Turaidas
muzejrezervāts

Risinot pils ieejas izveidi, notiek izpēte ziemeļu priekšpils teritorijā.  1987. gads. Foto: Jānis Graudonis

Akcija “Veidojam albumu kopā- 1987. gads”!


Tehnisko darbu vadītājs Jānis Ciglis 1986. gadā ar pils izpētē atrasto krūzi. Foto: Jānis Graudonis

Tehnisko darbu vadītājs Jānis Ciglis 1986. gadā ar pils izpētē atrasto krūzi. Foto: Jānis Graudonis

Arheologs Jānis Graudonis atmiņās raksta: “Neaizmirstams ir gadījums, kad darbā pieteicās maza auguma, liekas divpadsmitgadīgs zēns. Es juzdams cieņu pret zēna vēlmi strādāt, bet saprazdams darba smagumu, centos stāstīt un pārliecināt, ka viņš vēl nevar tik grūtā darbā nākt. Zēns, visu mierīgi noklausījies, ļoti cieši noteica: “Es gribu strādāt”. Biju spiests to ievērot un zēnu darbā pieņemt, neraugoties uz to, ka pat algu viņam nācās izkārtot nelikumīgi. Bet to nožēlot nav vajadzējis. Šis zēns Jānis Ciglis ir bijis rūpīgs strādnieks, vēlāk – darba tehniskais vadītājs un pašlaik Latvijas vēstures muzeja arheoloģijas nodaļas vadītājs.”[1]

Turaidas pils 1987. gada izpētes vietas

Turaidas pils 1987. gada izpētes vietas

1987. gadā pils arheoloģiskās izpētes darbi galvenokārt norisinājās pils pagalma dienvidu daļā – pils aizsargsienai pieguļošajos XIV un XVI laukumos. Norokot 1,3 – 1,8 m biezu būvgružu slāni, atsedza divu celtņu pamatus. Abu celtņu telpās atklājās deguma slānis, kas saistāms ar 1776. gada ugunsgrēku. Vienā no XVI laukuma celtnes telpām zem deguma kārtas atsedzās ķieģeļu grīda, zem kuras līmeņa 0,5m dziļā bedrē atrada māla un stikla trauku depozītu. Tajā bija 3 māla krūzes, 2 podi, bļoda, šķīvis, stikla vāze, pudele un duncis. Pilnībā tika attīrīta 1985. gadā daļēji atsegtā celtne XV laukumā, tajā tika atklātas vairākas telpas gan ar rūpīgi izliktu grīdu no ķieģeļiem un akmeņiem, gan parasta klona. Būvgružu slānī minēto ēku rajonā lielā daudzumā atrada būvnaglas, viras, logu un citus būvapkalumus. Izpēte liecināja, ka nodegušo ēku paliekas nav novāktas, bet vienkārši izlīdzinātas.

Risinot pils ieejas izveidi, notiek izpēte ziemeļu priekšpils teritorijā. 1987. gads. Foto: Jānis Graudonis

Risinot pils ieejas izveidi, notiek izpēte ziemeļu priekšpils teritorijā. 1987. gads. Foto: Jānis Graudonis

Rietumu nogāzē atsedza mūra pils aizsargsienu 26m garumā. Rietumu nogāzē – griezumā pēc visu kultūras slāņu norakšanas, profilā labi iezīmējās nogāzi sedzošo nogulu raksturs, to kārtas. Virs pamatzemes māla krasi izdalījās ap 1,2m biezs, tumšs 11. – 13. gadsimta lībiešu laika kultūrslānis. Laukuma rietumu nogāzes galā, tās stiprināšanai likts ap metru plats akmeņu krāvums. Pāri šim kultūrslānim noklāts 1,3 – 0,5m  biezs sarkanā māla segums, virs tā seko mūra pils laika kultūrslānis un būvgružu kārtas. Beigās visā rietumu nogāzē, tā pat kā dienvidu un austrumu nogāzēs, izlīdzinot nogulu līmeni un aizberot izrakumu laukumus, izveidoja tūristu apvedtaku.

Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis, vietniece, māksliniece Ilze Siliņa, tehniskie darbinieki Anrijs Sviklis, Jānis Ciglis, Elizabete Serde(restauratore), zīmētājas: Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas absolventes Ilva Anševica un Ināra Stalīdzāne. Fiziskā darba strādnieki bija Siguldas, Jelgavas, Krimuldas, Ropažu un Gulbenes skolēni un Rīgas skolēni skolotājas Asjas Līdakas vadībā. Petrozavodskas universitātes studenti, divas studentes no Kuibišavas, Orlas (Krievija) Pedagoģiskā institūta studenti,  Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti.[2]

Ekspedīcijas tehnisko darbu vadītāja Jāņa Cigļa atmiņas

Mana pirmā saskare ar arheoloģiskajiem izrakumiem sākās jau skolas laikā, kad 1978. gadā daži no mūsu skolas (toreiz Siguldas astoņgadīgās skolas) skolēniem strādāja arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī. Rudenī vai jau 1979. gada pavasarī ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis skolā stāstīja par vasarā atklāto, rādīja diapozitīvus un par atmiņu no izrakumiem dāvināja dažiem skolēniem iepriekšējā gada arheologu atskaites grāmatiņas. Pēc lekcijas skolēni tika aicināti vasarā strādāt arheoloģiskajos izrakumos.

Darbi ziemeļu priekšpils teritorijā. 1987. gads. Foto: Jānis Graudonis

Darbi ziemeļu priekšpils teritorijā. 1987. gads. Foto: Jānis Graudonis

1979. gada vasarā arī es pieteicos darbā. Izrakumi notika dienvidu priekšpilī un pils dienvidu galā, uz ziemeļiem no “dienvidu korpusa” un palasta dienvidu galā. Piedalīties šajā darbā man patika. Ļoti interesēja, kas būs dziļāk zemē, kādas sienas atklāsies, kādi būs atradumi. Visur gribējās būt klāt. Jau pirmajā gadā nostrādāju gandrīz visu vasaru. No pirmās izrakumu vasaras starp daudziem atgadījumiem saglabājies atmiņā arī vienīgās zelta monētas atradums Turaidā. Monētu atrada, ja nemaldos skolniece no paralēlklases Sarmīte Ponciusa XV laukumā, t.i. uz bruģa “dienvidu korpusa” priekšā. Es tiku strādājis blakus, “palastā” iemērītajā XVI laukumā. Visi saskrēja skatīties atrasto monētu, izcēlās liela kņada, jo prieks par monētas atradumu bija visiem. Troksni izdzirdēja arī ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis, kurš tobrīd atradās pils pagalmā esošajā ekspedīcijas mājiņā. Sabāris skolēnus par nestrādāšanu, viņš tomēr arī bija iepriecināts par atrasto monētu: “Kāda skaista vara monētiņa!”. Tikko Graudonis bija atstājis izrakumu laukumu, atskanēja Daiņa Bernharda neapmierinātā balss: “Tā taču bija zelta, it kā es zeltu nepazītu”. Ziņa par zelta monētas atradumu izplatījās tajā pašā dienā visā ekspedīcijā. Rudenī Jānis Graudonis, sarīkojumā izrakumos strādājošajiem, atklāja lielu noslēpumu: “Jūs ar savu rūpīgo darbu esat atraduši arī vienu zelta monētiņu.” Taču lielais noslēpums visiem jau sen bija zināms.

Skats uz Turaidas pils dienvidu un rietumu puses apbūvi. 1987. gads. Foto: Alberts Linarts

Skats uz Turaidas pils dienvidu un rietumu puses apbūvi. 1987. gads. Foto: Alberts Linarts

Izrakumos Turaidas pilī tika pavadītas arī nākošo gadu vasaras visā garumā, līdz pat skolas sākumam. Vienīgi 1983. gada vasarā Turaidā nostrādāju tikai 2 nedēļas, jo beidzu vidusskolu un kārtoju iestājeksāmenus Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Darbs arheoloģiskajā ekspedīcijā un tajā valdošā gaisotne noteica turpmākās profesijas izvēli. Arī tajā laikā ekspedīcijā strādājošie tehniskie vadītāji Antonija Vilcāne un Guntis Zemītis ir kļuvuši par pazīstamiem arheologiem. Strādāts tika visos astoņdesmito gadu sākumā pētītajos laukumos. Kā interesantākie jāmin darbs austrumu nogāzē, kur tika pētīti lībiešu koka pils slāņi ar apbūves paliekām, pils ziemeļu spārna korpusa pagrabā atraktā aka, kuru izsmeļot, tika atrasta akmens masas krūze. Atceros, kā mēs ar Egilu Jemeļjanovu ar lauzni bakstījām, cik dziļa vēl būs aka. Arī krūze no tā nedaudz cieta.

Darbs Turaidas pils izrakumos man atsākās 1986. gadā. Ekspedīcijas vadītājs Jānis Graudonis no Gunta Zemīša bija dabūjis manu adresi, kur toreiz dienēju, un uzaicināja strādāt ekspedīcijā par tehnisko darbinieku. Universitātē pārgāju studēt neklātienes nodaļā un sāku strādāt Vēstures institūta Turaidas arheoloģiskajā ekspedīcijā. Nostrādāju šajā darba vietā 5 gadus. Darbs ekspedīcijā bija laba skola, ko var novērtēt tikai ar laiku, kad ir vadīti lielāki vai mazāki arheoloģiskie izrakumi.

Šajā laikā darbi galvenokārt noritēja rietumu nogāzē, kur tika vairākās vietās pētītas lībiešu koka pils paliekas un veidota taka apkārt pilij; gandrīz pilnībā izpētīta ziemeļu priekšpils; pils pagalma dienvidu daļā atsegtas 17. – 18. gadsimta celtnes paliekas. Tur tika iegūti labi saglabājušies 18. gadsimta māla trauki. Pils rietumu spārnā II laukumā tika atsegtas uz mūra pils sākotnējo apbūvi attiecināmas koka celtnes paliekas ar aku un koka galdiņu traukiem.

 Vērtīgākais, ko guvu šajā laikā, bija tas, ka iemācījos skatīties uz pili kā vienu veselumu, kompleksu – saskatīt pils dažādu laiku atsegtās konstrukcijas, prātā rekonstruēt pils plānojumu dažādos laika posmos.

Aizvadītie gadi izrakumos Turaidas pilī saistās ar vislabākajām atmiņām. [3]

 

[1] Ciglis, J. Par Turaidas arheoloģiskajā ekspedīcijā nostrādātajiem gadiem. – Turaidas Ziņas, 2000, augusts

[2] SM za 1001:1 – Graudonis J. Turaidas pils pārskata teksts. 1987

[3] Graudonis, J. Turaidas arheoloģiskajai ekspedīcijai 25. – Turaidas Ziņas, 2000, augusts

    Aktuāli, Aktuāli, Arheoloģisko ekspedīciju dalībnieku albums, Jaunumi, Jaunumi, Publikācijas un raksti, Raksti