Turaidas
muzejrezervāts

Eiropas Kultūras mantojuma dienās atcerēsimies dzejnieku un skolotāju Juri Natanaēlu Ramani


Vilhelms Krauze. Skats uz Krimuldas kapsētu pa mācītājmuižas logu. 1796

Vilhelms Krauze. Skats uz Krimuldas kapsētu pa mācītājmuižas logu. 1796

Šā gada 8. septembrī plkst. 14.00 Eiropas Kultūras mantojuma dienu ietvaros pie Krimuldas baznīcas notiks piemiņas brīdis, veltīts  latviešu dzejnieka un skolotāja  Jura/Georga Natanaēla Ramaņa (ap 1743–pēc 1801) 280 gadu atcerei. J. N. Ramaņa  sacerētā “Krusta skolas grāmata zināma trijos norakstos, vecākais saglabājies no 1797. gada. Tas ir unikāls nemateriālās kultūras piemineklis, kurā starp prozas tekstiem ievietoti 19 Ramaņa paša dzejoļi, resp. dziesmas, pārsvarā reliģiska rakstura. Tai pašā laikā  “Krusta skolas grāmata” ir arī viens no pirmajiem latviešu valodā sacerētajiem publicistiskajiem darbiem. Kā norāda literatūrvēsturniece Skaidrīte Sirsone, Ramanis ir “pirmais mums pašreiz zināmais autors, kas latviešu dzejā ienes savu individuālo pārdzīvojumu”.

Krusta skolas grāmatas titullapa

Krusta skolas grāmatas titullapa

Jura Natanaēla Ramaņa biogrāfiju ar Siguldas novadu saista fakts, ka viņš strādājis par skolotāju Allažu (no aptuveni 1766. līdz 1769.) un Krimuldas (no 1769. līdz 1778. gadam) draudzes skolās; pēc tam kāda tuvāk  nezināma, “dumpja gara caurstrāvota” pārkāpuma dēļ ticis atlaists no vietas, uz neilgu laiku apcietināts, pēc tam mūža nogali pavadījis svešumā. Tomēr viņa dziesmas zudībā negāja: tās latviešu zemnieku (pa lielākai daļa brāļu draudzes piekritēju) vidū tika pārrakstītas un dziedātas līdz pat 19. gadsimta otrajai pusei.

1993.gadā, godinot senā dzejnieka piemiņu, pie Krimuldas baznīcas tika atklāts tēlnieka Viļņa Titāna veidots piemiņas akmens. Divus gadus vēlāk apgādā “Zvaigzne ABC” iznāca minētās “Krusta skolas grāmatas faksimils un normālraksts ar komentāriem. Grāmatas veidošanā tika izmantoti minētie trīs “Krusta skolas grāmatas” noraksti, kas glabājas LU Akadēmiskajā bibliotēkā, Cēsu Vēstures un mākslas, kā arī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā.

Pasākumu organizē Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, Krimuldas ev. lut. draudzi, Latvijas Nacionālo un LU Akadēmisko bibliotēkām, kā arī  Siguldas radošās inteliģences pārstāvjiem. J. Ramaņa dziesmas to oriģinālajās, 18. gadsimta  melodijās izpildīs Siguldas jauktā kora “Spārni” pārstāvji (kora vadītāja Līga Ādamsone).

Sagatavoja Edgars Ceske, TMR Pētniecības un ekspozīciju nodaļas galvenais speciālists

    Aktuāli, Aktuāli, Jaunumi, Jaunumi, Pasākumi  

Turaidas muzejrezervāts