Restaurētā Turaidas pils aka

Nepārtraukta ūdens pieejamība bija vitāli svarīga katrā viduslaiku pilī, sevišķi kara laikā, kad pils ieņemšanai izmantoja ilgstošu aplenkumu. Pils iemītnieku nodrošināšanai ar dzeramo ūdeni bija vajadzīgs iekšējais ūdens avots – aka. 

Senākais zināmais plāns ar aku Turaidas pilī ir 1839. gada Fr. Kruzes zīmētais, kurā norādīts kāds objekts ar piezīmi, ka tā ir kādreizējā aka. (Ehemaliger Brunnen). Pēc tam to savā 1895.gadā publicētājā Turaidas pils plānā  atzīmējis arī K. Lovis of Menārs, taču jau ar pievienotu jautājuma zīmi. 

Arheoloģisko izrakumu laikā 1992. gadā. Turaidas pils pagalmā tika atklāta 16. gadsimtā ierīkota 9 m dziļa koka grodu aka. Pēc izpētes aka tika restaurēta. Akas grodi bija veidoti no apses apaļkokiem guļbūves tehnikā. Restaurācijas gaitā daļa apses baļķu tika aizstāti ar jauniem, bet vecie baļķi nonāca ekspozīcijā “Turaidas pils būvvēsture”, kur tie ir apskatāmi arī tagad. Latvijas viduslaiku pilīs koka grodu aka atklāta un restaurēta tikai Turaidā.  

Restaurētā pils aka tiek izmantota saimnieciskām vajadzībām. Pirms 20 gadiem, kad 2002. gada februārī Turaidas pilskalnu apdraudēja zemes nogruvumi, pirmie glābšanas darbi bija ūdens atsūknēšana no akas pils pagalmā, līdz ar to var uzskatīt, ka pils koka grodu aka kļuva par Turaidas pils glābēju. 

Sekmējot kultūras mantojuma saglabāšanu, 2021. gadā ir veikta akas virszemes daļas restaurācija un rekonstrukcija. Darbu laikā nomainīti bojātie grodi. Akas virszemes daļa veidota guļbūves tehnikā no dažāda izmēra guļbaļķiem. Virsmas apstrādei izmantota priežu darva.  

Projekta “Turaidas muzejrezervāta pils vēsturiskās akas atjaunošana” autori ir SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” (Arhitekts Arturs Lapiņš). Izpētē piedalījās SIA “Alpu jumti” industriālie alpīnisti Ilmārs Kampe un Kaspars Platmalnieks. Darbu izpildītājs SIA “RERE MEISTARI” (darbu vadītājs Andris Sausiņš) un SIA “Warss+” (darbu vadītājs Matīss Markovskis).