Turaidas
muzejrezervāts

PIRMS 70 GADIEM:Turaidas pils Galvenā torņa atjaunošana un atvēršana tūristiem


  Turaidas pils Galvenā torņa atjaunošanas sākumu saista ar 1953. gadu, kad sagatavots šīs celtnes restaurācijas projekts[1]. Tomēr tajā gadā nekādi būvdarbi netika uzsākti, un arī iekštelpu projektēšana turpinājās nākamajos gados. Precīza informācija par projektu sagatavošanas ilgumu, celtniecības darbu uzsākšanu un nobeigšanu, nodarbināto strādnieku skaitu, izmantotajiem materiāliem un izmaksām, kā arī līdzīgiem jautājumiem būtu jāmeklē vēstures arhīvos. Šoreiz ielūkosimies Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā portālā periodika.lv ievietotajos preses izdevumos, kas ik pa laikam ziņoja par Turaidas tornī notiekošiem darbiem, kā arī nedaudz apskatīsim Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Pieminekļu dokumentācijas centrā (NKMP PDC) glabātos projektus. Šie materiāli rada zināmu priekšstatu par torņa atjaunošanas norisi, kas noslēdzās ar tā atvēršanu tūristiem.

Turaidas pils pagalms ar torni ap 1950. gadu. (Foto no A. Caunes personīgā arhīva)

Turaidas pils pagalms ar torni ap 1950. gadu. (Foto no A. Caunes personīgā arhīva)

 Skats no Turaidas torņa, kura augšdaļā 1936. gadā bija izbūvēta platforma ar gaismas šahtu vidū. (20. gs. 30. gadu beigu pastkarte)

Skats no Turaidas torņa, kura augšdaļā 1936. gadā bija izbūvēta platforma ar gaismas šahtu vidū. (20. gs. 30. gadu beigu pastkarte)

Atjaunošanas darbu organizēšana

Pēc otrā pasaules kara tūristi lielā skaitā atsāka apmeklēt Siguldas ievērojamākās vietas, un reizēm 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā avīzēs publicētas sūdzības par bīstamajiem apstākļiem brūkošajā Turaidas pilsdrupu tornī. Uzkāpjot līdz skatu platformai, apmeklētājam “brīžam sametas baigi, jo torņa vidū esošā cauruma iežogojums nopostīts un pie mazākās neuzmanības te skatītājs var nogāzties zeme” [2]. Žurnālisti apelēja pie vietējo iestāžu sirdsapziņas: “Turaidā ir tornis, no kura paveras skats uz plašāku apkārtni. Pagaidām tas stāv neremontēts jau ilgus gadus. Ne Siguldas rajona komiteja, ne Tūrisma pārvalde torņa labošanu nav sākušas[3]. Taču minētajām iestādēm nebija ne zināšanu, ne atļaujas veikt būvdarbus arhitektūras piemineklī. Tāds pienākums tika uzticēts 1951. gadā pie Latvijas PSR Arhitektūras pārvaldes nodibinātajai Zinātniskās restaurēšanas darbnīcai, kuras uzdevums bija “veikt arhitektūras pieminekļu remonta un restaurācijas darbus pēc zinātniski pamatotas projektu dokumentācijas” [4]. Tāpat kā citās saimniecības nozarēs, arī restaurācijas darbu veikšanai padomju valstī noteicošais bija ekonomiskais izdevīgums. Turaidas pilsdrupu augstais tornis bija viens no tūristu sevišķi iecienītiem apskates punktiem, un tas nākotnē solīja labu peļņu no ieejas biļešu, torņa attēlu un suvenīru tirgošanas. Tāpēc Zinātniskās restaurēšanas darbnīcas 1952. gada darba plānā tika iekļauta torņa atjaunošana [5].

Arhitekts Kārlis Vikmanis (no: Literatūra un Māksla, 25.11.1989)

Arhitekts Kārlis Vikmanis (no: Literatūra un Māksla, 25.11.1989)

Restaurācijas projektēšana

Par Turaidas pils torņa restaurācijas projekta autoru Zinātniskās restaurēšanas darbnīcā bija nozīmēts arhitekts Kārlis Vikmanis (1904–2000) [6]. Vispirms viņš uzmērojis visu celtni un 1952. gadā konstruējis tās vertikālo griezumu. Drupās saglabājušos apakšstāvus bija plānots restaurēt, atjaunojot zudušos starpstāvu pārsegumus un trešā stāva velvi. Vienlaikus tika iecerēts rekonstruēt torņa augšdaļu – paaugstināt to un izveidot skatu platformu no jauna uzceltā septītā stāva līmenī.

att. Turaidas pils torņa vertikāls griezums – arhitekta K. Vikmaņa 1952. gadā izgatavots atjaunošanas projekts. (Oriģināls NKMP PDC)

Turaidas pils torņa vertikālais griezums – 1939. gada zīmējums. (No grāmatas: A. Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland. Tartu, 1942)

Turaidas pils torņa vertikālais griezums – 1939. gada zīmējums. (No grāmatas: A. Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland. Tartu, 1942)

Turaidas pils torņa vertikāls griezums – arhitekta K. Vikmaņa 1952. gadā izgatavots atjaunošanas projekts. (Oriģināls NKMP PDC)

Salīdzinot K. Vikmaņa 1952. gadā rasēto projektu un pirmskara gados uzmēroto torņa vertikālo griezumu, pārmaiņas ir uzkrītošas. Atjaunošanas projektā iekštelpas sienās vairs nerēgojas ligzdas siju galiem un atkāpes starpstāvu pārsegumam, bet gan iezīmēti jaunie griestu un grīdu līmeņi. Pārvietošanos no stāva uz stāvu ļauj ne tikai pagalma puses sienas biezumā izmūrētās lokveida kāpnes, bet arī daži no jauna iecerēti taisnu koka kāpņu laidi. K. Vikmanis ar pārtrauktām līnijām marķējis 1936. gadā torņa augšdaļā izveidoto skatu platformu, kuras sānu malas tika plānots iekļaut jaunceļamā augšstāva sienās, kā arī telpas vidū bijušās gaismas šahtas pārsegumu, kuru vajadzēja nojaukt.

Pēc K. Vikmaņa norādījumiem 1953. gadā blakus tornim notika arheoloģiskie izrakumi (skat. rakstu TMR mājaslapā https://www.turaida-muzejs.lv/2023/03/pirms-70-gadiem-pirmie-arheologiskie-izrakumi-turaidas-pilsdrupas-1953-gada/ ).

Arhitekts ieteica pētījumu laukumu novietot tā, lai tas atrastos starp galveno torni un Stokholmā kara arhīvā glabātā 17. gs. shematiskā pils plānā iezīmētu baznīcu, no kuras virs zemes nekas nebija redzams. Nākamajā ziemā dienas presē publicētā īsā ziņojumā K. Vikmanis uzsvēris, ka uzietas dažādas dzelzs būvdetaļas un jumta kārniņi, bet nekas nav saglabājies no koka daļām un “nav arī atrastas apakšzemes ejas, kas torni savienotu ar blakus ēkām” [7]. Laikam jau šis teikums bija domāts ziņkārīgo mantraču atvēsināšanai, lai tie netraucētu turpmāk plānotos būvdarbus.

Atjaunojamā Turaidas pils galvenā torņa pretskats – 1953. gada projekts. Akvarelis, autors K. Vikmanis. (Oriģināls NKMP PDC)

Atjaunojamā Turaidas pils galvenā torņa pretskats – 1953. gada projekts. Akvarelis, autors K. Vikmanis. (Oriģināls NKMP PDC)

1953. gadā K. Vikmanis melnbaltā akvarelī uzzīmēja torņa restaurācijas projektu – fasādi skatā no pagalma, parādot jaunceļamo augšstāvu ar dekoratīvu pusloku arkatūras joslu, skatu platformas logailas, konisko jumtu un segtu koka balkoniņu kādreizējā galvenā stāva ieejas priekšā.

Vairāku gadu laikā arhitekts projektēja torņa iekštelpu atjaunošanu. Starp PDC glabātajām rasējumu lapām ir vairāki desmiti attēlu un kopiju uz pauspapīra, kas parāda arhitekta priekšlikumus gan apakšējo stāvu restaurācijai, gan divu augšstāvu un jumta izbūvēšanai. Uz dažām lielformāta lapām skatāma nelielā apjomā veikta drupu stāvokļa fiksācija – uzzīmēti dažu sienu fragmentu notinumi ap izbrukušā kamīna vietu un durvju ailām, kurām bija daļēji bojāta pārsedze. Uz pārējām lapām ir redzami priekšlikumi jaunām detaļām. K. Vikmanis projektējis starpstāvu pārsegumu iebūvēšanu, ieteicis pirmā stāva grīdas segumu – neregulāru akmens plātņu klājumu un telpas vidū iebūvētu koka kāpņu novietojumu, izdomājis kamīna dūmtvera formu, atbalsta konsoļu un apkalumu izskatu, rasējis ārdurvju vērtni, kāpņu pakāpienus un margu noformējumu, kā arī dažādas sīkas būvdetaļas. Ar 1957. gadu datēts zibensnovadītāja projekts, kurā parādīts gan iezemējums, gan torņa jumta smaile ar karodziņu – vējrādi, bet 1959. gadā zīmēti vairāki varianti lustrām ar nosacīti senlaicīgu izskatu. Tās laikam bija beidzamās detaļas, kas bija jāizgatavo un jāiestiprina atjaunotajā tornī.

Turaidas pils torņa galvenā stāva izdrupušā kamīna vietas uzmērojums. Autors K. Vikmanis, 1957. gads. (Oriģināls NKMP PDC)

Turaidas pils torņa galvenā stāva izdrupušā kamīna vietas uzmērojums. Autors K. Vikmanis, 1957. gads. (Oriģināls NKMP PDC)

Restaurēšanas uzdevums droši vien bija tūristiem ērti pieejama skatu torņa izbūvēšana. Tāpēc arhitektam apzināti bija jāplāno pieminekļa pārveidošana un modernizācija, lai to pielāgotu jaunajai funkcijai. Viņš paturēja 1936. gadā iebūvēto ārdurvju vietu, kas veda uz pirmo stāvu (viduslaikos šādam tornim tas būtu neiedomājami!), galvenā stāva kādreizējo ieeju nolēma papildināt ar balkoniņu, no kura pavērtos skats uz pils pagalmu, kāpnes un iekštelpas plānoja apgaismot ar elektriskām spuldzēm, bet virsotnē izbūvēto skatu platformu nosegt ar pastāvīgu jumtu.

Tornī atjaunotais kamīns. 2023. gadā

Tornī atjaunotais kamīns. 2023. gadā

    Kad torni atvēra tūristiem?

Periodikā atrodamas dažādas norādes par atjaunošanas darbiem Turaidas tornī. Reizēm publicēta pretrunīga informācija, uzdodot vēlamo par esošo. Tomēr aptuvenu būvdarbu uzsākšanas un  nobeigšanas laiku no avīžrakstiem var noskaidrot. 1953. gada sākumā presē lasāms, ka “Atjaunošanas darbi noris Turaidas pils tornī, kurš kā viduslaiku feodālās kundzības liecinieks saista tūristu uzmanību[8]. Tā paša gada aprīlī apgalvots, ka “maijā Turaidas pils teritorijā uzsāks archeoloģiskus izrakumus, pabeigs atjaunot vienu no pils torņiem[9]. Taču nākamā vasarā ziņots, ka Tornis parasti ir aizslēgts, jo to restaurē un ieeja te aizliegta, par ko liecina arī uzraksts. Bet pilsdrupām ir sargs, pie kurs atrodas torņa atslēgas. Neievērojot aizliegumu, viņš atver durvis apmeklētājiem, reizēm pat pierunājot tos apskatīt torni. Par ieeju tornī viņš pieprasa 2 rbļ. no personas[10].

No rakstītā ir nojaušams, ka aktīva būvniecība pat vēl 1954. gadā tornī nenotika, jo citādi durvis visu laiku nebūtu slēgtas un apmeklētājiem pieeja būtu pilnībā liegta. Tomēr šajos gados droši vien arhitekts vairākkārt uz vietas veicis nepieciešamos uzmērojumus projekta sagatavošanai.

1955.gada rudenī atkal dienas prese ziņoja, ka “pēc pieejamiem zinātniskiem materiāliem oriģinālajā izskatā restaurē arī Turaidas pils torni” [11]. Turpretī laikrakstā “Cīņa” vēlāk norādīts, ka Turaidas pils galveno torni sāka restaurēt tikai 1956. gadā [12]. Tas varētu būt laiks, kad Turaidā ieradās celtnieki, lai uzslietu sastatnes, atbilstoši arhitekta projektiem sāktu mūru nostiprināšanu un veiktu būvdarbus gan torņa ārpusē, gan iekštelpā.

1957. gada vasaras sākumā tika plānots torni atvērt apmeklētājiem. Avīzē “Cīņa” lasāms: “Ar 1. jūniju ekskursanti Turaidas pilsdrupās varēs apmeklēt rekonstruēto skatu torni, kas atjaunots pēc vecajiem plāniem un tagad atgādina savu kādreizējo izskatu. Tornī izbūvēti pieci stāvi, baļķi apstrādāti tikai ar cirvjiem, nav lietoti nekādi techniskie palīglīdzekļi to sastiprināšanai. Torni sedz 11 metru augsts kārniņu jumts. Ķieģeli un kārniņi izgatavoti pēc speciāla pasūtījuma. Rekonstrukcijai izlietots 80.000 ķieģeļu. Pārbūvētā torņa augstums, tāpat kā tas bijis senāk, ir 41 metrs. Piektajā stāvā 30 metru augstumā atrodas skatu platforma, no kurienes atklājas brīnišķīga panorama uz tuvāko apkārtni un Gauju ar tās astoņiem likumiem” [13].

Žurnālists rakstā izmantojis ne tikai faktus, bet arī paša piefantazētus apgalvojumus. Viņš sajaucis torņa stāvu skaitu – skatu platforma bija izbūvēta nevis piektā, bet gan septītā stāva līmenī. Nav nekādu avotu, ka savas pastāvēšanas laikā tornis būtu sasniedzis 41 m augstumu. Tāds bija atjaunotā torņa augstums līdz vējrāža smailei, bet pirmskara laikā piļu pētnieka A. Tūlses konstatētais drupu augstums sasniedza vien 27 metrus[14]. Torņa restaurācija netika veikta “pēc vecajiem plāniem”, jo tādi nemaz nebija zināmi. Stokholmā  Kara arhīvā glabājas tikai divi 17. gs. zviedru inženieru zīmēti pils shematiski kopplāni, kuros tornis iezīmēts kā aplītis. Arī dažos 18. gs. beigu un 19. gs. plānos nosacīti parādītas tikai pilsdrupās palikušo nedaudzo celtņu aptuvenas atrašanās vietas. Senākajos Turaidas pils zīmējumos, kas saglabājušies no 19. gs. pirmās puses, torņa virsotne rādīta drupu stāvoklī, un neviens torņa iekšskats līdz pat 20. gs. nav zināms. Atjaunotā torņa augšdaļas izskatu ar fasādē iebūvēto horizontālo dekora joslu – romānikas stila celtnēs noskatītu pusloku arkādi, kā arī konisko jumta formu, kamīna dūmtvera izveidojumu, koka kāpnes un citus nepieciešamos būvelementus arhitekts K. Vikmanis uzprojektēja pilnībā no jauna. Tās bija romantizētas detaļas, kam paraugi bija noskatīti citzemju piļu attēlos vai arī izdomāti improvizējot.

Turaidas pils tornis ar sastatnēm 1957. gada jūlijā. (Foto no: Literatūra un Māksla, 06.07.1957.)

Turaidas pils tornis ar sastatnēm 1957. gada jūlijā. (Foto no: Literatūra un Māksla, 06.07.1957.)

1957. gada jūnijā tornī jau sāka ielaist ekskursantus[15], bet celtnieki vēl turpināja rosīties. Jūlijā dienas presē skatāma fotogrāfija, kurā torni no ārpuses apjož sastatnes, un lasāma informācija, ka restaurācijas darbi vēl nav pabeigti: “Aizbraucot uz Turaidu un redzot visapkārt pils tornim sastatnes, katram apmeklētajam rodas jautājums: ko šeit dara? Pagājušajā gadā šeit sāka Turaidas pils torņa atjaunošanu, bet pašlaik torņa restaurācijas darbi tuvojas nobeigumam. Tornis atjaunots savā sākotnējā izskata un pielāgots tūristu vajadzībām kā skatu tornis, no kura vislabāk pārredzama Gaujas ieleja. Jau restaurētas visas torņa ārējas sienas, salabotas izdilušās kāpnes, atjaunoti visi torņa septiņi stāvi, logi, šaujamlūkas un kamīns. Senāk torņa augšējais stāvs bija atklāts, tas ir, bez jumta. Tagad tornim uzcelts 8 m augsts dakstiņu jumts. Torņa iekšienē ierīkota elektriskā apgaismošana. Tuvākā laikā visas torņa ejas un stāvus apgaismos gaumīgas lāpveidīgas elektriskās spuldzes. Īpatnējā lībiešu stilā izgatavotas starpstāvu koka kāpnes, kuras veidotas no apdedzinātiem koka klučiem. Tāpat torņa augšējā stāvā veclaiku stilā izveidotas jumta spāres un sijas[16]. 1957.gada jūlija beigās un augustā vairāku rajonu avīzēs tika izplatīts LTA informatīvais ziņojums, ka “pirmajā pusgadā celtnieku kolektivs paveicis Siguldā galvenos senā Turaidas pils torņa atjaunošanas darbus[17]. To var uzskatīt par reklāmu un aicinājumu visas Latvijas iedzīvotājiem plānot ekskursiju uz Turaidu, lai aplūkotu gan atjaunoto arhitektūras pieminekli, gan Gaujas ielejas dabas krāšņumu. Sastatnes ap torni droši vien tika novāktas vasaras beigās, jo tās vairs neaizsedz skatu uz atjaunoto būvi laikraksta “Cīņa” novembra numurā iespiestā fotogrāfijā[18].

Tūristi pie Turaidas torņa 1958. gada septembrī. (Andra Caunes foto)

Tūristi pie Turaidas torņa 1958. gada septembrī. (Andra Caunes foto)

1958. gada vasarā dienas presē parādījās ziņas, ka torni “jau apmeklējuši tūkstošiem ekskursantu[19]. Žurnālisti, aprakstot Siguldas ievērojamākās vietas, ikreiz piemin Turaidas skatu torni, kas vienmēr esot ļaužu pilns un pa kura šaurajām kāpnēm nepārtraukti augšup un lejup virzoties cilvēku rinda[20]. Tūristu uzkāpšanu Turaidas tornī iemūžinājis kādas apmeklētājas “grafiti” – skatu platformas sienā iemūrētā ķieģelī ieskrāpēts uzraksts krievu valodā – sievietes vārds Aņa (Aня) un gadskaitlis 1958. Pēc ķieģeļa izlūšanas no sienas tas kā sava laika liecība nonācis Turaidas muzejrezervāta krājumā. 1958. gadu beigās vai 60. gadu sākumā izgatavotas arī pirmās fotogrāfijas – pastkartes ar skatu uz atjaunoto torni, kuras par piemiņu no Turaidas varēja iegādāties ikviens tūrists. Uz vienas no tām ir ne tikai tolaik parastais divvalodu paraksts latviski un krieviski, bet arī paskaidrojums zviedru valodā (Turaida torn). Varbūt tas uzdrukāts, atceroties zviedru inženieru 17. gs. zīmētos senākos Turaidas pils plānus, vai arī domāts kā sveiciens vasarās no Zviedrijas kopā ar tautiešiem atbraukušajiem ārzemniekiem[21].

Ķieģelis no atjaunotā Turaidas torņa skatu platformas ar ieskrāpētu uzrakstu “Aня 1958”

Ķieģelis no atjaunotā Turaidas torņa skatu platformas ar ieskrāpētu uzrakstu “Aня 1958”

    Restaurācijas vērtējums

Nākamajos gadu desmitos pamazām mainījās attieksme pret arhitektūras pieminekļu restaurēšanu, priekšplānā izvirzot oriģinālo daļu maksimālu saglabāšanu un minimālu papildināšanu. Tāpēc 1982. gadā arhitekts Gunārs Zirnis kritiski novērtēja Turaidas pilsdrupās 20. gs. 50. gados veiktos galvenā torņa atjaunošanas darbus: “Protams, trūka pieredzes zinātniski pamatotai restaurācijai, nebija apgūta arhitektūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas metodika” [22]. Pieredze un metodika uzkrājās pamazām, un turpmākajos gados Turaidas pilsdrupu saglabāšanai veikta gan izrakumos atsegto mūru konservācija, gan restaurācija, gan rekonstrukcija.

att. Atjaunotais Turaidas pils tornis. Pastkarte – fotogrāfija ap 1960. gadu

Atjaunotais Turaidas pils tornis. Pastkarte – fotogrāfija ap 1960. gadu

Atjaunotais Turaidas pils galvenais tornis jau 50. gadu beigās kļuva ne tikai par Siguldas apkārtnes raksturīgu iezīmi, bet arī par viduslaiku pils simbolu. Tā fotogrāfijas un zīmējumi tika lielā skaitā tiražēti uz pastkartēm, nozīmītēm, vimpeļiem, šokolādes tāfelīšu iepakojuma un citiem suvenīriem. Torņa fotogrāfijas parādījās kā ilustrācijas gan arhitektūras pieminekļu atjaunošanai, gan tūrismam veltītos rakstos avīzēs, žurnālos un grāmatās. Izveidojot ērti pieejamu un tūristiem drošu skatu torni, tika veicināts Turaidas pils apmeklētāju skaita pieaugums. Tas bija priekšnoteikums nākamajos gadu desmitos izvērstiem izpētes un restaurācijas darbiem, kā arī pils kompleksā izvietotā Siguldas novadpētniecības muzeja paplašināšanai.

     

Ieva Ose, TMR galvenā speciāliste

Izmantotā literatūra

[1] Mintaurs, M. Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā. Rīga 2016. 209. lpp. [2] Krimuldēns, A. Ko dara Turisma pārvalde? In: Cīņa. 03.07.1947, Nr. 154, 6. lpp. [3] Cinis, R. Par turisma attīstību republikā. In: Padomju Jaunatne. 17.09.1952, Nr. 184, 2. lpp. [4] Atjauno architekturas pieminekļus. In: Literatūra un Māksla. 08.07.951, Nr. 27, 5. lpp.; Zirnis, G. Restauratori 30 gados. In: Zvaigzne. 15.01.1982. Nr. 2, 14. lpp. [5] (LTA). Architekturas pieminekļu atjaunošana. In: Zemgales Komunists (Jelgava). 16.06.1952, Nr. 9, 1. lpp.: “Apstiprināts restaurācijas darbnīcas uzdevumu plāns 1952. gadam. Vērtīgu arhitektūras pieminekļu atjaunošanai asignēti lieli līdzekļi. Paredzēts restaurēt Priekules vārtus – daļu no 1688. gadā izbūvēta nocietinājuma, kā arī daļēji atjaunot 13. gadsimtā celto Cēsu pili un nostiprināt Turaidas torni.” [6] K. Vikmanis dzimis 1904. gada 5. novembrī, 1942. gadā beidzis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultāti, četrdesmit gadus strādājis arhitekta profesijā, pēckara gados projektējis ģenerālplānus Rēzeknei, Rūjienai un Tukumam, kā arī izstrādājis lauku ciematu apbūves projektus; miris 2000. gadā. Informācija no: Arhitektam Kārlim Vikmanim 15. novembrī – 85. In: Literatūra un Māksla. 25.11.1989, Nr. 47, 10. lpp.; Latvijas Arhitektu savienības arhivēta lapa  http://www.ltn.lv/~latarch/parmums/atskaite.htm ; Starptautiskā cilvēku piemiņas un apbedījumu vietu enciklopēdija https://timenote.info/lv/Karlis-Vikmanis-15.11.1904 [7] Vikmanis, K. Arheoloģiskie izrakumi Turaidas pilsdrupās. In: Literatūra un Māksla. 03.01.1954, Nr. 1, 6. lpp. [8] Birzenieks, A. Sargāsim mūsu architekturas pieminekļus. In: Literatūra un Māksla, 18.01.1957, Nr. 3, 4. lpp. [9] (LTA). Restaurēs architekturas pieminekļus. In: Cīņa, 23.04.1953, Nr. 96, 4. lpp. [10] Petkēviča, A., Gūtmane, S., Balode, L. Siguldas “halturisti”. In: Padomju Jaunatne, 25.08.1954, Nr. 168, 2. lpp. [11] Restaurē architekturas pieminekļus. In: Literatūra un Māksla, 09.10.1955, Nr. 41, 1. lpp. [12] Turaidas skatu tornis. In: Cīņa, 19.06.1958, Nr. 143, 4. lpp. [13] Šalka, A. Sigulda aicina ciemos. In: Cīņa, 26.05.1957, Nr. 123, 3. lpp. [14] Tuulse, A. Die Burgen in Estland und Lettland. Tartu, 1942, S. 42. [15] Zariņa, A. Pa baltajiem lielceļiem. In: Jaunais Ceļš (Aizpute). 27.06.1957, Nr. 76, 3. lpp. Tā kā rakstā minēts, ka “bezgala skaists paveras skats no Turaidas torņa logiem uz Gaujas leju,” tad tornim vajadzēja būt atvērtam. [16] Deglavs, E. Turaida. In: Literatūra un Māksla, 06.07.1957, Nr. 27, 4. lpp. [17] (LTA). Restaurē senatnes pieminekļus. In: Cēsu Stars, 18.07.1957, Nr. 84, 3. lpp. Tas pats: Komunists (Liepāja), 23.07.1957, Nr. 144; Padomju Daugava (Daugavpils), 25.07.1957, Nr. 93; Padomju Zeme (Limbaži), 25.07.1957, Nr. 89; Padomju Alūksne, 25.07.1957, Nr. 87; Sociālistiskais Ceļš (Krāslava), 04.08.1957, Nr. 91. [18] Smagare, L. Republikas tūrisma sirds. In: Cīņa, 30.11.1957, Nr. 282, 4. lpp. [19] Turaidas skatu tornis. In: Cīņa, 19.06.1958, Nr. 143, 4. lpp. [20] Opincāns, D. Krāšņajā Siguldā. In: Veselība. 1958, Nr. 3, 21. lpp.  Kasparinskis, O. Viena diena Siguldā. In: Zemgales Komunists (Jelgava). 27.05.1959, Nr. 84, 4. lpp. [21] Brīviņš, K. Dzimtā zeme sasilda sirdi. In: Dzimtenes Balss. 06.08.1962, Nr. 62, 1. lpp.; Broks, K., Ozols, J. Skaistākās dienas. In: Dzimtenes Balss. 16.07.1963, Nr. 57, 1. lpp. – Abiem rakstam pievienotas fotogrāfijas ar tautiešiem – no Zviedrijas atbraukušiem latviešiem pie Turaidas torņa ieejas un Turaidas Rozes kapa. [22] Zirnis, G. Restauratori 30 gados. In: Zvaigzne. 15.01.1982, Nr. 2, 14. lpp.

   
    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts