Turaidas
muzejrezervāts

Apavu kolekcija


Apavi ir nozīmīga cilvēka apģērba sastāvdaļa, kājas cilvēki apāvuši jau no senatnes. Pirmie apavi bija vienkārši no neģērētām ādām ar caurumiem malās, caur kuriem izvilktas tikpat vienkārši pagatavotas saites apava savilkšanai ap kāju. Mainoties laikiem, mainījušies apavi un materiāli, no kuriem tie gatavoti.

Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas nedaudz vairāk par 50 dažādu apavu pāru. Liela daļa no tiem iegūti no vietējiem iedzīvotājierm – kā dāvinājumi, muzeja darbinieku ekspedīcijās pa tuvākās apkārtnes saimniecībām, taču  ir arī Turaidas muižas ēku izpētes rezultātā iegūti apavi. Apavi ir sava laika liecinieki, un katra priekšmeta stāsts liecina par mūsu vēsturi, sadzīves paradumiem un vēlākos gados arī par modes tendencēm. Kolekcijā ir gan sieviešu kurpes un zābaciņi, gan vīriešu zābaki, gan krietni senākos laikos valkāti apavi – vīzes un pastalas.

Vēl 20. gadsimta sākumā vīzes pratuši darināt katrās mājās – jo šis apavs bijis ļoti neizturīgs, un ātri plīsis. Biežāk vīzes gatavotas no liepu mizām vai lūkiem, kas saplēsti apmēram 1-2 centimetrus platās sloksnītēs un sapītas caurviju pinumā. Galvenokārt tās valkātas strādājot zemes darbus. Muzeja krājumā ir divi vīžu pāri, vienas, stipri novalkātas, remonta laikā atrastas Siguldas Baltās pils bēniņos.

Laukos plaši un ilgi lietots apavs bija pastalas. Tās gatavoja no miecētas liellopa ādas, ja darināja no neģērētas ādas, tāda pastala izmirkstot palika ļoti cieta. Pastalas gatavoja no speciāli piegrieztas ādas gabala, kuram gar malām iegrieza caurumiņus, kuros ievilka šauru ādas sloksnīti, kas savelk sānu malas un ar kurām pastalu varēja piesiet pie kājas. Pastalas nereti valkāja vēl 20. gadsimta 30. gados.

Interesantas ir kurpes ar koka zoli, kas gatavotas darbnīcā Rīgā pēc pasūtījuma. Zole darināta divdaļīga, lai pēdas daļā locītos un būtu vieglāka staigāšana, kurpes virspuse šūta no sīki puķaina auduma. Kurpes valkātas 20. gadsimta 40. gados. Lai gan muzeja krājumā apavu kolekcijā vairāk pārstāvēti sieviešu apavi, tomēr ir arī daži interesanti vīriešu apavi. 70. gadu beigās muzeja krājumā nonāca dzelzceļnieku zābaki ar koka zoli, ādas un auduma virspusi, sastiprināmi ar dzelzs sprādzēm. Šādi zābaki valkāti vācu okupācijas laikā, strādājot uz dzelzceļa.

Ļoti skaistas ir „Latvijas apavu karaļa” Rūdolfa Eglīša 20. gadsimta 30. gados darinātās sieviešu zamšādas kurpes uz vidēji augsta papēdīša. Uz kurpītes iekšējās zolītes ir gan kurpju darinātāja vārds, gan arī starptautiskajās izstādēs iegūto medaļu attēli. Rūdolfs Eglītis savu pirmo kurpju darbnīcu atvēra 1915. gadā, kad viņš bija tikai 26 gadus vecs. Īsā laikā viņš darbību paplašināja un deva darbu vairākiem kurpniekiem. Eglītis regulāri papildināja savas zināšanas par apavu izgatavošanu, cik vien bieži tas bija iespējams, devās ārzemju braucienos, lai redzētu, kādas jaunas metodes un fasoni tiek gatavoti citviet Eiropā. Rūdolfs Eglītis neaprobežojās ar izglītošanos tikai profesionālā ziņā, viņš mācījās zīmēšanu, valodas, pilnveidojās arī runas mākslā, apguva biznesa zinības un sportojis. Rūdolfa Eglīša kurpju veikals un ražotne pastāvēja līdz pat 20. gadsimta 40. gadu sākumam, pēc II pasaules kara beigām viņš emigrēja un mūža nogali pavadīja Kanādā.

Lai dāmu kurpītes nesamirktu un vienmēr būtu sausas kājas, kopā ar kurpēm bija nopērkami eleganti virsū uzvelkami zābaciņi ar paredzētu vietu kurpes papēdītim. Turaidas muzejrezervāta krājumā ir divi pāru šādu gumijas apavu, kas ražoti akciju sabiedrībās „Meteors” un „Kvadrāts”, kas abi bija nozīmīgi gumijas izstrādājumu ražotāji starpkaru periodā Latvijā. A/s „Meteors” ražoja arī aukstam laika piemērotus apavus, kam zoles daļa bija no gumijas, bet zābaka augšpuse bija no filcētas vilnas. Vēlākos gados šie uzņēmumi tika apvienoti vienā ražotnē „Sarkanais kvadrāts”.

No interesantākajiem vīriešu apaviem jāmin Latvijas Armijas virsnieka zābaki un padomju perioda milicijas formas tērpā ietilpstošie zābaki. Apavu modeļi ir ļoti līdzīgi, un arī kvalitātes ziņā visai līdzvērtīgi. Gatavojot ekspozīciju Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamā mājā, krājumā tika iegādāti 19. gadsimta otrā pusē gatavoti vīriešu garstulmu zābaki. Zābaka zoles piestiprinātas ar mazajām kurpnieku nagliņām, stulms uzšūts pilnīgi pieguļošs kājai. Lai zābaki saglabātu formu un nezaudētu savu labo izskatu, tajos ievietoti speciāli trīsdaļīgi, no koka izgatavoti ieliktņi ar lokāmu pēdas daļu.

Mūsu muzeja krājumā pavisam maz ir bērnu apavu – viens šņorējams puszābaciņš un kurpīte, aiztaisāma ar sprādzi. Ādas zolītes piestiprinātas ar mazajām kurpnieku nagliņām. Šie apavi varētu būt darināti 20. gadsimta 30. gados, valkāti Turaidas apkārtnē. Bērnu mājas apavs ir tamborēta čībiņa, kas saglabājusies diezgan sliktā stāvoklī.

Kā interesants sporta apavs noteikti jāpiemin slidu zābaki un piestiprināmās slidas, kādas valkātas 20. gadsimta 50. un vēl 60. gados. Pašas slidas pie zābakiem stiprināja ar siksnām un sprādzēm, zābaka papēdī ir rombveida caurums, kur jāiestiprina slidas izvirzījums, lai tā turētos un varētu droši doties uz ledus. Pirms dažiem gadiem krājumu papildināja arī slēpju zābaku pāris – šņorzābaki, kam ar koka nagliņām piestiprināta papildus zolīte purngalā. Zābaka papēdī grope slēpju stiprinājuma trosītes aizķeršanai. Šāda tipa slēpju zābaki tika valkāti vēl 20. gadsimta 80. gados.

Priekšmeti no krājuma Apavu kolekcijas.
Turaidas muzejrezervāts