2023. gada 14. aprīlis
Skats uz Turaidas pils kompleksa I un II izrakumu laukumu. Foto: Gunārs Binde. 1977 Pils izpēte 1977. gadā notika trīs laukumos: I un II izrakumu laukums pils rietumu malā uz dienvidiem no pusapaļā torņa, XI laukums iemērīts pils pagalma ziemeļaustrumu daļā.I un II laukumu izpētes mērķis bija apzināt pils rietumu malas nocietinājumu sistēmas un tai piegulošās apbūves paliekas. Tiem bija jādod ieskats par kultūrslāni un jāpārbauda, vai ir atrodamas celtņu paliekas, kas atbilst arhitekta Gunāra Jansona rekonstruētajam pils pirmā stāva celtņu izvietojumam. 1977.gadā pils teritorija tika pētīta 500 m² platībā.
Latvijas PSR Kultūras ministrija 1977. gadā pieņēma lēmumu par Turaidas pils ansambļa izpēti un restaurēšanu. 1977. gadā no 5. maija līdz 16. jūlijam notiek arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilsdrupās. Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheoloģisko ekspedīciju Turaidā finansē Siguldas novadpētniecības muzejs. Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis, vietniece un zīmētāja Ilze Siliņa, tehniskie darbinieki un zīmētāji: Inese Ķepule, Regīna Giluča, fiziskā darba veicēji Siguldas novadpētniecības muzeja darbinieki , Daugavpils pedagoģiskā institūta studenti un Siguldas vidusskolas skolēni.
XI izrakumu laukums uzsākot darbus 1977. gada 3. maijā. Foto Jānis Graudonis XI laukuma izpētei vajadzēja dot ieskatu par kultūrslāņa raksturu un dziļumu. Tika konstatēta plašāka , būvgružiem pildīta telpa,kuru nācās atsegt nākamajās sezonās.Šīs sezonas izpēte parādīja, ka 18. – 19. gadsimta pils zīmējumi un zināmie plāni pils apbūvi rāda nepilnīgi. Īpaši tas attiecas uz pils senāko pastāvēšanas laiku. Neskatoties uz to , plāni un zīmējumi bija noderīgi pils arheoloģiskās izpētes atklājumu identificēšanai,sevišķi laukumu augstākajā kārtā atrakto mūra pamatu piederības noskaidrošanai.
Celtnieku cirkulis, atrasts Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē 1977. gadā. Pašlaik skatāms ekspozīcijā “Turaidas pils būvvēsture”. 1977. gadā senlietas tika iegūtas samērā maz, galvenokārt būvdetaļas, tai skaitā ķieģeļi ar dzīvnieku pēdu nospiedumiem, un sadzīves priekšmeti.. Interesantākie atradumi bija ādercirtnis vai āderu cērtamais, celtnieku cirkulis.
Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieki. Foto Jānis Graudonis. 1977 Uzsākot pilsdrupu izpēti kļuva skaidrs, ka jānorok un jāaizved pils apkārtmūra ārpusē gadsimtu gaitā 5 -7 m platumā sakrājušies būvgruži, kas veidoja no 4 – 6 m biezu slāni.
Arhitekts Gunārs Alfrēds Jansons (04.04.1928.-27.08.2013.) Latvijas Zinātņu Akadēmijas goda doktors (2001), Latvijas Vēstures institūta korespondētājbiedrs (2004), viens no nedaudzajiem Latvijas arhitektiem, kas savu mūžu veltīja nevis jaunajai celtniecībai, bet senās arhitektūras pētīšanai, atjaunošanai un popularizēšanai.
No kreisās: arhitekts Gunārs Jansons un arheologs Jānis Graudonis Turaidas pils izrakumu laikā ap 1980. gadu. Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis laikā no 1976. – 2000. gadam arheoloģiskajos izrakumos atsedza gandrīz visu Turaidas pils plānojumu.
Arhitekts Gunārs Jansons uzmēroja izrakumos atraktos mūru pamatus, kā arī visu pils plānu, pētīja senos būvmateriālus, celtniecības paņēmienus, mēģināja noteikt mūru datējumu un pārbūves.
