Fragments no Siguldas draudzes hronikas

Turaidas muzejrezervātam sadarbojoties ar  Latvijas Valsts vēstures arhīva speciālistiem,  tapis Siguldas evaņģēliski luteriskās draudzes hronikas (1739–1889) tulkojums ar komentāriem. Minētā hronika ir daļa no Siguldas draudzes baznīcas grāmatas (1747–1833), kuras kopija glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Līdz šim tā bija grūti izlasāma, tādēļ vēsturnieku pētījumos praktiski nav izmantota. Tiesa, hronikā aprakstītie notikumi nav pārāk seni – tikai nepilnus 300 gadus veci un jaunāki – tomēr tā aptver laika posmu Siguldas novada vēsturē, par ko rakstīto ziņu ir maz. Līdztekus informācijai, kas skar specifiski baznīcas dzīvi (par vizitācijām jeb pārbaudēm, mācītāju sinodēm, baznīcu priekšniekiem, baznīcas un saimniecības ēku pārbūvi resp. remontu, baznīcai dāvinātiem kulta un mākslas priekšmetiem) mācītāji turējuši par uzskaitīšanas un pieminēšanas vērtiem arī faktus par draudzes muižu pirkšanu un pārdošanu, dažādām stihiskām nelaimēm (viesuļvētru, negaisiem), ugunsgrēkiem, epidēmiskām slimībām, plēsīgo zvēru uzbrukumiem,  kā arī kriminālnoziegumiem. Tomēr īpašu mācītāju ievērību un nosodījumu izpelnījušies draudi luterānismam, ko radījusi brāļu draudzes ietekmes izplatība, īpaši  Paltmalē jeb mūsdienās Augšlīgatnē,  vai draudzes locekļu pāreja pareizticībā un baptistu sludinātāju darbība. Detalizēti aprakstīts arī Krievijas administrācijas mērķtiecīgi veiktais rusifikācijas process 1880. gados.

Siguldas draudzes karte 18. gs. beigās

Hroniku tulkojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Dr. hist Edgars Ceske, konsultante – Dr. philol. Silvija Pavidis. Transkripciju no t.s gotiskā kursīva normālrakstā veikuši Mag. hist. Enija Rubina, Dr. Manfrēds Betihers un Edgars Ceske. Tekstu maketējusi Ginta Virziņa, digitalizācija – Ralfs Miķelsons.

Hronika domāta novadpētniekiem, skolotājiem, tūrisma gidiem, studentiem un visiem, kas interesējas par Siguldas novada vai apkārtnes vēsturi. Tā pieejama vietnē https://draudze.turaida-muzejs.lv/ .

Sagatavoja Edgars Ceske, TMR galvenais speciālists Projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF)