istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort
dubai escortsdubai escortsdubai escortsdubai escorts
istanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escortistanbul escort

Turaidas
muzejrezervāts

DJI_0500

Par kultūras mantojuma saglabāšanu “Kopā ar Turaidu”


Šodien – 18. aprīlī pasaulē atzīmē Starptautisko pieminekļu un ievērojamu vietu dienu. ‘” Šīs dienas mērķis ir pievērst uzmanību kultūras mantojumam un akcentēt pasaules mantojuma daudzveidību. Starptautiskā pieminekļu un ievērojamu vietu padome (ICOMOS) ir aicinājusi pasaules sabiedrību īpašu uzmanību pievērst kultūras mantojuma vietām un ansambļiem, kas saistīti ar vēsturi un piemiņu.
Šogad 16. aprīlī atzīmējam 20 gadu sabiedriskas organizācijas “Turaidas pils atbalsta fonds”, vēlāk Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrības pastāvēšanai un aktīvai darbībai. Muzejrezervāts saka lielu paldies tās biedriem par dalību Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojuma saglabāšanā.
Plašāka informācija par biedrības darbu un ieguldījumu mantojuma saglabāšanā, var lasīt Annas Jurkānes rakstā “Par kultūras mantojuma saglabāšanu “Kopā ar Turaidu””:

Turaidas pils atbalsta fonda dibināšana Kultūras ministrijā. 21.03.2002.

Turaidas pils atbalsta fonda dibināšana Kultūras ministrijā. 21.03.2002.

Šis laiks, kopš kara sākuma Ukrainā ir tik neizsakāmi sāpīgs, ka pārējais līdzšinējā ikdienā var likties nenozīmīgs, jo tiek nogalināti nevainīgi cilvēki, mirst bērni, tiek sagrauts tas, ko no paaudzes paaudzēs ir radījusi un kopusi Ukrainas tauta savā zemē. Tiek sagrauts arī kultūras mantojums, kas apliecina Ukrainas vēsturi, dzīvesveidu, arhitektūru, kas stiprina valsts pastāvēšanu un veido tās identitāti.

Nav iespējams izbēgt no laika, kurā dzīvojam, vienkārši kā animācijas filmā, pāršķirt vēstures lappusi un aizmirst. Arī uz lielās vēstures skatuves, dažkārt no malas skatoties, it kā sīkās lietas varētu būt nenozīmīgas. Bet tā tas nav. Tās visas veido un rada mūs, mūsu cilvēcību, mūsu attieksmi un vēlmi dzīvot tādā pasaulē, kurā valda sapratne, atbalsts, palīdzība, mīlestība un līdzjūtība. Saglabāt informāciju par vēstures un arī šī brīža notikumiem, dokumentēt tos ir Atmiņas institūciju, tajā skaitā muzeju, pienākums. Tautas garīgam spēkam un valsts pastāvēšanai nenoliedzami svarīga ir tās vēsture, kultūras mantojums, atmiņas par notikumiem un to saglabāšana paaudžu paaudzēs.

Andris Ārgalis, valdes priekšsēdētajs 2002-2004

Andris Ārgalis, valdes priekšsēdētajs 2002-2004

Pagājuši divdesmit gadi, kopš 2002. gada februāra sākumā, kad neraksturīgi siltā un lietainā laika dēļ, kas mijās ar spēcīgām vēja brāzmām, Turaidas pilskalnā notika vairāki zemes nogruvumi. Tie radīja nopietnu apdraudējumu pils aizsargsienai un pusapaļajam tornim. Milzīgais zemes apjoms noslīdēja līdz autoceļam un aizšķērsoja aptuveni divas trešdaļas no ceļa. Autoceļam, kas uzbūvēts senās upītes gultnē, nebija ūdens novadīšanas sistēmas un tas krājās pilskalna pakājē, līdz ar to vēl vairāk izmērcējot kalna pamatu. Satraukuma pilnajās dienās tika aicināti dažādu nozaru speciālisti, kuri spētu rast labāko risinājumu pilskalna stiprināšanai. Tika izveidota valdības ārkārtas komisija.

Turaidas pils pastāvēšanas apdraudējums neatstāja vienaldzīgus daudzus tūkstošus Latvijas un citu valstu iedzīvotājus. Šajā laikā vairāki uzņēmīgi cilvēki, kuriem rūpēja Turaidas pils, tālākais liktenis pēc dramatiskajiem pilskalna zemes nogruvumiem atsaucās uz iniciatīvas grupas un muzejrezervāta aicinājumu palīdzēt, lai apdraudējums pilij un dabas apstākļu radītie postījumi tiktu novērsti. 2002. gada 21. martā Kultūras ministrijā kopā sanāca iniciatīvas grupas pārstāvji, lai dibinātu nevalstisku organizāciju “Turaidas pils atbalsta fonds”. Turaidas pils atbalsta fonda dibinātāji bija: Inese Berga, Andris Ārgalis, Jānis Stradiņš, Ilze Krastiņa, Viktors Šadinovs, Juris Ivars Čivčs, Indulis Emsis, Ilgonis Šteinbergs, Laima Lupiķe, Ojārs Kalniņš, Gundega Zeltiņa. Tika ievēlēta fonda pirmā valde, kuras sastāvā bija valdes priekšsēdētājs Andris Ārgalis, valdes locekļi Indulis Emsis un Viktors Šadinovs, valdes sekretāre Inese Berga.

Turaidas pils atbalsta fonda kopsapulce

Turaidas pils atbalsta fonda kopsapulce

Fonds tika dibināts kā sabiedriska organizācija un reģistrēts Uzņēmuma reģistrā 2002. gada 16. aprīlī ar mērķi vākt finanšu līdzekļus un sniegt atbalstu mērķprogrammu izstrādāšanā un finansēšanā, lai saglabātu un pilnveidotu Turaidas pili kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturisku objektu nākošām paaudzēm. Turaidas pils, pilskalns ap pili, un autoceļš, atradās un arī pašlaik atrodas dažādu ministriju pārziņā: Turaidas pils ar iekšējo pagalmu – Kultūras ministrijas, pilskalns apkārt pilij Vides un reģionālās attīstības ministrijas, autoceļš – Satiksmes ministrijas pārziņā. Šis resoriskais sadalījums nesekmēja ātru un ieinteresētu rīcību pilskalna nostiprināšanai. Tik atšķirīgu viedokļu sadursmju laikā, it īpaši sākuma periodā, Turaidas pils atbalsta fonda biedri, tajā esošie juristi, veiksmīgi sadarbojās ar Vides ministriju, Siguldas novada domi, Gaujas Nacionālā parka administrāciju, kā arī ar VAS „Autoceļu direkcija” un Ceļu satiksmes drošības direkciju. Fonda kopsapulcēs un valdes sēdēs tika apspriesti jautājumi un meklēti risinājumi pilskalna izpētei, projektēšanai un nostiprināšanai, sadarbojoties ar atbildīgajām institūcijām un ministrijām. Tika sekmēta transporta kustības radīto vibrāciju mērījumi pilskalna rietumu nogāzē, pils teritorijas ģeodinamisko zonu kartēšana, pils teritorijas nosusināšana un drenāžas sistēmas izveide, tāpat pils fotogrammetriskā dokumentēšana u.c. Ar fonda palīdzību izdevās paātrināt nepieciešamā finansējuma izdalīšanu meliorācijas sistēmas ierīkošanai pils teritorijā un nogāzes nostiprināšanā. Valdībā tika iesniegti vairāki priekšlikumi, lai veiktu grozījumus likumdošanā un normatīvajos aktos, kas vienkāršotu un paātrinātu būvdarbu veikšanu ārkārtas situācijā. Sadarbībā ar fonda biedriem 2002. gada 29. aprīlī, muzejrezervāts organizēja starptautisku konferenci “Turaidas pilskalna saglabāšanas problēmas”, kuru vadīja viens no fonda dibinātājiem Juris Ivars Čivčs. Pilskalna nogruvums un vēlākie sarežģījumi nogāzes nostiprināšanas gaitā aktualizēja serpentīna ceļa, kas ved no Gaujas senlejas uz Krimuldu, rekonstrukcijas nepieciešamību, tāpat par savu uzdevumu fonda biedri izvirzīja autoceļa Sigulda – Inciems Turaidas posma remonta veikšanu, jo tam bija tieša saistība ar pilskalna rietumu nogāzes stabilitāti. Pateicoties fonda biedram Ilgonim Šteinbergam, šī ceļa viena posma rekonstrukcija tika veikta 2004. gadā. Sanāksmēs vairākkārt tika pārrunāts tas, kā sekmēt gājējiem draudzīgākas vides veidošanu Gaujas senlejā.

2005. gada 12. decembrī, Turaidas pils atbalsta fonds pamatojoties uz izmaiņām likumdošanā, kā arī sakarā ar fonda izveidošanas pamatmērķu sasniegšanu pārreģistrējās par Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrību. Muzejrezervāta atbalsta biedrībā palika visi fonda biedri, kā arī iestājās arvien jauni un jauni biedri, kuriem patiesi rūpēja Turaidas muzejrezervāta un tā tuvākās apkārtnes tālākais liktenis. Biedrība turpināja īstenot fonda izvirzītos uzdevumus, kā arī noteica jaunus mērķus: sniegt atbalstu un intelektuālo ieguldījumu dabas un kultūras mantojuma aizsardzībā un uzturēšanā, lai saglabātu un pilnveidotu Turaidas muzejrezervātu un tā tuvāko apkārtni kā nozīmīgu Latvijas kultūrvēsturisku objektu nākamajām paaudzēm, veicot publisku darbību, kas nav pretrunā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem. Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrība, kura bija Turaidas pils atbalsta fonda darbības pārmantotāja savas pastāvēšanas piektajā gadā – 2007. gadā augustā pievienojās Memorandam par sadarbību ar Ministru kabinetu, kā arī reģistrējās nevalstisko organizāciju Eiropas kultūras mantojuma reģistrā.

Biedrības Goda biedrs Janis Stradins

Biedrības Goda biedrs Jānis Stradiņš

Nākošajos, darbības gados atbalsta biedrības līdzdalība muzejrezervāta attīstībā izpaudās ļoti daudzpusīgi. Neviena gadskārtējā muzejrezervāta zinātniski praktiskā konference nenotika bez biedrības biedru piedalīšanās, tika teiktas uzrunas, vērtēts muzejrezervātā padarītais. Atzīmējot Siguldas astoņsimtgadi un organizējot divu dienu zinātnisku konferenci “Siguldas 800 gadi dabā un kultūrvidē” tās atklāšanā uzrunas teica biedrības biedri, toreizējais LR Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis un LZA Senāta priekšsēdētājs, akadēmiķis Jānis Stradiņš. Sadarbībā ar biedrības biedriem tika veidots vairāku zinātnisko konferenču saturs. Veidojoties vispusīgai izpratnei par muzeja pamatfunkcijām, atbalsta biedrības biedri sekmēja muzejrezervāta krājuma papildināšanu, te liels paldies Ilgonim Šteinbergam, Andrim Ārgalim, Ilzei Krastiņai, Aivaram Janelsītim un daudziem citiem. Tika organizētas biedrības biedru radošo izpausmju izstādes Muzeju nakts pasākumu ietvaros. Tomēr visbūtiskākais atbalsts Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanā un muzejrezervāta pastāvēšanā bija jautājumos, kas skāra vēsturiskā centra pieminekļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kārtību sakarā ar pārvaldīšanas nodošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un nomas maksas noteikšanu. 2010. gadā pēc biedrības ierosinājuma jautājums par muzejrezervāta finansējuma samazinājumu tika skatīts Saeimas Pieprasījuma komisijā un Ministru kabinetā un rasts finansējuma risinājums.

Biedrības biedri Aivars Janelsītiss un Ilgonis Šteinbergs

Biedrības biedri Aivars Janelsītis un Ilgonis Šteinbergs

Katru gadu muzejrezervāta vadība sniedza atskaites ziņojumu par padarīto muzejrezervātā un nepieciešamo biedrības atbalstu. Biedrības sadarbība ar muzeju veidojās pozitīvā, uzmundrinošā un atbalstošā gaisotnē, kas arī bija viens no biedrības un muzeja ilggadīgas un veiksmīgas sadarbības pamatiem. Biedrības, asociācijas, klubi, kuru pamatā trūkst sadarbības un nav arī darbības rezultātu – ilgi nepastāv, un ir spiestas likvidēties. Pagājušā gadsimta 90-tajos gados tapa ļoti daudzas sabiedriskas organizācijas, kuras diemžēl ilgākā laika posmā nerada savas darbības piepildījumu. Arī mums bija jautājumi, kurus neizdevās īstenot. Birokrātisku šķēršļu dēļ neizdevās “Likuma par Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu” pieņemšana.Pils atbalsta fonda kopsapulce

Šajos divdesmit gados, ieguldot savu laiku un enerģiju biedrības darbā un sekmējot muzejrezervāta izaugsmi un pieminekļu saglabāšanu, ir devuši turpat 200 biedru. Viņiem visiem milzīga pateicība un liels paldies par paveikto, iedvesmu, idejām, atbalstu un prieku strādāt kopā un saglabāt mūsu tautas tradīcijas un kultūras mantojumu. Tagad ejot apkārt pilij un skatoties uz nostiprināto Turaidas pilskalna daļu, domāju, ka gan atbalsta fonda, gan muzejrezervāta atbalsta biedrības biedriem ir ļoti liels gandarījums par to, ka ieguldītais darbs nav bijis veltīgs. Es šeit nepastāstīju par biedrības biedriem kā personībām, kuras ir daudz darījušas savā darbības un zināšanu jomā gan kā akadēmiķi, juristi, advokāti, politiķi, finansisti, žurnālisti, mākslinieki, arhitekti, ārsti, valsts un pašvaldību, kā arī kultūras darbinieki, uzņēmēji, inženieri, būvniecības speciālisti un citu profesiju un darbības jomu speciālisti. Par to daudz plašāks stāsts būs izstādē ”Kopā ar Turaidu”, kas veltīta biedrības padarītajam divdesmit gados.

Ikvienas tautas un valsts pastāvēšanai īpaši svarīga ir tās vēsture un kultūras mantojums, un ar tādu pārliecību strādāja un strādā arī Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrība. Raksta nobeigumā gribu teikt, ka šodien, kad notiek karš, mēs redzam, cik svarīgi ir zināt un saprast, saglabāt savas zemes, tautas, valsts vēsturi un stāstīt cilvēkiem par to. Vēsture bieži ir kā kaujas lauks un cilvēkiem ir nepieciešami pierādījumi tās patiesumam. Lai mierpilnas debesis ir virs mums, Ukrainas un visas pasaules, un ikvienu tautu iedvesmo tās kultūras mantojums, kas ir sargājams un tālāk nododams. Tāpat kā ikviena cilvēka dzīves stāsts un viņa mūžs ir mūsu visu kopīga vēsture.

Anna Jurkāne, vēsturniece

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Muzejrezervāta dibinātājas Annas Jurkānes sleja, Publikācijas un raksti, Raksti