Karšu un plānu kolekcija | Turaidas muzejrezervāts

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Karšu un plānu kolekcija


Turaidas muzejrezervāta karšu un plānu kolekcijā ir apmēram 500 dažādi kartogrāfiskie materiāli, kas aptver laika posmu no 18. gadsimta līdz pat mūsdienām. Ģeogrāfiski aptverta ļoti plaša teritorija, sākot jau ar tuvākās apkārtnes uzmērojumiem un plāniem līdz pat Eiropas un pasaules kartēm. Senākās kartes ir ļoti krāsainas un skaistas, kā mākslas priekšmeti.

Interesantas ir 1950. gadā no Līgatnes Incēnu mājās iegūtās M.Siliņa 1892. gadā sastādītās un izdotās kartes, kā piemēram Vidzemes un Kurzemes speciālkarte ar sīki norādītiem ceļiem, upēm, kanāliem, apriņķu, pagastu robežām, muižām, mājām, baznīcām. Mērogs šīm kartēm ir neparasts 1:260000. 2006. gadā muzejā krājumā iegūts 1812. gadā Vācijā Augsburgā izdots pasaules karšu atlass albūma iesējumā ar stingra papīra lapām, kas saglabājies ļoti labā stāvoklī. Šajā laikā Latvija kā vienota teritorija vēl nepastāvēja – bija Kurzemes hercogiste un Vidzemes guberņa, kurā iezīmētas lielākās pilsētas: Rīga, Wenden (Cēsis) un Walk (Valka).

Uz 19. gadsimta otro pusi attiecināms arī neliela izmēra globuss, kas darināts Ernsta Šotte (Ernst Schotte) izdevniecībā Berlīnē. Tā ir viena no nozīmīgākajām globusu izgatavotājām 19. gs. otrajā pusē, kas sāka izgatavot globusus 1855. gadā un 15 gadu laikā paplašināja savu darbību, izgatavojot deviņu dažādu izmēru globusus un virkni citas šāda rakstura ierīces (planētu atveidus, modeļus u. c.) 15 valodās. Izdevniecība darbojās līdz 20. gs. sākumam. Līdzīgs globuss „Christies” izsolē Londonā 1997. gada 26. novembrī pārdots par £633. Šie izdevniecības darinājumi tiek uzskatīti par retiem un vērtīgiem priekšmetiem.

Attīstoties tūrismam, apceļot Latviju aicināja 20. gadsimta sākumā izdotie ceļveži ar zīmētām kartēm pielikumos. TMR krājumā ir vairāki Siguldas – Vidzemes Šveices ceļveži, kuros atrodami apskatāmie objekti Gaujas abos krastos, gan arī Pašā Siguldas pilsētā. Nereti šajos senajos kartogrāfiskajos materiālos izlasāmi māju nosaukumi, izzīmēti paši sīkākie celiņi. Vērtīgs izziņas materiāls par Siguldas plānojumu un celtniecību ir 1932. gadā pēc arhitekta, Lāčplēša ordeņa kavaliera Arnolda Maidela uzmērojuma iespiestais Siguldas pilsētas plāns, mērogā 1:5000. Šis plāns tapa no 1923. gada, un sākot ar šo gadu noteica pilsētas attīstību. Muzeja krājumā ir arī vairākas padomju periodā izdotās kartes, 1984. gadā izdotais Siguldas plāns, kas sastāv no atsevišķām lapām.

Muzeja krājumā atrodas arī Pētera Mantnieka kartogrāfijas institūta izdotā Lielā Latvijas karte. Tā sastāv no deviņām atsevišķām kartēm. Diemžēl precīzs izdošanas laiks nav zināms, taču tas varētu būt 20. gadsimta 30 gadi. Zināms, ka pēc 1923. gadā izveidotās  kartogrāfiskās iestādes „A.Ošiņš un P.Mantnieks”, otra līdzīpašnieka A.Ošiņa nāves 1930. gadā, P.Mantnieks kļūst par vienīgo īpašnieku. Šī karte jau ir P.Mantnieka kartogrāfiskā institūta izdevums.

Pie kartogrāfisko materiālu kolekcijas jāmin arī vairāku bijušo Turaidas muižas zemnieku saimniecību ēku precīzs uzmērojums un ēku izvietojuma fiksācija, kas veikta, apsekojot stāvokli uz vietas 1975. gadā.

Svarīga kartogrāfisko materiālu kolekcijas daļa ir Turaidas pils arheoloģiskās izpētes plāni un zīmējumi. Arheologa Jāņa Graudoņa vadībā Turaidas pilī veikti arheoloģiskie izrakumi no 1973. gada līdz pat 20. gadsimta beigām. Plānos detalizēti precīzi fiksēti izrakumu laukumi, atrasto mūru fragmenti un detaļas. Diezgan daudz kartogrāfisku materiālu ir arī par Siguldas pilsdrupu arheoloģisko izpēti 20. gadsimta 60. un 70. gados.

Priekšmeti no karšu un plānu kolekcijas