Par krājuma arheoloģisko materiālu kolekcijas aizsākumu Turaidas muzejrezervātā (toreiz - vēl kā Siguldas novadpētniecības muzejam) var uzskatīt 1949. gada 26. jūnijā no Centrālā Valsts Vēstures muzeja (tagadējais - LNVM) deponētos divus akmens cirvjus - atrastus Inčukalna apkārtnē, taču pirmie dokumentāli fiksētie arheoloģiskie priekšmeti no Turaidas pils teritorijas krājumā nonāk 1953. gadā, kad notiek Latvijas ZA Vēstures institūta arheologa A. Stubava organizēti izpētes darbi gar pils centrālā torņa pamatni; rezultātā atradumi ietvēra dažādu gadsimtu senlietas, jau no XII gs. Bet kolekcijas lielāko daļu sastāda priekšmeti, kas iegūti no Turaidas pils arheoloģiskās izpētes J. Graudoņa vadībā - sākot ar 1974. gadu. Turklāt arheoloģiskie izrakumi veikti arī ārpus pils nocietinājuma mūriem - precizējot pils teritorijas apbūvi.
Turaidas pilī atrastās senlietas var nosacīti iedalīt divās daļās: uz Gaujas lībiešu (jeb līvu) kultūrai attiecināmās (XI – XIII gs.) un viduslaiku mūra pils perioda priekšmeti (XIII – XVIII gs.). Visi šie atradumi pārstāv dažādu veidu priekšmetu grupas, piemēram - rotaslietas: gredzeni, piekariņi, aproces, saktas; darba rīki un instrumenti: cirvji, īleni, naži, adatas, kalti, veseri, naglas, viras; pils celtniecībā izmantotās būvdetaļas: ķieģeļi, jumta kārniņi, apdarināti akmeņi, krāsns podiņi, iedzītņi. Par kara darbību liecina ieroči un bruņojums: bultu un šķēpu uzgaļi, lielgabalu un musketu lodes, bruņu un ieroču detaļas. Par saimniecisko rosību norāda plaši pārstāvēti sadzīves priekšmeti, piemēram: keramikas, metāla un stikla trauku lauskas, koka un kaula izstrādājumi, viduslaiku keramikas pīpju fragmenti, dažādu gadsimtu monētas (sākot ar XII gs.), dekoratīvi apkalumi. Visu minēto un citu nenosaukto grupu senlietu paraugi apskatāmi Turaidas pils ekspozīciju telpās. Izstādītie arheoloģiskie priekšmeti ir tikai daļa no muzeja krājumā esošā.
Ņemot vērā, ka Turaidas muzejrezervāta pētniecības darbs neaprobežojas tikai ar pils kompleksu un Turaidas Baznīckalnu, krājuma arheoloģiskajā kolekcijā iekļauti materiāli no kādreizējā Turaidas pils novada teritorijas un Siguldas apkārtnes arheoloģiskās izpētes objektiem - kā pilskalni un senkapu lauki: Turaidas Kārļakalns, „Pūteļi”, Krimuldas pagasta „Priedes”, „Liepenes”, „Annas kalns”, Krimuldas baznīca ar turpat līdzās esošo Kubeseles pilskalnu un Jauno kapsētu („Tālēni”), Vangažu „Melkerti”, Sējas „Vīlētāji”, Siguldas pilsdrupas un tām blakus situētais Krustakalns, Siguldas pagasta Satezeles pilskalns, Saksu kalns. Kolekcijā ietverts kalēja darbarīku depozīts (XII / XIII gs.) no Doles „Raušiem”. Kā arī ieskaitītas apkārtnes iedzīvotāju atnestas savrupatrastas senlietas. Patlaban Turaidas muzejrezervāta krājuma kolekcijās iekļautas 7057 arheoloģiskas senlietas.
Pie arheoloģisko materiālu kolekcijas sastāvdaļas pieskaitāms muzeja īpašumā iegūtais unikālais (Raganas pagastā atrasts) X – XI gs. sudraba senlietu depozīts - sastāvošs no 176 priekšmetiem - Rietumeiropas un arābu monētām, kā arī dažādām rotas lietām. Šis depozīts izstādīts Turaidas muzejrezervātā Gaujas lībiešiem veltītajā ekspozīcijā.
Lai informētu sabiedrību par muzeja krājumā esošām senlietām, Turaidas muzejrezervāts piedalās valsts muzeju kopkataloga sastādīšanas projektā - šī projekta uzdevums ir ievietot interneta vietnē senlietu attēlus kopā ar anotācijām.
