Rit Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas 22 vasara. Šo gadu laikā izpētīti 95% no pils teritorijas. Darbi norit pie pils galvenā torņa ar mērķi izpētīt galveno vārtu daļu. Posms izpētei ir īpaši sarežģīts, jo tā ir vienīgā ieeja pa kuru muzeja apmeklētāji nonāk Turaidas pils pagalmā. Arheoloģiskā izpēte liecina, ka šo ceļu par ieeju pilī izmantoja arī mūra pils iemītnieki viduslaikos un kā arheologs Jānis Graudonis Turaidas pils arheoloģiskās izpētes 1998. gada pārskatā min “Turaidas pils ieeja un nocietinājumi sākotnēji atradušies turpat, kur iepriekšējai lībiešu koka pilij.”
1998. gadā Turaidas viduslaiku pils arheoloģiskajos izrakumos strādā starptautiska komanda – jaunieši no Polijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas. No labās otrā ekspedīcijas tehniskā vadītāja Ilze Siliņa
1998. gadā ekspedīcijas darbu vadītājs Jānis Graudonis, tehniskā vadītāja Ilze Siliņa, māksliniece Daiga Pjatkovska. Ekspedīcijas darbus finansēja Latvijas Zinātnes padome, Latvijas Kultūras fonds, Latvijas Valts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Siguldas pilsētas dome. Izrakumos piedalās Siguldas, Krimuldas, Turaidas jaunieši, Rīgas 31. vidusskolas skolēni Asjas Līdakas vadībā, kā arī 9 jaunieši no Baltijas jūras piļu-muzeju asociācijas.
Starptautiskās nometnes vadītāja Gunta Vītola par nometni Krimuldas Pagasta Vēstīs 1998. gada jūlijā raksta: “Jau otro gadu jūlijā Turaidas viduslaiku pils arheoloģiskajos izrakumos strādā starptautiska komanda – jaunieši no Polijas, Lietuvas, Somijas un Latvijas. Tā ir vasaras nometne, kuru organizē Turaidas muzejrezervāts un sponsorē firma “DANUTA S.A.” no Polijas.
Izpētes laikā pils pagalma ziemeļrietumu daļā tika atsegti divtelpu celtnes pamatu akmeņi, kas pils apmeklētājiem vērojami arī mūsdienās. Apmeklējot pili pievērsiet uzmanību septiņiem četrstūra iedobumiem aizsargmūrī, kas tika izmantoti jaunatklātās ēkas jumta konstrukcijas stiprināšanai
1991. gadā Polijas pilsētā Malborkā nodibinājās Baltijas jūras piļu-muzeju asociācija, par kuras locekli kļuva arī Turaidas muzejrezervāts. Asociācijas darbības pamatā ir pieredzes apmaiņa starp deviņu Baltijas jūras valstu muzejiem un viduslaiku pilīm, izdevumu sagatavošana par tiem. Domājot par jauniešu piesaistīšanu kultūrvēsturiskajam mantojumam, tiek rīkota vasaras nometne. Tā ir vienreizēja iespēja strādāt arheoloģiskajos izrakumos un brīvajā laikā iepazīt Latvijas skaistākās vietas, vēsturi, muzejus, piedalīties dažādos pasākumos, kā arī iegūt jaunus draugus no citām valstīm.[1]
Baltijas jūras piļu muzeju asociācijas jauniešu arheologu vasaras nometnes dalībnieki laukumā pie ieejas pils pagalmā. 1998. gads
Man patika piedalīties arheoloģiskajos izrakumos. To laikā es atradu dažādus kaulus, celtniecības materiālus un vienu monētu. Darbs patiešām bija interesants. Priecājos par iespēju apceļot Latviju, īpaši tādēļ, ka bija vietas, uz kurām devos pirmo reizi.
Guna no Latvijas: Man patika nometnes gaisotne – iespēja iepazīties ar citu valstu jauniešiem, kopā ar viņiem strādāt, apskatīt Latviju un baudīt garšīgās pusdienas, kuras visi kopā ēdām pils Ziemeļu tornī.
Baltijas jūras piļu muzeju asociācijas jauniešu arheologu vasaras nometnes dalībnieki laukumā pie ieejas pils pagalmā. 1998. gads
ir arheoloģijas studenti Viļņas universitātē un nākamajā mācību gadā nolēmuši apgūt arī latviešu valodu, tādēļ bieži mūsu sarunas notika gandrīz latviešu valodā: Mums bija interesanti iepazīt Latviju un tās cilvēkus. Lai gan latvieši un lietuvieši ir baltu tautas, tās tomēr ir diezgan atšķirīgas. Īpaši tas vērojams Rīgā un Jūrmalā, bet, varbūt, to nosaka Latvijas daudznacionālais iedzīvotāju sastāvs, Lietuvā tomēr vairākumā ir lietuvieši. Kā studenti mēs gribētu atzīmēt ēdienreizes, jo tajās pasniegtais patiešām bija garšīgs.
[2]
[1] Vītola. Gunta. 6.starptautiskā jauniešu vasaras nometne Turaidas muzejrezervātā. Krimuldas Pagasta vēstis, 1998, jūlijs, Nr. 91, 5.lpp.
[2] Vītola. Gunta. 6.starptautiskā jauniešu vasaras nometne Turaidas muzejrezervātā. Krimuldas Pagasta vēstis, 1998, jūlijs, Nr. 91, 5.lpp.
2023. gada 2. marts
