LU Vēstures un filozofijas studentu vienība “Kurmji” Egīla Romanovska vadībā. 1986. gada 11. augusts. Foto: Alberts Linarts

1986. gadā Turaidas pils arheoloģiskā ekspedīcija darbojās šādā sastāvā: vadītājs Jānis Graudonis, vadītāja vietniece un māksliniece Ilze Siliņa, tehnisko darbu vadītāji Anrijs Sviklis, Juris Gulbis, Dzidra Zālīte. Fiziskā darba strādnieki – Gulbenes 1. vidusskolas LOTOS (Latvijas skolu vecāko klašu audzēkņu darba un atpūtas vienība)[1] vienība “Labirints” skolotājas Margaritas Češļas vadībā, Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona pionieru nama vienība “Kurmīši” skolotājas Asjas Līdakas vadībā, LU Vēstures un filozofijas studentu vienība “Kurmji”, Orlas pedagoģiskā institūta studenti un skolēni no Rīgas, Jelgavas, Gulbenes, Siguldas un Ropažu skolām, tajā skaitā tie, kas darbā ieradās pēc pašu iniciatīvas.[2

No kreisās: arheoloģiskās ekspedīcijas darbinieki Jānis Ciglis, Anrijs Sviklis, Ilze Siliņa, Dzidra Zālīte un Jānis Graudonis. 1986. gads. Foto: Alberts Linarts

Turaidas pils kompleksa ziemeļu priekšpils, 1986. gads Foto: Alberts Linarts

Izrakumu mērķis – turpināt Turaidas pilsdrupu arheoloģisko izpēti saistībā ar tur veicamajiem pieminekļa konservācijas un restaurācijas darbiem. Šajā izrakumu sezonā darbi notika pilskalna rietumu nogāzē un ziemeļu priekšpils rajonā. Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis izrakumu pārskatā uzsver: “Tie bija mazāk pētnieciski, bet vairāk pieminekļa vispārīgās sakopšanas darbi. Izpēte notika 1200m² lielā platībā, pārvietota tika 1300m³ grunts.”

Ziemeļu priekšpils austrumu daļas atsegtās celtniecības paliekas pārtīrīja un atstāja neskartas tālākai eksponēšanai. Konservācijas nolūkos ziemeļu priekšpils austrumu aizsargsienu 60 m garumā atraka pilnībā. Liela apjoma zemes darbus veica rajonā starp ziemeļu priekšpils dienvidu aizsargsienu un pils pagalma ziemeļu aizsargsienu – bijušās 17. gadsimta redutes vietā. Tur attīrīja ap 6,7 x 7,6m lielu celtni – redutes zemes uzbērumā 19. gadsimtā iebūvētu pagrabu. Starp to un pils ziemeļu aizsargsienu atrada divus stabveida mūrējumus – iespējamas pirmās pils aizsargsienas arkādes pamatus. Redutes 7m biezo zemes uzbērumu norokot, uz ziemeļiem no tās konstatēja līdz 2m biezu aizsargsienu, kas bija celta no lieliem laukakmeņiem ar divām šaujamlūkām.

Jānis Graudonis uzrunā Gulbenes 1. vidusskolas LOTOS vienības “Labirints” skolēnus. No labās otrā – skolotāja Margarita Češļa. 1986. gada jūlijs. Foto: Alberts Linarts

Pils pagalma centrālajā daļā pabeidza 1985. gadā uzsākto X laukuma izpēti, atsedzot pamatzemi – sarkanā māla slāni, virs tā – tumšas zemes kārtu ar atradumiem – bronzas aproci, stikla krellīti, kas norādīja laiku uz koka pils eksistenci, bet bija pārāk niecīga, lai pēc tās ko secinātu.

Turaidas pils arheoloģiskās ekspedīcijas dalībnieces Gulbenes 1. vidusskolas LOTOS vienības “Labirints” nometnes noslēguma pasākumā. 1986. gada jūlijs. Foto: Alberts Linarts

Darbi turpinājās arī pils rietumu nogāzē, kur, dienvidos no pusapaļā torņa, pabeidza 1985. gadā aizsākto nogāzes griezumu (šurfu). Tur noņēma divu apbūves kārtu guļbūvju paliekas – ēku apakšējos vainagus. Ēku celšanai bija izmantoti skuju koki 0,15 – 0,20 m diametrā. Zem tiem konstatēja nogāzi sedzošu un stiprinošu koku klāstu, kura koki bija likti perpendikulāri ēku sienām. Bez minētajiem lībiešu laika atradumiem, konstatētas arī viduslaiku pils perioda senlietas – naži, dzirkles, bultu gali, musketes atbalsta dakša, dažādas naglas un būvdetaļas.

Tehnisko darbu vadītāji

Tehniskie darbu vadītāji bija tiešie ekspedīcijas vadītāja Jāņa Graudoņa palīgi  (LZA Vēstures institūta darbinieki). Izrakumu laikā viņi vadīja lauku darbus, veica darbinieku darba laika uzskaiti, ierādīja darbus un sekoja līdzi to pareizai izpildei. Veica arī tehniskos pienākumus – gatavoja laipas, pa kurām transportēt zemi, iemērīja jaunus izrakumu laukumus, palīdzēja nivelēšanā, vajadzības gadījumā zīmēja atsegtās konstrukcijas. Tehniskie darba vadītāji  fiksēja arī atradumus, noteica to koordinātas un dziļumu, kopā ar fiziskā darba veicējiem (racējiem) darbojās arī praktiskajos izrakumu darbos, galvenokārt atbildīgākajās vietās un Graudoņa prombūtnes laikā viņu aizvietoja – vadīja izrakumus un sekoja to norisei.

[1] https://tezaurs.lv/LOTOS

[2] SM za 984:1