2023. gada 17. aprīlis
Viens no Koprades namiņiem iekārtots bērniem. Tā namiņa tēma ir lībiešu putniņš. Bērni ir aicināti uzzīmēt vai izkrāsot lībiešu putniņu ar vaska krītiņiem vai ogli. Namiņš ir arī attiecīgi izdekorēts. Tajā iekārti no siena gatavoti putni. Uz namiņa sienām ir īsā tekstā atbildes uz dažādiem jautājumiem, piemēram, kas ir lībieši, kāda lībiešiem ir saistība ar Siguldu, kas ir Dabrelis un Kaupo, kas ir Sateseles pilskalns, vai lībiešu valoda ir latviešu valoda u.c.
Kāpēc namiņš veltīts putniņam? Izstādē redzams attēls no Sateseles pilskalna ar tur arheoloģiskajos izrakumos atrasto lībiešu sieviešu rotu raksturīgo putnveida piekariņu. Šogad šī putniņa siluets ir izvēlēts arī kā Lībiešu mantojuma gada logo.
Apmeklējot izstādi, dzirdama kāda melodija. Tā ir iespēlēta ar Turaidā atrasto kaula stabulīti un ikdienā šī melodija skan Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijā "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē".
Sateseles pilskalns jeb Līvu kalns atrodas Gaujas kreisajā krastā, tagadējās Siguldas pilsētas teritorijā, pie Vējupītes gravas. 13. gadsimtā Satesele bija lībiešu vecākā Dabreļa pils. Tās nocietinājums ir ar 8 m augstu un 74 m garu valni, kas ir viens no lielākajiem Latvijā. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka pilī notikusi intensīva metālu apstrāde – kausēta gan dzelzs, gan krāsainie metāli, turklāt lielā daudzumā. Amatnieki te gatavojuši ieročus un rotas. Arheoloģisko izrakumu laikā atrastas dižciltīgu sieviešu rotas, iedzīves priekšmeti un daudz ar kara darbību saistītu priekšmetu – ieroči, arbaletu bultu gali, zobenu rokturu poga, kā arī citas liecības par dzīvi pilī 11.–13. gadsimtā un vēlāk. 13. gadsimta sākumā Sateselē risinājās sīvas cīņas starp lībiešiem un vācu bruņiniekiem. Līdz mūsdienām saglabājusies informācija par Sateseles pils vecāko – Dabreli, kurš nesamierināms vācu un to nestās kristīgās ticības pretinieks. Indriķa Livonijas hronikā sīki aprakstītas lībiešu cīņas ar vāciešiem pie Sateseles pils – 1206. gada neveiksmīgais pils ieņemšanas mēģinājums un pils pakļaušana dažus gadus vēlāk.
Siguldas novadā lībieši dzīvojuši jau kopš 11. gadsimta. Gaujas lībiešu kultūrtelpa ietver Siguldas, Krimuldas, Inciema, Inčukalna, Raganas un Allažu teritorijas. Vēsturnieki/arheologi, vadoties pēc lokācijas šos lībiešus dēvē par Gaujas jeb Turaidas lībiešiem.
Jau vismaz divus gadsimtus Sateseles pilskalns ir piesaistījis interesentu uzmanību. To apskatīt devušies tūristi, bet pētnieki iedziļinājušies pilskalna izpētē gan ar arheoloģisko izrakumu palīdzību, gan pētot vēstures avotus.
Turaida ir viena no senajām lībiešu zemēm – Gaujas krastos dzīvojošie 13. gadsimtā lībieši tiek saukti gan par Gaujas, gan Turaidas lībiešiem. Gaujas lībiešu mantojuma saglabāšana, izpēte un popularizēšana ir viena no Turaidas muzejrezervāta pamattēmām.
Mūsdienās lībiešu mantojums sastopams vietvārdos, ūdenskrātuvju nosaukumos, latviešu valodā ienākušajos vārdos. Lībiešu valodas ietekme saskatāma arī veidā kā runājam, liekot uzsvaru uz pirmās zilbes.
Izstāde “Sateseles pilskalna stāts” būs pieejama apmeklētājiem līdz 14. maijam.
