Turaidas
muzejrezervāts

Akcija “Veidojam albumu kopā- 1980. gads”!


Cīņa ar celmiem

Celmu laušanā. No kreisās otrais ekspedīcijas vadītājs arheologs Jānis Graudonis. 1980. gads Viens no smagākajiem Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās ekspedīcijas darbiem bija atbrīvošanās no lielo koku celmiem.

Celmu laušana. No kreisās otrais ekspedīcijas vadītājs arheologs Jānis Graudonis. 1980. gads
Viens no smagākajiem Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās ekspedīcijas darbiem bija atbrīvošanās no lielo koku celmiem.

Viens no smagākajiem Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās ekspedīcijas fiziski veicamiem darbiem bija pilskalna atbrīvošana no lielo koku celmiem. Pēc pils plakuma attīrīšanas no apauguma pāri palika vairāk nekā 500 dažāda lieluma celmu, kuri bija spēcīgi ieķērušies kalna virsmā un nogāzēs. Lai tiktu vaļā no šiem traucēkļiem, vispirms celmus vajadzēja atrakt, lai piekļūtu to saknēm, turklāt lielākie celmi bija vairāk nekā 200 gadus veci. Pārsvarā tie bija oši, kuri kā milzīgi simtkāji savus taustekļus – saknes bija ielaiduši mūru treknajā kaļķu javā, kā arī savijušies viens ar otru neatšķetināmos mudžekļos.
Degušo koku attīrīšana VIIa laukumā pēc 6. kārtas noņemšanas. 1980. gads. Foto Jānis Graudonis

Degušo koku attīrīšana VIIa laukumā pēc 6. kārtas noņemšanas. 1980. gads. Foto Jānis Graudonis

Cērtot saknes, cirvji, nerunājot par zāģiem, ātri atkodās, jo visapkārt celmiem atradās akmeņi un ķieģeļu lauskas, kas nereti bija ieauguši pašās saknēs. Arī dedzināšana šiem milzeņiem nekaitēja, jo tie bija pilni ar būvgružiem. Nelīdzēja arī dažu jauno ķīmiķu mēģinājumi celmus pieliet ar dažādiem šķīdumiem. Pūles vainagoja prieks, kad kārtējais milzenis, beidzot pievārēts brīkšķēdams kūleņoja lejā pa kalna nogāzi pie pārējiem.
 
Arheoloģiskā ekspedīcija 1980. gadā turpināja iepriekšējā gadā konstatētās celtnes izpēti. Turaidas pils ziemeļaustrumu stūrī iemērīja laukumus VIIa, VIIb . Izpētē noskaidroja, ka pils apbūves ziemeļaustrumu stūrī ir bijis 6,9 x 6,9 m liels pagrabs ar siju grieztiem. Pagraba austrumu sienā, kas vienlaikus bija arī pils aizsargmūra siena, bija izbūvēta vēdlūka. Dienvidu sienā tika konstatēta niša gaismas ķermeņa ievietošanai. Rietumu sienā bija ieeja pagrabā no blakus telpas, bet dienvidu sienā – pagraba starpsienā – ieeja no kāpņu telpas uz otru pagrabu.
Degušo koku attīrīšana VIIa laukumā. 1980. gads. Foto: Jānis Graudonis

Degušo koku attīrīšana VIIa laukumā. 1980. gads. Foto: Jānis Graudonis

Pagraba ziemeļrietumu stūrī atklājās 2,6 x 1,75 m liela velvēta telpa, kas vēlāk izrādījās siltgaisa krāsns akmeņu kamera. Pagrabtelpas rietumu sienā atsedza loga ailu, kas bija izveidota daļēji aizmūrējot agrāko ieeju.
Ziemeļaustrumu stūra pagrabā bija iebrukušas griestu siju paliekas, grīdas ķieģeli un flīzes, kā arī zaļi krāsns podiņi. Otrajā pagrabā atrada bronzas bļodu un septiņas 16. gadsimta otrās puses monētas – sīknaudu.
 
Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis, vietniece Ilze Siliņa, tehnisko darbu vadītāji Dzintra (Garkāne) Zemīte, Guntis Zemītis, Antonija Vilcāne, Inga Vanaga, Juris Gulbis. Fiziskā darba strādnieki Siguldas, Rīgas, Balvu un Meirānu skolu skolēni. Dažas dienas strādāja administratīvi sodītie no Siguldas un Siguldā esošās karaspēka daļas karavīri.
Gaujas lībiešu laika koka būvkonstrukciju zīmēšana un attīrīšana. 1980. gads Foto Jānis Graudonis

Gaujas lībiešu laika koka būvkonstrukciju zīmēšana un attīrīšana. 1980. gads Foto Jānis Graudonis

 
Dienvidu priekšpilī, norokot kultūrslāni 28m² platībā, konstatēja 16. gadsimtā izliktu laukakmeņu bruģi. Tā vidusdaļā atradās divas, līdztekus 2,8 m attālumā ejošas, ūdens notekas. Dienvidu priekšpils dienvidu daļā atklāja aizsargvaļņa kodola sastāvdaļu – ap 2,0x 1,5m lielu trūdējušu koka kameru atliekas, zem tām, kalna nogāzes paaugstināšanai un stiprināšanai liktu, trīskāršu koka klāstu. Domājams šīs konstrukcijas attiecināmas uz lībiešu koka pils periodu 11. – 13. gadsimtu.
 
Jānis Graudonis izpētes pārskatā min, ka Turaidas pils arheoloģiskā izpēte un atklājumi radījuši lielu interesi sabiedrībā. Izrakumus apskatīja daudzi tūkstoši muzeja apmeklētāju, tai skaitā ārzemju tūristi un PSRS atbildīgie valsts darbinieki. Turaidas pilsdrupas kā objektu, kur vienlaicīgi sekmīgi rit viduslaiku pils arheoloģiskā izpēte un konservācijas – restaurācijas darbi, apmeklēja Vācijas Demokrātiskās republikas, Polijas Tautas Republikas un Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas zinātniskās restaurācijas iestāžu pārstāvji.
 
Starptautiskā muzeju semināra dalībnieki Turaidas pils pagalmā. 1980. gads

Starptautiskā muzeju semināra dalībnieki Turaidas pils pagalmā. 1980. gads

1980. gada izpētes pārskatā Jānis Graudonis izsaka vislielāko pateicību muzeja direktorei Annai Jurkānei par atbalstu un veiksmīgo sadarbību, kas piecu izpētes gadu laikā abu pušu starpā izveidojusies.
Kā katru gadu arī 1980. gadā Siguldas novadpētniecības muzejs sezonas noslēgumā rīkoja pasākumu – skati. Tajā tika uzsvērta veiksmīgā sadarbība starp arheologiem, restauratoriem. Pasākumā piedalījās LPSR kultūras ministrs Ilgvars Batrags, pārvaldes priekšniece Olga Klints, Rīgas rajona kultūras nodaļas vadītāja Ināra Endziņa, Siguldas pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja Milija Kirtovska, Zinātniskās restaurācijas pārvaldes iecirkņa priekšnieks Artūrs Smila, darbu vadītājs Jānis Tučs.
Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās izpētes sezonas noslēguma dalībniekus. 1980. gada 16. oktobris

Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās izpētes sezonas noslēguma dalībnieki. 1980. gada 16. oktobris

Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne uzrunā Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās izpētes sezonas noslēguma dalībniekus. 1980. gada 16. oktobris

Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne uzrunā Turaidas pils kompleksa arheoloģiskās izpētes sezonas noslēguma dalībniekus. 1980. gada 16. oktobris

    Aktuāli, Aktuāli, Arheoloģisko ekspedīciju dalībnieku albums, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti  

Turaidas muzejrezervāts