Zīmētāja Daiga Pjatkovska. 1997. gads.Foto Alberts Linarts
Tiek zīmēts Turaidas pils pagalmā atraktais bruģis. Plānā jāiezīmē katrs akmens.

No kreisās: Piotr Hernik (Polija), Guna Grūbe, Baiba Biteniece, Katarzyna Lesniak (Polija), Inga Biteniece, stāv jaunietis no Siguldas, vārds nav zināms. Foto autors nav zināms

1999. gadā Turaidas pils kompleksa arheoloģiskā izpēte notika pils pagalmā, kur pēc restaurācijas materiālu noliktavas nojaukšanas tika veikta bruģa attīrīšana. Attīrīts 50m² liels bruģa fragments. Turpinājās cvingera rietumu sienas izpēte. Atklātais ļāva secināt:

• Ieeja Turaidas mūra pilī un tās nocietinājumi sākotnēji atradušies turpat, kur iepriekšējai lībiešu koka pilij.
• Lībiešu pils aizsarggrāvis bijis pilskalna ziemeļu nogāzes pakājē turpat, kur tas saglabājies mūra pils laikā.
• Turaidas mūra pils pievedceļa un vārtu rajona pārveide notikusi 15. – 16. gadsimtā un tā saistīta ar uguns šaujamieroču ieviešanu un iekšvārtu torņa celtniecību.

Zīmēšana

Pirmā rinda no kreisās: Piotr Hernik (Polija), jaunietis no Siguldas vārds nav zināms, Katarzyna Lesniak (Polija), Inga Biteniece. Otrā rinda no kreisā: Baiba Biteniece, Guna Grūbe, no Siguldas, vārda nav zināms. Foto autors nav zināms

Arheoloģiski izpētot kādu objektu, to apņemošais kultūrslānis neatgriezeniski iet bojā, tāpēc nepieciešams visu konstatēto maksimāli rūpīgi fiksēt, lai no tā iegūtu pēc iespējas pilnīgāku informāciju. Viens no fiksācijas veidiem bija zīmēšana, jo atsegtajos kultūrslāņos un objektos liela nozīme bija krāsām.

Ekspedīcijas dalībnieki pils pagalmā attīra bruģi. No labās puses: otrā skolotāja Asja Līdaka. Foto: Alberts Linarts

Visus 25 Turaidas pils arheoloģiskās izpētes gadus ekspedīcijas māksliniece bija Ilze Siliņa. Ar fotogrāfisku precizitāti viņa darināja izrakumu laukumu krāsainos zīmējumus. Ilze apmācīja šim darbam arī citus tehniskos darbiniekus – Dzintru Zemīti un Daigu Spilbergu. Īsāku laiku izrakumus zīmēja Juris Gulbis, Ilva Anševica, Ināra Stalidzāne, Sandra Pakalne, Daiga Pjatkovska, Uģis Villerušs, Harijs Tumans u.c. 25 izrakumu gados tapa ap 360 zīmējumu. Tie, kopā ar izpētē atrastām senlietām un fotonegatīviem, glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā.

Tehnisko darbu vadītāja – Ilze Siliņa, zīmētāja Daiga Pjatkovska[1].
Fiziskā darba strādnieki – Siguldas, Krimuldas, Turaidas jaunieši, skolēni Asjas Līdakas vadībā, Baltijas jūras piļu muzeju asociācija organizētās starptautiskās nometnes jaunieši.

Par darbu Turaidas pils arheoloģiskajā ekspedīcijā stāsta Dainis Bernhards, kā pats sevi dēvē – izrakumu veterāns.

“Ar Turaidas muzejrezervātu (toreiz vēl kā Siguldas novadpētniecības muzejs) man ir ilgstošas attiecības, bet iesākums tam visam tieši ir arheoloģiskie izrakumi Turaidas pils teritorijā. Tāpat kā mūsdienās, arī tolaik skolnieki vasaras brīvlaikā izmantoja iespējas nedaudz piepelnīties, un vakances nudien netrūka. Viens no maniem klases biedriem iepriekšējā vasarā  bija piedalījies Jāņa Graudoņa vadītajos izrakumos Turaidas pils pagalmā un ieintriģēja. Tā pamazām, kopš vidusskolas laikiem, esmu šeit strādājis dažādos statusos – vienu laiku arī kā sezonas līgumstrādnieks.

Turaidas pils pagalms. Foto: Alberts Linarts

Spilgtākās atmiņas par Turaidas izrakumu laiku drīzāk saistās ar gaisotni darba procesā – ieskaitot dažādu ampelēšanos. Par darba vadītāju Jāni Graudoni runājot – man viņš atmiņā palicis kā zinošs un prasīgs vadītājs (kā jau pedagogs) ar diezgan sīkumainu uzraudzību, kas savukārt reizēm azartiski rosināja mazos draudziņus (tā Jānis Graudonis mēdza uzrunāt jaunos censoņus) paslinkot. Jaunieši reizēm kādam uzticēja stāvēt sardzē – t.i. ­– savlaicīgi brīdināt par priekšniecības tuvošanos. Vienmēr noderīgi bija Jānim Graudonim uzdot jautājumus par vēsturiskām tēmām – tas 100% nodrošināja pamācošu un izglītojošu lekciju noklausīšanos darba laikā – tādejādi paildzinot reglamentētos pārtraukumus.

Ziemeļu priekšpils, kreisajā pusē cvingera rietumu sienas izpēte. Foto: Alberts Linarts

Prātā nāk kāds amizants atgadījums, šķiet no 1999. gada, kad izrakumi, kuros pats netiku tieši iesaistīts, notika  nelielā laukumā  blakus pils galvenajam tornim. Skolnieki (ja nemaldos, no Rīgas), izdomāja padarīt darbošanos nedaudz atraktīvāku. Viņi novietoja skārda vanniņu blakus savam darba laukam, vanniņā ielika labi saskatāmu papīra naudas zīmi. Pils apmeklētāji, garām ejot, to uztvēra kā akceptētu izrakumu subsidēšanas pasākumu un labprāt iemeta pa kupīrai. Viss noritēja pēc plāna, bet tad negaidīti strauji sākās negaiss ar stipru lietu un vēja brāzmām. Jaunieši steigšus centās bēgt no izmirkšanas, taču ziedojumu trauka saturu gan neizdevās saglābt, stiprs viesulis paspēja neglābjami aizpūst visu samesto. Nenosmieties!

No izrakumu dalībniekiem vairāki skolēni vēlāk savu profesionālo izvēli turpināja vēstures lauciņā un kļuvuši par atzītiem nozares speciālistiem.

[1] TMR za I nod 1591