Valda Andrašuna Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamajā mājā

“ Šajā vietā mums nevajag steigties, Diena var sākties, un diena var beigties, Stundas kā dziestoši spārni lido - Aizsteidz starp dzīvi un nāvi pa vidu. Šeit ir tā vieta, kur nevajag steigties…”

Pēkšņi ir aprāvusies mūsu kolēģes Valdas Andrašūnas (19.04.1969.  – 15.01.2022.) dzīve. Kā milzu lakatā izrauts robs, rodas tukšums, kas vairs nav aizpildāms, jo tā ir Valdas vieta. Mums paliek atmiņas.

Valdas darbs Turaidas muzejrezervātā bija cieši saistīts ar muzejrezervāta apmeklētājiem, strādājot par eksponātu uzraudzi. Viņa strādāja Turaidas muzejrezervātā vairāk nekā piecpadsmit gadus. Muzejrezervāta ekspozīcijas šo gadu gaitā Valda iepazinusi pamatīgi, jo kultūrvēsturisko mantojumu uzraudzījusi gan Turaidas pilī, gan muižas saimnieciskā centra ēkās. Un kāda dīvaina sakritība – pēdējā sezonā Valda strādāja Gaujas lībiešiem veltītajā ekspozīcijā Turaidā, bet nu  par viņas mūža mājām kļūs Lībiešu kapsēta Īslīcē.

Savus darba pienākumus Valda Andrašūna vienmēr veica ar prieku un patiesu lojalitāti muzejrezervātam. Kolēģi viņu atcerēsies kā laipnu, atsaucīgu, sirsnīgu, dzīvespriecīgu, sabiedrisku ar bagātīgu radošo izdomu, kas bieži atspoguļojās pašas radītajos un valkātajos tērpos.

Ar aizrautību Valda ir iesaistījusies arī Turaidas muzejrezervāta izšūšanas projektā, kura laikā Turaidas, Siguldas un Krimuldas sievietes darināja un dāvināja altāra grīdsegu Turaidas baznīcai.

Valdas labestības un sirsnības starojums paliek mums – muzejrezervāta darbiniekiem, par ko esam viņai bezgala pateicīgi.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību un skumju brīdī esam kopā ar Valdas Andrašūnas piederīgajiem.