18. oktobrī nozīmīgā dzīves jubilejā sirsnīgi sveicam mākslinieku Elmāru Gaigalnieku – radošu personību un jauku cilvēku ar siltu sirdi, atjautīgu prātu un labestīga humora izjūtu. Turaidas muzejrezervātā skatāmas vairākas pēc viņa mākslinieciskās koncepcijas veidotas ekspozīcijas un krājuma mākslas kolekcijā atrodami Elmāra gleznojumi un citi mākslas darbi. Ekspozīcijas tapšana ir komandas darbs, kurā iesaistās gandrīz visi muzeja darbinieki, tai skaitā arī mākslinieki. Viņu uzdevums ir tekstuālo un priekšmetisko vēstījumu novadīt līdz apmeklētājiem pēc iespējas visiem saprotamākā veidā, rosinot arī emocionālu pārdzīvojumu. Latvijā nav tādas skolas, kur iespējams apgūt muzeja mākslinieka profesiju. Pievēršanās ekspozīciju dizainam uzskatāma par lielu izaicinājumu un radošu sūtību. Lai, ilustrētu ekspozīcijas autoru izveidoto stāstu un nodotu iecerēto vēstījumu, daudz kas atkarīgs no mākslinieka iztēles, pieredzes un zināšanu apjoma. Viss sacītais pilnībā piemīt māksliniekam Elmāram Gaigalniekam, ar kuru Turaidas muzejrezervātam ir sena un veiksmīga sadarbība. Elmārs ir savdabīgs un interesants mākslinieks, kurš gan mākslā, gan ekspozīciju dizainā allaž meklē līdz šim nebijušus vai retus izteiksmes veidus. Turklāt savas idejas īstenošanai mākslinieks izmanto galvenokārt dabas materiālus – smiltis, koku, akmeņus un ir arī prasmīgs amatnieks. Elmāra Gaigalnieka ienākšana mūsu muzeja ekspozīciju pasaulē notika pirms nepilniem 25 gadiem – 1995. gadā. Viņa pirmā veidotā ekspozīcija Turaidas muzejrezervātā saistīta ar senvēsturi. Bija nepieciešams vizualizēt stāstu par Gaujas lībiešiem, par Turaidas lībiešu valdnieku Kaupo un kristietības ienākšanu Līvzemē 13. gadsimta sākumā. Elmāram bija savs filozofisks redzējums par šo laiku un notikumiem. Viņa izstrādātais ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ieviesa jaunas vēsmas tā laika muzeja praksē. Proti, apmeklētājs no pasīva garlaicīgās vitrīnās izvietotu eksponātu aplūkotāja kļuva par pētnieku, jo bija spiests iedziļināties saturā, lai izprastu mākslinieka veidoto tēlu būtību. Šo pieeju ļoti atzinīgi novērtēja arī Eiropas muzeju gada balvas konkursā 1996. gadā Barselonā. Turpinot lībiešu tēmu, 1996. gadā Turaidas muzejrezervātā tika veidota ekspozīcija “Senā Līvzeme”. Arī šīs ekspozīcijas telpas mākslinieciskā iekārtojuma, interjera un senatnīgās atmosfēras radīšanu uzticēja Elmāram Gaigalniekam. Mākslinieks mēģināja iedzīvoties pagātnē, ieskandinot Turaidas pilskalnā atrasto kaula stabulīti. Un notika brīnums – lībiešu stabulīte patiesi atdzīvojās un, atklājot jauno ekspozīciju, pats mākslinieks piepildīja ekspozīcijas telpu ar senās stabules skaņām, kas emocionāli uzrunāja ikvienu apmeklētāju. Tagad, kad abas pieminētās lībiešu ekspozīcijas ir jau savu laiku nokalpojušas un iegājušas Turaidas muzejrezervāta ekspozīciju vēsturē, var novērtēt mākslinieka veiksmes, un kopā ar muzeja darbiniekiem noieto sadarbības ceļu, kas bijis arī gana pārdzīvojumiem bagāts.  Taču radošā sadarbība ir bijusi tā, kas sekmējusi turpināt darbu daudzu gadu garumā. Kā pozitīvu piemēru var minēt Elmāra radīto simbolisko galdu, pie kura savas mūžīgās sarunas ar Zobenbrāļu ordeņa bruņinieku risina vietējie lībiešu valdnieki Dabrelis un Kaupo. Savukārt mierīgāks dzīves periods tika atainots ar ieskatu lībiešu koka guļbūves namiņā ar akmeņu pavardu un uz māla grīdas izvietotiem traukiem. Ar oriģinālu risinājumu izcēlās Baltijas jūras somu tautu valodu koks ar stikla lapiņām, uz kurām starp citiem radu tautu nosaukumiem bija ierakstīts arī lībiešu vārds. 2000. gadu sākumā pēc muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ierosmes tika nolemts lībiešu tēmu rādīt ārpus Turaidas pils mūriem – pilskalna pakājē esošajā bijušajā muižas dārznieka mājā. Tika radīta jauna ekspozīcijas koncepcija un paplašināts tēmas saturs. Tas tika veidots kā stāsts par lībiešu kultūru, ikdienas dzīves ritējumu, amatniekiem, mītiskajiem priekšstatiem, kristianizāciju un pārmaiņām pārvaldes un pasaules uzskatu sistēmā 13. gadsimta sākumā. Vēstījuma ilustrēšanai tika paredzēti lībiešu gatavotie un izmantotie sadzīves priekšmeti, darba rīki, rotas, ieroči. Īpaši vajadzēja izcelt nesen atrasto 10.–13. gadsimta sudraba rotu un monētu depozītu, kura sastāvā ietilpst 176 senlietas. Kad tika izsludināts jaunās ekspozīcijas mākslinieciskā risinājuma projektu konkurss, Elmārs kautrīgi palika malā un nepiedalījās. Izvērtējot iesniegto dizaina firmu projektu skices, komisija nevienu neatzina par piemērotu. Turklāt pasauli bija pārņēmusi 2007.–2010. gada globālā finanšu krīze, kas smagi ietekmēja arī Latvijas ekonomiku. Tāpēc ekspozīcijas mākslinieciskajam risinājumam tobrīd rast nepieciešamos finanšu līdzekļus tādā apjomā muzejrezervātam nebija iespējams. Likās, ka Gaujas lībiešu zeme Turaida paliks bez tās senajiem iedzīvotājiem veltītas ekspozīcijas. Tad tika uzrunāts Elmārs. Viņš piekrita pamēģināt iekļauties trūcīgajā budžetā. Elmāra skices, protams, nebija tik iespaidīgi izstrādātas kā konkursantu projekti, taču tajās bija jūtama Elmāram raksturīgā iztēle un laikmeta vēstījums, arī izmaksas bija nesalīdzināmi zemākas. Un tā tapa ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Vēstījums par lībiešiem aizņem dārznieka mājas apakšējā stāva sešas nelielas telpas. To vizuālais noformējums veidots kā vienots scenogrāfisks ansamblis. Lai rosinātu apmeklētāju iztēli un interesi par seno lībiešu pasauli, bagātīgo senlietu klāstu mākslinieks papildināja ar tādiem simboliskiem tēliem kā ar okeru apgleznotas klintis, bišu koks, pavards, degošā Turaidas pilskalna siena un citiem. Tā kā lībiešiem savas rakstības 11.–13. gadsimtā nebija, tad atslēgas vārds virs ieejas katrā telpā tika izveidots no Turaidai raksturīgo ornamentu elementiem. Jāatzīmē, ka ekspozīcijā tiek atskaņots arī ieraksts ar Elmāra ieskandinātās lībiešu kaula stabulītes treļļiem paša mākslinieka izpildījumā. Ekspozīcija saņēmusi atzinīgu vērtējumu gan no apmeklētājiem, gan profesionāļiem. Darbs pie lībiešu ekspozīciju izveides acīmredzot Elmārā radīja arvien plašāku interesi par vēsturi. Tā 1995. gadā Elmārs Gaigalnieks kopā ar arhitektūras studenti Annu Grunduli piedalījās Turaidas muzejrezervāta un Latvijas Arhitektūras muzeja organizētajā projektu konkursā “13. gadsimta koka pils Turaidā”, iesniedzot projektu “Templis”. Attīstoties Turaidas muzejrezervātam, rodas vajadzība pēc jaunu ekspozīciju izveides restaurētajās muižas saimnieciskā centra ēkās. Viena no pirmajām ēkām, kuru Turaidas muzejrezervāts 1997. gadā restaurēja, ir bijusī smēde. Tās pirmajā stāvā 2000. gadu sākumā iekārtoja vairākas ar muižas saimniecisko dzīvi saistītas ekspozīcijas, kuru māksliniecisko noformējumu veidot uzņēmās Elmārs Gaigalnieks. Ienākot viņa radītajā kokamatnieka darbnīcā, apmeklētājam bija sajūta, ka galdnieks tepat vien kaut kur ir. Gaisā vēdīja svaiga koka skaidu smarža, uz slīpbeņka atradās tikko lietotās ēveles, grebļi un citi amata rīki. Turaidas vēsturiskā centra muižas teritorijā 2002. gadā muzejrezervāts rekonstruēja muižas ratnīcu, kur bija paredzēts izvietot 19.–20. gadsimta darba un izbraucamos ratus, ragavas, kamanas un dažādas zirglietas no muzeja krājuma. Ratnīcas māksliniecisko noformējumu piedāvāja veidot Elmāram. Viņš neatteica un tapa ekspozīcija “Turaidas muižas ratnīca”. Vērojot rezultātu, redzams, ka mākslinieks centies iejusties laika un telpas gaisotnē. Priekšmeti izvietoti tā, lai tie būtu ne tikai eksponāti, bet radītu patiesu priekšstatu par muižas ratnīcu. Tāpat kā iepriekšminētās senākās lībiešu ekspozīcijas, arī Elmāra veidotās muižas ekspozīcijas 2015. gadā piedzīvoja saturisku un māksliniecisku pārveidi. Savu roku Elmārs pielicis arī vairākās Turaidas pils ekspozīcijās. Tā viens no jaunākajiem veikumiem redzams ekspozīcijā “Mūra pils nocietinājumi: aizsardzība un uzbrukums” lielā pusapaļā torņa 4. stāvā. Šķiet, ka tas atkal bija kaut kas jauns Elmāra līdzšinējā darbībā. Proti, ekspozīcijas vajadzībām bija nepieciešams izgatavot samazinātus maketus viduslaiku kara tehnikai – ierīcēm, ar kādām varēja uzbrukt Turaidas pilij, lai sagrautu tās aizsargmūrus. Viduslaikos uzbrukumā plaši tika pielietoti trebušeti jeb paterellas – lielas atsvara katapultas, kas darbojās pēc lingas principa. Tāpat bruņinieki uzbruka un arī aizstāvējās ar lieliem arbaletiem – arkbalistām, kas šāva gan ar milzu bultām, gan akmeņiem. Abas šīs ierīces attēlotas laikabiedru zīmējumos, pēc kuriem Elmāram vajadzēja izveidot to samazinātus modeļus. Elmāra aizraušanās ar seno ieroču gatavošanu zināma jau no lībiešu tēmas laika. Arī patlaban ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” apskatāmas viņa gatavotās bultas un karavīra vairogs. Viduslaiku peterellas un arkbalistas viņam bija interesants eksperiments sarežģītāku militāro ierīču izgatavošanā. Elmāra veidoti mazie modelīši izgatavoti filigrāni, radot iespaidu, ka tos izgatavojot atbilstoši tā laika izmēram, kaut vai tūlīt varētu pielietot pils aizstāvēšanai. Vairākus gadus, savā smilšu mākslas darbnīcā Turaidā, Elmārs aizrautīgi demonstrēja savu unikālo pieeju smilšu glezniecībai, kas ir viņa izstrādātā autortehnika. Turaidas muzejrezervāta kolektīvs sveic mākslinieku Elmāru Gaigalnieku apaļajā dzīves jubilejā, saka paldies un  novēl arī turpmāk saglabāt sev piemītošo radošo garu, humora dzirksti un darba sparu! Ligita Beitiņa un Anna Jurkāne Turaidas muzejrezervāta vēsturnieces