Turaidas
muzejrezervāts


Ciezens – Turaidas pilī atrasts stiepļu gatavošanas rīks


Turaidas pilī atrastais dzelzs ciezens – 1984. gada zīmējums no TMR krājuma

Turaidas pilī atrastais dzelzs ciezens – 1984. gada zīmējums no TMR krājuma

Ne visi arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti tiek atpazīti uzreiz. Tā noticis arī ar kādu nelielu dzelzs rīku, kas glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Kādreiz tā bijusi nepilnu sprīdi gara plāksnīte, kurai vidū viens aiz otra rindojās dažādu izmēru viegli koniski caurumiņi. Tikko no zemes izcelta, senlieta bija stipri rūsējusi, bet tajā vēl bija saskatāmi 12 atvērumi, kuriem bija vairāk vai mazāk izdrupušas malas. Diemžēl pēc rūsas notīrīšanas un konservēšanas priekšmetam viens gals neatgriezeniski sadrupa. Tomēr palikusī daļa vēl ļauj atpazīt izrakumos reti atrodamu amatnieka darbarīku, kas izkalts no dzelzs, bet tā caurumiņi iekšpusē pārklāti ar sarkanīgu metālu – šķiet, varu.

Turaidas ciezena fotogrāfija (TMR 20493)

Turaidas ciezena fotogrāfija (TMR 20493)

Skatot ārzemju literatūru un konsultējoties ar Latvijas arheoloģisko metālu pētnieci Dagniju Svarāni, noskaidrojās, ka atradums ir ciezens. Tā kādreiz saukts rīks, kas izmantots drāšu jeb stiepļu gatavošanai. Savdabīgais nosaukums ir ģermānisms – lokalizēts vācu vārds Zieheisen, kas nozīmē “velkamā dzelzs” jeb stiepļu vilkšanas rīks. Šāds darbarīks tika lietots kopš viduslaikiem.

Stiepļu pirmsākumi Metāla stiepļu rašanās vēsture ir neskaidra. Senākās drātis bija kaltas, bet pamazām tās aizstāja vilktas jeb kalibrētas stieples. Daži ārzemju autori uzskata, ka tās bija pazīstamas jau mūsu ēras sākumā. Krievzemē stiepļu vilkšanas pirmsākumus attiecina uz 10. gs. Vācu pētnieks Kurts Heizers (Häuser 1984) tomēr kā senākās rakstītās liecības min laikā ap 1100. gadu tapušās mūka Teofila piezīmes, kur esot īsi pieminēta drāšu vilkšana. Latvijas teritorijā rotas lietu gatavošanā vilktas krāsaino metālu stieples sāka lietot vēlajā dzelzs laikmetā (Latvijas PSR arheoloģija, 1974, 256). Senāko attēlu ar drāšu vilcēju vācu pētnieki atraduši kādā 14. gs. manuskriptā, bet vairāki citi attēli saglabājušies 15.–17. gs. zīmējumos. Pirmie stiepļu gatavotāji bija kalēji, bet pakāpeniski no tiem atdalījās specializējušies meistari, kas kļuva par patstāvīgi strādājušiem amatniekiem – stiepļu darinātājiem jeb drāšu vilcējiem.  
Drāšu vilkšanas dzirnavas netālu no Nirnbergas. Albrehta Dīrera 1494. gada akvarelis

Drāšu vilkšanas dzirnavas netālu no Nirnbergas. Albrehta Dīrera 1494. gada akvarelis

Stiepļu gatavošanas process

Viduslaikos vilkta metāla stieples jeb kalibrētas drātis darināja sekojoši. Ciezenu iestiprināja nekustīgi, tā vienu galu iedzenot koka bluķī vai iespīlējot skavās. No dzelzs vai krāsainā metāla izkala iespējami tievu stieni. Tad to ugunī sakarsēja, satvēra ar stangām vienu galu, iebāza to ciezena lielākajā caurumā un sāka vilkt cauri. Lai veidotos viscaur vienāda diametra jeb kalibrēta stieple, ciezena caurums bija veidots nedaudz konisks. Ja vajadzēja tievāku stiepli, tad vilkšanu atkārtoja daudzas reizes, izvēloties arvien mazāku ciezena caurumu. Drāts kalibra samazināšana bija ilgstošs un darbietilpīgs process, kuru varēja veikt ļoti pakāpeniski – literatūrā minēts, ka ciezena caurumiņu diametri varēja atšķirties pat tikai par milimetra desmitdaļu.

Drāšu vilkšanai sākotnēji palīdzēja vienīgi amatnieka muskuļu spēks. Lai atvieglotu darbu, pakāpeniski darbgaldu uzlaboja, pievienojot sviru un paminu procesa regulēšanai. Viduslaiku beigās talkā nāca dzirnavas, kurās stieples kalibrēšanā tika iesaistīts tekoša ūdens griezta dzirnavu rata spēks. Tā kā dažādu izmēru drātis saimniecībā un ikdienas dzīvē tika plaši izmantotas, tad daudzviet pie ūdenskrātuvēm bija sastopamas stiepļu darināšanas dzirnavas. No 1494. gada saglabājies slavenā vācu mākslinieka Albrehta Dīrera jaunības dienu akvarelis “Drahtziehmühle”, kurā attēlotas drāšu dzirnavas Pegnicas upes krastā netālu no Nirnbergas. Panorāmiskas ainavas priekšplānā ūdenstilpnes malā redzams pildrežģa ēku komplekss ar plašu pagalmu un pie kādas ēkas piesliets liels dzirnakmens.

Drāšu vilcēja darbnīca – bodīte.  Josta Ammana 1568. gada kokgriezums

Drāšu vilcēja darbnīca – bodīte. Josta Ammana 1568. gada kokgriezums

Dzirnavās tika vilktas dzelzs drātis, bet krāsaino metālu stieples amatnieki ar rokām darināja visu 16. un 17. gs., izmantojot vienā vai vairākās rindās caurumotu dzelzs plāksnīti jeb ciezenu. Drāšu vilcēja darbnīcu, kas vienlaikus kalpoja par ielas malā atvērtu veikaliņu, rāda vācu grafiķis Josts Ammans 1568. gada kokgriezumā. Tam pievienotā pantā lasāms, ka amatnieks gatavojis vara un misiņa stieples. No tām garākās pārdotas rituļos, kas piekārti pie telpas sienas, toties īsākās un tievākās satītas nelielos saišķos un novietotas guļus uz letes vai vertikāli pieslietajā stendā. Arī nākamajā gadsimtā – 1625. gadā zīmētā Nirnbergas amatnieka darbnīcas attēlojumā uzskatāmi parādīta stiepļu tapšanas gaita (5. att.). Dzelzs ciezens ir stāvus iestiprināts darbgalda virsmā, un vienam caurumam cauri izvilkta krāsainā metāla stieple. To amatnieks, no visa spēka sasprindzinot muskuļus, kalibrē un vienlaikus pārtin no vienas spoles otrā. Dārgmetālu un krāsaino metālu – vara, misiņa vai bronzas stieples bija mīkstākas un tās kalibrējot nebija papildus jākarsē. Tomēr vilkšanas atvieglošanai drātis mēdza iesmērēt ar taukainu ziedi, kuras sastāvs daudziem amatniekiem bija neizpaužams amata noslēpums.

Bronzas stieples kalibrēšana Nirnbergas amatnieka darbnīcā. 1625. gada akvarelis (nuernberger-hausbuecher.de)

Bronzas stieples kalibrēšana Nirnbergas amatnieka darbnīcā. 1625. gada akvarelis (nuernberger-hausbuecher.de)

Jaunajos laikos stiepļu izgatavošana tika arvien vairāk uzlabota. Līdz ar pirmo tvaika mašīnu parādīšanos 19. gs. drātis sāka gatavot rūpnieciskas ražošanas procesā.

 

Turaidas ciezena datējums

Turaidas pilsdrupu arheoloģiskajos izrakumos atrastais ciezens ir apliecinājums, ka pils teritorijā kādreiz strādājis amatnieks – krāsainā metāla stiepļu vilcējs. Nez vai tas bijis tikai drāšu vilcējs vien, jo specializējušies amatnieki pietiekamu noieta tirgu varēja atrast tikai pilsētās, ne atsevišķās pilīs un muižās. Varbūt ciezenu lietojis Turaidas kalējs, kas pastāvīgi dzīvoja pilī, vai rotkalis, kas bija ieradies īslaicīgā apmeklējumā? Uz šiem jautājumiem pašlaik nav atbildes. Var tikai apgalvot, ka darbarīks izmantots krāsainā metāla – vara vai bronzas stiepļu vilkšanai, jo vairāku caurumiņu malās vēl saskatāmas sarkanīga vara pēdas.

Tā kā Turaidas ciezens nav atrasts precīzi datētā arheoloģiskā slānī, tā izgatavošanas laiku ir grūti noteikt. Šķiet, ka tas varētu būt datējams ar 16. vai 17. gs., jo līdzīgas formas taisnstūraini stiepļu velkamie rīki skatāmi iepriekš minētajos vācu attēlos. Latvijā tas ir rets atradums, jo līdz šim zināms tikai vēl viens fragmentārs ciezens no Rīgas, kuru 2002. gadā publicējusi arheoloģe D. Svarāne zinātnisko rakstu krājumā “Civitas et castrum ad Mare Balticum”. Turaidas ciezena atradums liecina gan par unikālu senlietu, gan amatnieka – krāsainā metāla stiepļu vilcēja darbību pils teritorijā.

Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

Raksts publicēts mēnešrakstā Siguldas Avīze, 2022. gada februāris

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti, Raksti par krājumu  

Turaidas muzejrezervāts