Darbarīki

Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija turpināja pils iekšvārtu aizsargtorņa izpēti. 1983. gads. Jānis Graudonis par ekspedīcijas darbu raksta: “Visas pārraktās zemes – vairāk nekā 18 000m³ – racēji sabēra vanniņās, vanniņu nesāji tās pienesa un sabēra ķerrās un ķerru stūmēji tās aizveda 15 – 50 – 60 metru attālumā uz izbēršanas vietu.”

Pieņemts uzskatīt, ka izrakumu darbos galvenais un svarīgākais instruments ir lāpsta, savā ziņā tā ir taisnība, jo ar lāpstām nācās pārcilāt visu izrakto zemju masu. Bija jānorok biezais jaunlaiku uzslāņojums – būvgruži, pudeļu stikli, stikla vate, dzeloņstieples, ķieģeļu un jumta kārniņu fragmenti, naglas u.c., vidēji būvgružu līmenis bija līdz 0,9 m biezs.

Lāpstas bija triju veidu: lielās, vidējās (sapiera) un mazās (dārznieku)  - smalkāku darbu veikšanai. Tālāk zeme bieži tika pārbērta vanniņās – parastās, apaļās metāla pirts vanniņās, kurās arī tika pārnēsāts vairums zemju līdz nākamajam pieturas punktam – ķerrām, ar kurām tās pa speciāli izbūvētam laipām tika transportētas līdz kalna nogāzēm.

Turaidas pils iekšvārtu aizsargtorņa pamatu izpēte. 1983. gads. Foto Jānis Graudonis

Vēl no “lielajiem” darbarīkiem minami laužņi un smagās cērtnes – pieblīvētās zemes irdināšanai, kā arī cirvji un zāģi koku celmu likvidēšanai. No sīkajiem rīkiem – dažāda lieluma un formas otas mazāku atradumu attīrīšanai. No smalkākiem instrumentiem jāmin: sākotnējai laukuma iemērīšanai – busole (kompass), nivelieris (līmeņrādis), lineāls (lata), mērlenta, kā arī viss izrakumu fiksēšanai nepieciešamais – fotoaparāts ar filmām un inventārs atsegtā zīmēšanai – režģis, speciāls papīrs, krāsas u.c. Un, protams, sagatavoti cilvēki, kas ar to visu strādā.

1983.gadā LPSR ZA Vēstures institūta Turaidas arheoloģiskā ekspedīcija turpināja pils iekšvārtu aizsargtorņa izpēti. Darbs bija ļoti smags, ar lāpstām rakt nevarēja. Sablīvētā zeme un būvgruži no sākuma bija jāirdina ar laužņiem un ķirkām. Tika atrakta vārtu torņa iekštelpa 5,5 – 6 m diametrā ar plašām sānu izbūvēm – šaujamlūku pieejām un pašām šaujamlūkām. Tādas pavisam bija piecas, viena no tām dubultlūka. Divām saglabājušās sākotnējās pārsedzes. Tornim bija laukakmeņu pamati, sienas apmūrētas ar ķieģeļiem. Visā torņa iekštelpā bija saglabājies sākotnējais grīdas klons. Izpētē tika atrastas 17. gadsimta monētas, bultu gali, daudz dažāda lieluma un izmēra akmens un metāla lielgabalu lodes, iespējams tāpēc, ka tornis bija paredzēts šaujamieroču pielietošanai.

Turaidas pili pusapaļais tornis. 1983. gads. Foto Jānis Graudonis. 1983. gadā ekspedīcija turpināta pils rietumu nogāzes izpēti. Noraka viduslaiku būvgružu slāni, izpētīja pusapaļā torņa apkārtni un konstatēja senākas rietumu aizsargsienas apliekas ar kontrforsiem.

Šajā sezonā noritēja darbs pie tūristu takas izveides Turaidas pils austrumu nogāzes ziemeļu pusē. Bija jāizlauž vairāki celmi. Šo darbu paveica Rīgas Politehniskā institūta studentu-celtnieku vienības “Arho” jaunieši. Jānis Graudonis izpētes pārskatā min, ka, neskatoties uz smago darbu, jaunieši spēja saglabāt humora izjūtu un nosargāt “deviņvīru spēku”.

Būvgružu masu novirzīja uz nogāzes dienvidaustrumu stūra nostiprināšanu, ko veica jau arī iepriekšējos gadus, bet neveiksmīgi, jo nogāzes pakājē izplūstošais avots bija tik spēcīgs, ka katru pavasari visu iepriekšējā gadā veikto izskaloja.

Lielākais darba apjoms bija veicams austrumu nogāzes dienvidu daļā, kur tika daļēji atrakti divi vislielākie kontrforsi. Rezultātā tūristu taku izveidoja visā austrumu nogāzē. Tika  atrasti graudberži, bultu gali un būvnaglas, dzintele un nazis.

Jānis Graudonis izpētes pārskatā uzsver, ka 1983. gadā veiktie zemes darbi lielāko tiesu nebija īsti arheoloģiskie pētījumi, bet vairāk gan pieminekļu sakopšanas darbi. Turaidas pils pilnīgas izpētes realizēšanai tas tomēr nepieciešams, jo nav pagaidām nevienas organizācijas, kas bez arheologiem vēl kaut ko veiktu pieminekļa sakopšanā.[1]

Katru gadu izrakumu sezona noslēdzās ar tradicionālo “noslēguma skati”. 1983. gadā sezonas noslēgumā tika svinēta ekspedīcijas  vadītāja Jāņa Graudoņa 70 gadu dzīves un 25 gadu arheologa darba jubileja. Šim notikumam bija veltīta izstāde. Tās autori – Siguldas novadpētniecības muzeja direktore Anna Jurkāne, mākslinieks Voldemārs Gudovskis un muzeja darbinieks Žanis Greiškāns. Izstādi apskatīja 42 000 apmeklētāji un viesi no 10 pasaules valstīm.

Skats uz Turaidas pils dienvidu korpusa un rietumu aizsargsienas atjaunošanu. 1983. gads.                                  Foto: Jānis Graudonis

Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis, māksliniece, vadītāja vietniece Ilze Siliņa, tehniskie darbinieki Daiga Spilberga-Treimane, Antonija Vilcāne, Juris Gulbis. Strādāja Siguldas un Rīgas skolēni, Daugavpils Pedagoģiskā institūta un Rīgas Politehniskā institūta studentu-celtnieku vienība “Arho”.

Arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieks Jānis Kukainis pie ekspedīcijas vadītāja vagoniņa. 1983. gads.                          Foto: Jānis Graudonis

Jāņa Graudoņa mazdēls Jānis Kukainis 1983. gadu atceroties saka: “1983. gads laikam bija pirmais gads, kad strādāju pie vecotēva Turaidas arheoloģiskajā ekspedīcijā. Kā vēlāk man stāstīja vecotēvs, viņš mani darbā pieņēma neoficiāli, jo laikam tajā vecumā vēl nevarēju strādāt oficiāli. Vecotēvs man algu bija maksājis no savas algas, ko, protams, es nezināju.

Mēs ar vecotēvu dzīvojām tajā vagoniņā, bet citi ekspedīcijas dalībnieki (studenti un skolēni) dzīvoja tos sākuma gadus teltīs. Man, kā vecotēva mazdēlam, bija jāstrādā viscītīgāk, jo vecotēvs savam mazdēlam nedeva darbā nekādas atlaides. Bet tas man arī iemācīja nopietnu un pozitīvu attieksmi pret darbiem, kurus es tad un turpmākā dzīvē darīju un daru!”