Turaidas klaušinieku māja ir nozīmīga muižas saimnieciskā centra daļa. Lai noteiktu ēkas sākotnējo izskatu un izmantošanas mērķi, ir veikta daudzveidīga ēkas un tai pieguļošās teritorijas izpēte, kā arī apzinātas līdzības Vidzemes muižās. Izzinot muižas kartes un vēstures dokumentus, kā arī vietējo iedzīvotāju atmiņas, konstatēts, ka šajā vietā ēka pastāv jau 18. gadsimta beigās. Turaidas muižā 1830. gadā vēstures avotos minētas 28 dažādu funkciju un rakstura ēkas.

Veicot arheoloģisko izpēti, atrasti krāsns pamati, kā arī noteikts mājas apjoms. Ēkas laukakmens mūru pamatu garums ir 33,5 m, biezums 0,9 m, ēkas platums ir 9,6–11,5 m.  Pamatu stiprināšanai izmantoti līdz 5 m gari neapdarināti baļķi. Šo koku nogāšanai un apdarei izmantots cirvis. Ēkas palieku izpētē secināts, ka sienu materiāls ir bijis māla kleķis, kas sajaukts ar sasmalcinātiem viršu zariem, bet sienu stiprinājumam vairākās vietās izmantoti ozola zari, kuru diametrs sasniedz 3–3, 5 cm. Veicot ēkas restaurāciju, saglabāts vēsturiskā kleķa fragments, kas apskatāms ekspozīcijā. Ēkas rietumu galā atradusies nakšņošanai piemērota telpa ar krāsni. Ārpusē bijusi plaša nojume, kur glabāti darba rīki, savukārt ēkas austrumu galā – stadula zirgiem.

Klaušinieku māja izveidotā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” ir jaunākā Turaidas muzejrezervātā. Atvērta 2019. gada 4. maijā.

Ekspozīcija atspoguļo 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma norises Latvijas teritorijā, galvenokārt Vidzemē. Ceļš no klaušinieka līdz Latvijas Republikas pilsonim ilgst vairākas paaudzes. Šo vēstures posmu raksturo gan klaušu laiku ekonomiskā un sociālā stagnācija 19. gadsimta sākumā, gan strauja tehniskā modernizācija, kultūras un saimnieciskais uzplaukums gadsimta otrajā pusē, gan arī nozīmīgas sociālas izmaiņas, revolūcijas un kari 20. gadsimta sākumā. Ar neatlaidīgu darbu latviešu tauta kļūst par savas zemes saimnieku, veido savu nacionālu kultūru un visbeidzot – savu valsti. Stāsts par latviešu tautas garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos ceļā uz nacionālas valsts izveidi vienlaikus ir vēstījums par individuālās brīvības un tiesiskās vienlīdzības attīstību. Ceļš vainagojas ar Latvijas valsts pasludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvija jau sākotnēji tiek veidota kā demokrātiska republika ar vispārējām vēlēšanu tiesībām. Uz šiem principiem būvēta mūsu valsts arī šodien.

Ekspozīcija atvērta vasaras sezonā katru dienu no 10.00 līdz 18.00 un ar to var iepazīties gan individuāli, gan kopā ar muzejrezervāta gidu.