10. oktobris ir Starptautiskā Putras diena, tāpēc jau vairākus gadus oktobris ir pasludināts par Putras mēnesi un tiek svinēts ar dažādām aktivitātēm, kuru mērķis ir popularizēt putras kā mūsdienīgu ēdienu un radīt jaunas putras ēšanas tradīcijas. Graudaugi ir viena no nozīmīgākajām produktu grupām, tāpēc ir svarīgi, lai bērni un vecāki mainītu savus ikdienas paradumus un daudz biežāk ēstu graudaugu ēdienus, it īpaši veselīgās putras. Pēc uztura speciālistu ieteikumiem graudaugiem jābūt aptuveni pusei no mūsu uztura.

Meteņa putra. 2015. gada 21. februāris. Foto Nauris Dainis

Latvijā putru ēšanai ir senas tradīcijas. Mūsdienās tās ir ieguvušas jaunu veidolu un ir gan vienkārši, gan garšīgi pagatavojamas. Turklāt uztura speciālisti ir vienisprātis, ka graudaugu putras ir enerģijas un spēka avots, jo satur saliktos ogļhidrātus, kas organismā nodrošina lēnu cukura līmeņa paaugstināšanos – tātad pakāpenisku un ilgstošu enerģiju.

Putra viduslaiku ēdienkartē

Dažādi putraimi un milti ir pamats putrām un biezputrām. Latvijas teritorijā 12.– 13.gadsimtā sevišķi iecienīts putras augs ir divgraudkvieši, kurus sauc arī par pūriem. No miežiem un kviešiem cep plāceņus un vāra putras.

Altenes un Turaidas pilsdrupās atrastie trijkāji, 14.–17.gs.

Rīgā 1379. gadā pat īpašs amats – Johans Putrasvārītājs jeb pārdevējs (latīņu val. – Pultifex). Veselības pamācību kopums Tacuinum sanitatis kviešu putru (XXX. Savich, id est Pultes Tritici) apraksta kā pēc dabas siltu un sausu; veselīgu cilvēka zarnām; kā briesmas min, ka tā kairina elpvadus, bet to var novērst, uzdzerot siltu ūdeni. Tā esot noderīga mērenam temperamentam, veciem cilvēkiem ziemā un pavasarī un visos reģionos. Miežu putra (XXIX. Savich, id est Pultes Ordei) savukārt ir vēsa un auksta, ieteicama slimniekiem. Briesmas – zarnu uzpūšanās, ko var novērst ar cukuru. Ieteicama karstam temperamentam jauniem cilvēkiem, vasarā un siltā reģionā.

Tipiska viduslaiku vācu pilsētnieku recepte 13. gadsimta beigās ir miežu putra ar lēcām podā – trejkājī: 2 tases sastampātu miežu, 10 tases ūdens, 1 liels speķa gabals, 1/ 2 tase lēcu, 34 saujas sīpolloku vai mežloku un dažādu dārzeņu, 2 karotes koriandra sakņu, sāls pēc patikas. Speķi sagriezt sīkos gabalos un uzvārīt kopā ar miežiem. Pievienot lēcas. Tad vismaz 2 stundas sutināt uz lēnas uguns. 10–15 minūtes pirms ēšanas pievienot sasmalcinātus lokus un dārzeņus un sagrūstu koriandru.

Stāsts par miežu putras tradīciju Turaidas muzejrezervātā

 Meteņdienas pasākuma dalībnieki pie putras katla. 2006. gada 25. februāris. Foto Alberts Linarts

Sākot svinēt Meteņu dienu Turaidas muzejrezervātā, bija jādomā ar ko pacienāt sanākušos Meteņa bērnus. Latvieši jau arī agrāk bijuši miežu putras cienītāji un ziemas spelgonī silta putra labi sasildīja sanākušos apmeklētājus. Putra tika vārīta ārā uz ugunskura, lielā katlā un apmeklētājiem ļoti labi garšoja. Tā putras vārīšana Meteņu dienā kļuvusi par tradīciju 30 gadu garumā. Tagad cienāšana ar putru notiek arī citos pasākumos. Turaidas muzejrezervāta putra tiek vārīta no miežu putraimiem, pievienojot gaļu, kas apcepta kopā ar sīpoliem un burkāniem, kā arī tiek pielikti kartupeļi. Var pielikt arī cūku taukus, lai putra sātīgāka. Vāra uz lēnas uguns, kādas divas stundas, lai putraimi mīksti un dārzeņi izjukuši.