istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Kristīgo Ziemassvētku stāsts grāmatas ilustrācijās


Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch

Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch

Pirms vairāk nekā 300 gadiem latviešu zemniekiem par kristīgo Ziemassvētku tuvošanos atgādināja tolaik pieejamajā reliģiskajā literatūrā ievietoti Betlēmes silītes skati, kas attēloja Kristus bērniņa dzimšanas nakts notikumus. Divas ilustrācijas atrodamas Turaidas muzejrezervātā glabātā 1673. gadā izdotā grāmatā, kurai ir nosaukums “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”. Viss izdevums ir apskatāms digitāli muzeja mājaslapā: https://e.turaida-muzejs.lv/book/konvoluts-vademecum

Grāmatas nosaukumā lietotā latīņu vārdkopa “vade mecum” ir tradicionāls ceļvežu un rokasgrāmatu apzīmējums, kas burtiski nozīmē “nāc man līdz”. Vācu vārds “Handbuch” latviski tulkojams kā “rokasgrāmata”. Izdevumam ir grezni rotāta titullapa, kas izgatavota kokgriezuma tehnikā. Titullapas vidū novietotajam tekstam visapkārt izvietotas sešas mazas ainiņas. Abos sānos skatāmi četri evaņģēlisti, kas aprakstījuši Kristus dzīvi, augšpusē redzama Kristus bērna dzimšanas aina, bet apakšpusē – Dieva dēla nāve jeb Krustā sišana.

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Par Kristus dzimšanu savā evanģēlijā visplašāk ir rakstījis evaņģēlists Lūka. Viņš attēlots titullapas kreisajā pusē. Viņu var atpazīt pēc simbola – vērša, kas redzams ovālā ietvara apakšējā kreisajā malā. No Lūkas evaņģēlija (2, 1-20) uzzinām, ka jaunava Marija ar savu saderināto Jāzepu ieradās uz tautas skaitīšanu Betlēmes pilsētā. Tā kā tobrīd visas naktsmītnes bija aizņemtas, viņi apmetās kādā kūtiņā. Tur Marija dzemdēja bērniņu, kuru nosauca par Kristu, ietina autiņos un noguldīja silītē. Netālu uz lauka bija apmetušies gani, kas naktī sargāja lopus. Kad Dieva sūtīts eņģelis viņiem paziņoja par Pestītāja dzimšanu, gani steidzās uz kūtiņu apsveikt jaundzimušo.

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Titullapas augšmalā attēlota aina, kuru mākslas vēsturē apzīmē par “Ganu pielūgšanu”. Attēla priekšplānā vidū silītē dus jaundzimušais Kristus bērniņš, kura galviņu apņem staru vainags. Līdzīgs nimbs ir ap galvu viņa mātei Marijai, kas noliekusies pār silīti labajā pusē. Pa kreisi no silītes Kristus bērniņu apsveic ceļos nometušies vīri ar garām nūjām rokās – tie ir gani, kas, rokas kopā salikuši, pielūdz bērniņu. Aiz viņiem atvērtā durvju ailā atsedzas kalnaina ainava un debesis. Tur, staru loka apņemts, neskaidri redzams aizlidojošais eņģelis – Dieva sūtītais vēstnesis, kas ganiem atnesa ziņu par Kristus bērna piedzimšanu. Attēla labajā malā galvas pabāzuši divi dzīvnieki – vērsis un ēzelis. Viņi raksturo vidi – dzīvnieku mītni jeb kūtiņu, vienlaikus simboliski apzīmēdami kristīgās un pagānu tautas, kas pakļausies jaundzimušajam valdniekam.

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Attēls no grāmatas “Lettisches Vade mecum oder Hand-Buch”

Stāstošo kompozīciju apņem ovāls ietvars ar rolverka kartušas dekoru – tas ir 16. gs. otrajā pusē Eiropā radies ornaments. Rolverks atgādina metāla loksni, kuras malas un stūri ir iegriezti un sarullēti, radot ņirboša dzīvīguma iespaidu un plastisku virsmas uzirdinājumu. Par kartušu sauc dekoratīvu vairogu. Vairoga turētāji ir divi putti (itāļu val. – bērni vai zēni). Putti atveidi ieviesās agrās renesanses itāļu mākslā, un viņus mākslinieki attēloja kā mazus, kailus bērniņus vai spārnotus zēnus. Putti tēli radās, pārveidojot gotiskos eņģelīšus pēc antīkajā mākslā sastopamo rotaļīgo Erotu parauga. Ziemassvētku ainiņas apņemšana ar ģerboņu vairogam pierastu ietvaru netieši uzsver attēla lielo nozīmi kristiešu vidū.

5Digitāli šķirstot grāmatu, atrodams otrs attēls ar Kristus dzimšanas dienas ainu, kas ilustrē blakus tekstā aprakstītos notikumus Betlēmē. Attēlā redzams skats pie kūtiņas – Marija pielūdz jaundzimušo bērniņu, kreisajā pusē sēž viņas vīrs Jāzeps, labajā malā galvas pabāzuši ēzelis un vērsis, bet gani saskatāmi tālumā, steidzoties lejā no kalniem, kur saņēmuši eņģeļa atnesto ziņu. Blakus attēlam drukāts teksts gotu šriftā atveido 17. gs. lietoto latviešu valodu. Mēģiniet izlasīt!

Priecīgus Ziemassvētkus!

Sagatavoja
Turaidas muzejrezervāta pētniece, galvenā speciāliste
Ieva Ose

 

    Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Raksti, Raksti par krājumu