istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts


Pirmā ukraiņu nacionālā valsts un tās nauda


Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas pēc skata necila, tomēr vēsturiski interesanta  Ukrainas Tautas Republikas naudas zīme – 10 grivnas.

SM 3690Ar šo naudas zīmi saistās Ukrainas vēsturei nozīmīgi politiski notikumi – tās izraušanās  no Krievijas  impērijas un valstiskās  neatkarības pasludināšana.

Nedaudz priekšvēstures. Neilgi pēc Februāra revolūcijas, 1917. gada martā Ukrainā izveidojās Centrālā Padome jeb Centrālā Rada – strādnieku, zemnieku un zaldātu deputātu padome. Tā paša gada 20. novembrī Centrālā Rada pasludināja autonomās Ukrainas Tautas republikas izveidi. Savukārt apmēram mēnesi vēlāk – 25. decembrī – Harkovā tika nodibināta Padomju Ukrainas republika Padomju Krievijas sastāvā, ko tās valdība oficiāli atzina 1918. gada 1. janvārī. Savukārt Centrālā Rada 25. janvārī Kijevā proklamēja Ukrainas neatkarību. Jau 8. februārī Sarkanā armija ieņēma Kijevu. Ukrainas valdība evakuējās uz Žitomiru. 9. februārī Centrālā Rada parakstīja līgumu ar Vāciju un Austroungāriju, no kurām saņēma diplomātisko atzīšanu un militāro palīdzību. 1. martā Vācijas un Austroungārijas karaspēks kopā ar UTR karaspēka vienībām ieņēma Kijevu. 1918. gada 3. martā ar Brestļitovskas miera līgumu Padomju Krievija atteicās no visām savām teritorijām, ko jau pirms tam bija okupējusi Vācija, tajā skaitā arī no Ukrainas. Tomēr Ukrainas Tautas Republikas pastāvēšana šajā laika posmā bija neilga. 1918. gada 29. aprīlī ģenerālis Pavlo Skoropadskis ar vācu armijas daļu atbalstu veica valsts apvērsumu, pasludinot sevi par hetmani.

Grivna jeb hrivņa ar Ukrainas Tautas Padomes lēmumu tika ieviesta apgrozībā 1918. gada 1. martā. Viena grivna nomināli saturēja 8, 718 nominālās “doļas” zelta. Tā pastāvēja ļoti īsu laiku apmēram divus mēnešus. P. Skoropadska valdība nomainīja grivnu ar Ukrainas rubli – karbovaņecu.

Tālākie notikumi risinājās līdzīgi kā Latvijā, lai gan Ukrainas neatkarībai mazāk veiksmīgi. Pēc Novembra revolūcijas Vācijā vācu karaspēks atstāja Ukrainu, hetmaņa vara tika gāzta. 1918. gada decembrī varu atkal pārņēma Ukrainas Tautas Republikas (UTR) valdība jeb “direktorija” ar Simonu Petļuru priekšgalā. Interesanti, ka šajā laikā UTR armijas priekšgalā atradās divi latviešu tautības militārie darbinieki – tās Ģenerālštāba priekšnieka palīgs bija pulkvedis Pēteris Radziņš, bet štāba Operatīvas daļas priekšnieks – apakšpulkvedis Jānis Ceplītis.

  1. gada janvārī Ukrainā, tāpat kā Latvijā, tika pasludināta sociālistiska republika. 5. februārī Sarkanā armija SM 3690rieņēma Kijevu. Līdz 1920. gada februārim tās kontrolē atradās visa Ukrainas teritorija. Šī paša gada aprīlī UTR valdība noslēdza vienošanos ar Poliju par palīdzību cīņā pret padomju varu jeb lieliniekiem, par to atdodot Polijai Galīciju. UTR karaspēka vienības kopā ar Polijas karaspēku piedalījās Kijevas atbrīvošanā. Tomēr pēc Padomju Krievijas – Polijas kara beigām Polija vairs nerēķinājās ar UTR. Rīgas miera sarunās, kas notika no 1920. gada septembra līdz 1921. gada martam, UTR republikas vadība pat netika uzaicināta. Ukrainas teritorija tika sadalīta starp Poliju un Padomju Krieviju. UTR valdība oficiāli turpināja darboties trimdā līdz pat 1992. gadam, kad oficiāli nodeva savas pilnvaras Ukrainas Republikas valdībai. Starp citu, 1996. gada septembrī senā naudas vienība – grivna no jauna kļuva par Ukrainas nacionālo valūtu, nomainot līdzšinējo karbovaņecu. Un tāda tā ir arī šobrīd.

Ukrainas Tautas republikas un Latvijas valstiskuma veidotāju attiecības 1918.–1920. gadā bija draudzīgas, pat vēl pirms Latvijas valsts nodibināšanas. Jau tūlīt pēc tam, kad 1918. gada janvārī Centrālā Rada bija proklamējusi Ukrainas neatkarību, Latviešu Pagaidu Nacionālā padome nolēma nosūtīt uz Kijevu savu pārstāvi Kristapu Bahmani, kurš tur uzturējās līdz 1920. gada septembrim. 1919. gada 1. septembrī Rīgā ieradās Ukrainas Tautas Republikas konsuls N. Bederovskis. Latvijas un Ukrainas delegācijas sadarbojās arī 1919. gada Parīzes miera konferences sarunās, aizstāvot savu valstu starptautisko atzīšanu. 1920. gada augustā – septembrī UTR delegācija novērotājas statusā piedalījās Bulduru konferencē.

Par Ukrainas sarežģīto vēsturi 20. gadsimta pirmajā pusē var uzzināt arī prof. Ērika Jēkabsona lekcijā “Galvenais par Ukrainas militāro un politisko vēsturi 19.-20. gadsimtā”, kas tiešsaistē notika 2022.gada 3.martā, un pieejama Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Youtube kanālā: https://youtu.be/vMdT4IGLuuA.

Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti