfijā kā arī dažkārt muižu, baznīcu un piļu ēku stāvokļos. Tādā veidā caur vienu dokumentu, toties daudzos aspektos  var bagātināt izpratni par vēstures procesiem Latvijas teritorijā jaunajos laikos.

Arklu revīzijas publikācija pieejama ne tikai grāmatas veidā, bet to iespējams pāršķirstīt arī datora ekrānā, apmeklējot Turaidas muzejrezervāta vietni eTuraida (https://e.turaida-muzejs.lv/).

Attēlos redzami mērniekmeistari un zviedru mērnieku karte. Justīne Timermane Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste
    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts