Atceroties mākslinieku Voldemāru Gudovski (14.07.1928. – 10.06.2017.) viņa 95. dzimšanas dienā, gribas ieskatīties laikā, kad viņa mākslinieka talants spoži izpaudās tik daudzās izstādēs un aktīvā darbībā Siguldā. Tie bija pagājušā gadsimta 70. un 80. gadi.

Neaizmirstama bija viņa akvareļu izstāde 1975. gada Mākslas dienās, kas tika atklāta reizē ar zinātniski pētnieciskās saimniecības “Sigulda” kultūras nama izstāžu zāli. Izstādi apmeklēja vairāk nekā 2300 skatītāju. Siguldas novadpētniecības muzejs sagatavoja pirmo izstādes katalogu, kura teksta autors bija muzeja darbinieks Viesturs Vecgrāvis, kuru šodien pazīstam kā literatūrzinātnieku, emeritētu profesoru un vairāku grāmatu autoru.

1975. gada Mākslas dienas Siguldā. V. Gudovska akvareļu izstādes atklāšana Zinātniski pētnieciskās saimniecības “Sigulda” kultūras namā.

Tas bija laiks, kad Mākslas dienas, mākslas izstādes bija viens no sabiedrības iedvesmas avotiem. 70. gadi kļuva par pagriezienu Mākslas dienu organizēšanā visā Latvijā. Mākslas dienas kļuva par plašiem tautas svētkiem, kad izstādes notika ne tikai izstāžu zālēs, bet arī ielās, pagalmos, parkos. Cilvēki priecājās par iespēju būt kopā ar radošām personībām, skatīt viņu darbus un iedvesmoties. Siguldā vai ik gadu tika organizētas mākslinieku novadnieku izstādes.

1986. gada 13. aprīlis. Mākslas dienas Siguldā. Skats no mākslinieka Voldemāra Gudovska darbnīcas loga.

1976. gada 10.aprīlis. Mākslas dienām veltīta izstāde Siguldas kultūras namā. No kreisās: mākslinieki – novadnieki – Nikolajs Linde, Zigurds Zuze, Staņislavs Kreics, Voldemārs Gudovskis.

Voldemāra Gudovska darbnīca- Siguldā Pils ielā 8 – bija pulcēšanās vieta kultūras darbiniekiem, māksliniekiem, vīru kora “Satesele” dalībniekiem ( Voldemārs dziedāja vīru korī “Satesele) un daudziem, kuri vēlējās būt kopā un veidot Siguldas kultūrtelpu. Mākslas dienās darbnīcas pagalmā regulāri notika izstādes un tikšanās ar Siguldas novada māksliniekiem.

Tur tika apspriestas ieceres un idejas, izstāžu un pasākumu plāni, kā arī tika spriests par Dainu kalna izveidi un sākuma finansējuma meklējumiem. Neiztrūkstoša bija arī sadzīves daļa – pasēdēšana, runāšanās, pat vakarēšana. Kā atceras Māris Namnieks “Pie Voldiņa, kā mēs viņu mīļi saucām, bija vieta, kur satikties. Vienmēr – rīts, diena vai vakars. Voldemāra darbnīcas durvis bija vaļā, un mēs – gan kultūras cilvēki, gan Siguldas neformālā biedrība nereti tikāmies, visus svarīgos notikumus apspriedām kopīgi. Voldiņš vienmēr uzturēja gaisotni patīkamu un jauku”.

Zinot šodien vairāk un vērtējot 70. – 80. gadu padomju režīma laiku, šajā tik kuplajā ļaužu pulkā droši vien bija arī tā saucamie “ziņotāji”, jo te iegriezās arī daudzi tā laika Siguldas iestāžu vadītāji. Zinot okupācijas režīma nosacījumus, Voldemāru Gudovski uzraudzīt bija pamats.

Voldemāra Gudovska mākslas apguves ceļš sākās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, bet 17 gadu vecumā tas varmācīgi un nežēlīgi tika pārtraukts. Kā “tautas ienaidnieku” it kā par pretpadomju aģitāciju viņu lopu vagonā nosūtīja uz politieslodzīto nometni Sibīrijā aiz polārā loka. Stindzinošā salā meža darbos un mūžīgā badā Sibīrijā tika izturēti seši dzīves gadi (1947 – 1952). Taču bezspēcības un beztiesiskuma sajūta par okupācijas režīma vardarbību radīja sāpes visa mūža garumā, par ko bez asarām bija grūti runāt. Jau neatkarīgās Latvijas laikā 90. gados smagās atmiņas izpaudās gleznu ciklā “Laika apdzeltējušās lappuses”. Pārdzīvojumā radītie darbi tagad glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā.

Darbs no Voldemāra Gudovska izstādes Turaidā. Akvareļi no cikla «Laika apdzeltējušās lappuses»

Darbs no Voldemāra Gudovska izstādes Turaidā. Akvareļi no cikla «Laika apdzeltējušās lappuses»

Bija     vajadzīgs milzīgs gribasspēks, nesalaužams gars, acīmredzot arī spīts un apņēmība, lai atkal ķertos pie otas un ar tādu mīlestību atainotu Gaujas ūdeņus, Siguldas skaistās ainavas, dabu tās vienreizējā un mūžam mainīgajā skaistumā. Voldemāra Gudovska akvareļos, akrila un eļļas tehnikā iemūžinātās ainavas ir mīlestības apliecinājums Siguldai, uz kuru viņš kā mazs zēns kopā ar vecākiem no Latgales Dagdas pagasta pārcēlās jau 1930. gadā. Raugoties siltajos, dzidrajos toņos radītajos darbos, gandrīz vai fiziski sajūtams gadalaiku ritējums Gaujas krastos – pavasara smaržas, vasaras tveice, rudens zeltīto krāsu košums, vēju šalkas kokos un skumjas pārdomas par vientulību. Voldemārs Gudovskis vienmēr atcerējās savus skolotājus, kuri palīdzēja apgūt mākslinieka profesiju. Viņš ar pateicības vārdiem vienmēr pieminēja: Nikolaju Petraškēvicu, Eduardu Jurķeli, Staņislavu Kreicu, Vitoldu Svirski, Hariju Blunavu, Romi Bēmu u.c. 1981. gadā Voldemāru Gudovski uzņēma Mākslinieku savienībā.

Īpašas saites daudzu gadu garumā Voldemāru Gudovski vienoja ar muzeju Turaidā. Jau sākot ar pagājušā gadsimta 60. gadiem, viņš iekārtoja gandrīz visas ekspozīcijas un izstādes Siguldas novadpētniecības muzejā. Ekspozīcijai Turaidas baznīcā 1973. gadā tapa glezna “Turaidas Rozes piemiņai”. Muzeja izstāžu zālē varēja skatīt daudzas mākslinieka izstādes, kas pulcēja kuplu viņa daiļrades cienītāju pulku. Katra izstāde bija priecīgi svētki, viņam piederēja gan radu, gan draugu, gan kolēģu mīlestība. Mākslinieks regulāri veidoja personālizstādes gan Latvijā, gan ārzemēs – īpaši mīļi gaidīts ar saviem darbiem Voldemārs Gudovskis bija Siguldas sadraudzības pilsētās Štūrē (Vācija), Čiatūrā (Gruzija), Keilā (Igaunija), Birštonā (Lietuva) u.c. Viņa darbi dāvināti Siguldas novada viesiem un sadraudzības partneriem, daudzi siguldieši tos veduši kā simbolisku piemiņu par Latviju svešumā dzīvojošajiem radiniekiem un draugiem.

No kreisās: mākslinieks Voldemārs Gudovskis un Siguldas novadpētniecības muzeja zinātniskās padomes locekļi apspriež jaunās ekspozīcijas izveides plānu.

Blakus radošajam darbam mākslinieks ilgus gadus ar visu sirdi un apskaužamu enerģiju nesavtīgi veica Siguldas pilsētas galvenā mākslinieka pienākumus, veidoja skatuves ietērpu neskaitāmām Siguldas Tautas teātra izrādēm, mācīja zīmēšanu Krimuldas vidusskolā un Inčukalna pamatskolā, vadīja pieaugušo glezniecības studiju, ar lielu pacietību, un iejūtību mācīja bērniem zīmēšanu.

1989. gada oktobris. Mākslinieks Voldemārs Gudovskis vada zīmēšanas pulciņa nodarbības Siguldas 1.vidusskolas skolēniem.

  Prieks par bērnu zīmēšanas prasmi, pārsteigums par bērnu spējām, centību īpaši iepriecināja mākslinieku viņa paša izlolotajā bērnu zīmējumu festivālā. Zīmēšana notika ar krāsainiem krītiņiem gan uz asfalta, gan uz stendiem. Pirmais bērnu zīmējumu festivāls Siguldā notika 1976. gadā ar devīzi “Mana pilsēta – Sigulda”. Pirmā festivāla iedvesmoti un zīmēšanas skolotāju atbalstīti, festivāli notika vēl deviņas reizes. Ikvienam festivālam diplomu, atbilstoši tā tēmai, grafikā veidoja mākslinieks Zigurds Zuze. Voldemāra Gudovska nerimstošā enerģija un spēja pulcēt ap sevi  māksliniekus, zīmēšanas skolotājus, entuziastus un bērnus padarīja šos festivālus par krāšņiem mākslas svētkiem.

1985. gads Siguldas pilsētas galvenais mākslinieks Voldemārs Gudovskis iekārto bērnu zīmējumu izstādi pie Siguldas kultūras nama.

Neskatoties uz okupācijas režīma smagajiem izsūtījuma gadiem, Voldemāra Gudovska mūžs bija radošas enerģijas pārpilns, labestīguma un darbīguma piepildīts. Tāds ir arī viņa atstātais mantojums, kura neliela daļa glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā. Voldemāra Gudovska dzīves stāsts pieder Latvijas likteņstāstiem. Diemžēl neīstenojās Siguldas novada pašvaldības iecerētais un plānotais izdevums par mākslinieka paveikto savā mīlestības pilsētā Siguldā.

Sagatavoja Anna Jurkāne, vēsturniece