istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

10

Pastkartēs izdotie mākslinieka barona Karla fon Ungerna-Šternberga zīmētie Vidzemes pilsdrupu skati


Mākslinieks Johans Karls Emanuels barons Ungerns-Šternbergs, kurš cēlies no senas Baltijas muižnieku dzimtas dzimis 1773. gada 23. janvārī, Pašlepas muižā netālu no Hāpsalu Igaunijā. Sākotnēji studijām Vācijā viņš izvēlējās jurisprudenci, bet 1806. gadā izšķīrās pievērsties mākslai un atkal devās uz Vāciju, lai studētu glezniecību Drēzdenē. Pēc atgriešanās Igaunijā darbojies par portretistu. Laikā no 1810. gada līdz 1829. gadam viņš vairākkārt veicis ceļojumus pa Igauniju un Vidzemi, zīmējot ainavas, pilsdrupas un citus senatnes lieciniekus. Viņam bija nodoms savākt skices Baltijas skatu albumam, bet tā izdošana diemžēl nerealizējās. Mākslinieks miris 1830. gada 30. martā Igaunijā.

K.Ungerns-Šternbergs savus zīmējumus izgatavoja sēpijas tehnikā. (Sēpija ir Vidus un Adrijas jūrā sastopams galvkājis – tintes zivs – ar kura “tinti” līdzīgi akvarelim darināja brūngani tonētus zīmējumus.)

1908.gadā Tallinā R. fon der Leja izdevniecībā tika publicētas 36 atklātnes, uz kurām reproducētas K. Ungerna-Šternberga zīmētās Vidzemes un Igaunijas ainavas, galvenokārt, ar pilsdrupu skatiem. Tās izdotas četrās sērijās, pa 8 atklātnēm katrā, brūnganā toni, panākot maksimālu līdzību oriģinālam.

Mūs vairāk interesējošie 13 Vidzemes piļu drupu attēlojumi iekļauti 3. un 4. komplektā. No šīm 13 atklātnēm septiņas attiecas uz mūsu apkārtni, galvenokārt, Siguldu un Turaidu. (No III sērijas 6-8 pastkarte ar Turaidas pilsdrupām, no IV sērijas 1-4 pastkarte attēlo Siguldu un Gūtmaņalu.) Visi šie oriģinālie zīmējumi, pēc kuriem darinātas pastkartes, zīmēti 1810. gadā, izņemot Turaidas pils torni, kas zīmēts no Baznīckalna 1828. gadā.

Tā kā fotogrāfiju tolaik vēl nepazina, šādi reālistiski zīmējumi ir ļoti nozīmīgi seno pilsdrupu izpētē, jo vairāk kā pirms 200 gadiem daudzu mūru sienas bija labāk saglabājušās, mazāk nobrukušas. Atsevišķi mākslinieka zīmēti sienu fragmenti līdz mūsu dienām vispār nav saglabājušies un redzami tikai senajos zīmējumos. Tāda ir galvenā K.Ungerna-Šternberga 19. gadsimta paša sākuma zīmējumu nozīme. Šajā laikā par viņu lielāki nopelni mūsu senatnes dokumentēšanā ir tikai izcilajam novadpētniekam Johanam Kristofam Brocem.

Egīls Jemeļjanovs
Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

TMR20747 TMR18815 SM5875 16 14 13 10

 

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti, Raksti par krājumu