istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Godinot rakstnieci Astrīdu Beināri, viņas 85. dzimšanas dienā


beinaare_bilde11Rakstniecei Astrīdai Beinārei ( 14.02.1937. – 10.11. 2016.) 14. februāris ir viņas dzimšanas diena.

Sigulda, Turaida, Krimulda Astrīdai Beinārei bija vietas, kas viņu sajūsmināja visu mūžu jau no bērnības.  Par to viņa rakstīja savos darbos. Romānā “Portrets”, kas iznāca 2013. gadā, viņa raksta“… bērnību un jaunību pavadījusi Siguldas krāšņajā dabā, biju pieradusi pie skaistuma. Straujā, līkločainā, atvarainā Gauja, plūstot caur lapu un skuju koku apaugušajām gravām un neskaitāmi daudziem strautiņiem, pastiprināja ilgas izzināt nezināmo. Pie krustmātes Ernestīnes Porukas, latviešu liriskā dzejnieka Jāņa Poruka dzīvesbiedres, Baltajā pilī redzētie gleznotāji, komponisti, rakstnieki un viņu mākslas darbi pierādīja, ka cilvēkus un dabu reizēm var attēlot pat krāšņāk uz papīra, audekla, mūzikā, nekā tas viss sastopams dzīvē, dabā. Vecmāmiņas, senas līvu dzimtas atvases, pasaku, teiksmu, notikumu klāsts, ko pavadīja viņas brīnumjauki dziedātās tautasdziesmas, rosināja fantāziju, tieksmi vēl dziļāk apjaust pagātnes notikumus”.

No labās: Astrīda Beināre, Vilhelms Līvens, Anna Jurkāne 2007. gadā pie Kaupo piemiņas vietas Vilhelms Līvens, Anna Jurkāne pie Kaupo piemiņas vietas

No labās: Astrīda Beināre, Vilhelms Līvens, Anna Jurkāne 2007. gadā pie Kaupo piemiņas vietas

Šī vēlme apjaust pagātnes notikumus, izzināt lībiešu tautas noieto ceļu Gaujas krastos, personības, kas saistītas ar šiem notikumiem, veidoja un stiprināja draudzību un sadarbību ar Turaidas muzejrezervāta darbiniekiem. Brīnišķīgas un atmiņā paliekošas bija tikšanās Turaidā, Siguldā, Krimuldā ar rakstnieci un Līvenu dinastijas pārstāvi, grāfu Vilhelmu Līvenu. Rakstniecei bija nerimstoša interese par Gaujas lībiešiem, valdnieku Kaupo un Līvenu dzimtu paaudžu paaudzēs. Šī interese par kultūrvēsturisko mantojumu, spējot vienot sen aizgājušos gadsimtus ar mūsdienām mākslinieciskā un misticiskā tvērumā, ir pārtapusi kultūrvēsturiskos romānos: triloģijā “Sakāve vai uzvara”. Pirmais romāns “Kaupo un svētais Grāls” (2006), izdots arī vācu valodā un, guvis Vācu ordeņa lielmestra atzinību, otrais romāns “Asinsbalss: firsts Anatols Līvens. Romāns – varbūtība” (2011), trešais romāns “Portrets”( 2013) – kultūrvēsturisks romāns par viņas draudzību ar Vilhelmu Līvenu un tikšanās reizēm Turaidā.

 Viņas, neparasto redzējumu un lielisko stāstījumu, var iepazīt romānā “Kaupo un svētais Grāls ”. Tās ievadā akadēmiķis Jānis Stradiņš raksta: “Triāde “Sigulda – Turaida – Krimulda” Latvijai un Livonijai patiešām ir būtiska. Tas nav tikai gabaliņš Rietumeiropas ainavas, netipiskajā Ziemeļu vidē pārstādīts. Pagānisms mūsos izsenis sadzīvo ar kristietību, – tāpat kā lībiešu pilskalni ar krustnešu pilsdrupām un muižas ar latviešu zemnieku sētām. Mistiskā gaismā no gadsimtu miglas atkal un atkal iznirst lībiešu valdnieks Kaupo. Rēgs, nodevējs? Kristīgās ticības moceklis, svētais? Pirmais Eiropas idejas nesējs Livonijā? Kā nu katrs saredz. Bet baltais likteņa zirgs mūkam Teoderiham domāto zobenu tomēr ir pārkāpis ar dzīvības kāju. Un tas noticis tieši Turaidas novadā, tagadējā Siguldā…” Jā, var piekrist, ka katram no mums ir sava Sigulda – tāda bija arī Astrīdai Beinārei.

Sarunās, ar Astrīdu Beināri, viņa vairākkārt uzsvēra, ka vārdam ir milzu spēks, vārds ir trāpīgāks par lodi, jo tā reizēm var netrāpīt, bet vārds trāpa vienmēr, tas var ne tikai sabojāt omu, bet, var arī nogalināt. Tikšanās reizēs viņa mācēja ieraudzīt mirkļa brīnumu un pateikt to neaizmirstamos vārdos, ko muzejā mēs arvien atceramies ar lielu prieku.

Astrīda Beināre beigusi Siguldas vidusskolu (1956), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu (1958), absolvējusi LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vācu valodas nodaļu (1963).

No 1963.-1991. gadam strādājusi kā literārā konsultante skolēnu jaunrades žurnālos “Ugāle”, “Paeglietis”, “Liepa” u.c. 1984. gadā uzrakstījusi savu pirmo stāstu “Laipa”, kas tika godalgots žurnāla “Skola un Ģimene” konkursā. 1992. gadā publicēts Astrīdas Beināres pirmais romāns “Rīgas Dievmātes klosteris” par 16. gadsimta Rīgas skaistāko sievieti, mūķeni Annu Notkenu. Romāns 1995. gadā tulkots vācu valodā un izdots arī angļu, poļu un japāņu valodā. Pēc romāna iznākšanas ASV Astrīda Beināre saņēmusi no Kembridžas un Ņujorkas paziņojumus, ka informācija par viņu iekļauta Eiropas un pasaules rakstnieku enciklopēdijās. Romāns ieguvis katoļu baznīcas atzinību un rakstniece saņēmusi pāvesta Jāņa Pāvila II piemiņas medaļu. Pēc romāna motīviem uzņemta mākslas filma  “Anna” (1996) un tapusi arī luga. 2002.gadā izdots rakstnieces kultūrvēsturisks romāns “Botičelli sargeņģelis: leģenda par Dievišķo enerģiju”.

Astrīda Beināre bija uzsākusi darbu pie jauna romāna par Siguldas pili, grāfa Georga Brauna ģimeni un vīziju par Bēthovena radītās mūzikas iedvesmas avotiem. Turaidas muzejrezervāta krājumā un zinātniskajā arhīvā Astrīda Beināre ir nodevusi daļu no saviem sistematizētajiem materiāliem par Vilhelmu Līvenu un viņa ģimeni, izpētes materiālus par Līvenu un Rozenu dzimtām un saraksti par grāmatas “Kaupo un svētais Grāls” izdošanu vācu valodā. Viņas savā laikā draudzīgais uzmundrinājums un sirsnīgais starojums aizvien mudina turpināt darbu pie Gaujas lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpētes un saglabāšanas.

Anna Jurkāne

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti