TMR krājuma dokumentu kolekcijā ir apmēram 4300 dažādi dokumenti, kas attiecas uz laika posmu no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kolekcijā sistematizēti personu dokumenti, kas ietver visdažādākos personu apliecinošos dokumentus, saistītus ar dzimšanu, iesvētīšanu, laulībām, darba gaitām, izglītības iegūšanu un ar citām cilvēka dzīvē svarīgām norisēm. Nozīmīga sadaļa ir ar īpašumu saistītie dokumenti, kuros var izsekot dažādu varu un iekārtu ieviestām izmaiņām īpašumu tiesibās, nodokļu prasībām, zemes pirkšanas un pārdošanas līgumiem. Kolekcijā ir arī reliģisko organizāciju dokumenti, valsts un pašvaldības pārvaldes iestāžu darbības dokumenti, rīkojumi, biedrību, sabiedrisko organizāciju dokumenti, apsveikumu, dāvinājumu vāki, apbalvojumi – diplomi un goda raksti. Liela daļa no šīm vēstures liecībām muzejā iegūtas ekspedīciju laikā, apsekojot mājas tuvākā un tālākā apkārtnē, nodoti arī iestāžu un sabiedrisko organizāciju dokumenti. Tā 2009. gada nogalē, īstenojot teritoriālo reformu, tika likvidēta Rīgas rajona padome un muzeja krājumā pienāca liels papildinājums – Rīgas rajona padomes pieminekļu aizsardzības inspekcijas apkopotie dokumenti, kas sniedz ieskatu par vēstures un arheoloģijas pieminekļu uzraudzību un uzskaiti padomju periodā.
Interesanta sava laika liecība ir Siguldas draudzes revīzijas protokoli, vācu valodā, sākti 1739.gadā, pēdējais datēts ar 1802. gada 26. oktobri. Interesantas ziņas izlasāmas arī pirmās Latvijas brīvvalsts laika darījumu kvītīs un rēķinos, mājas grāmatās un zemes pirkšanas līgumos un aktos. Dokumenti paver svarīgas lappuses mūsu tautas dzīvē, arī nesenās pagātnes izzināšanā. Dokumentu kolekcijā būtisku daļu sastāda arī pierakstītās turaidiešu un siguldiešu atmiņas, kurās caur cilvēka personisko izjūtu gammu atklājas konkrēti notikumi un cilvēka dzīves gaitās piedzīvotais.
Starp interesantākajiem dokumentiem noteikti jāpiemin tie, kuri stāsta par Turaidas muižas un pagasta dzīvi un cilvēkiem – tāda noteikti ir Turaidas pilsmuižas Ruļļu jeb vaku grāmata. Katras muižas vaku grāmatu sastādīja 4 eksemplāros, viens palika muižas īpašniekam, viens draudzes tiesai, viens bruņniecības arhīvā, viens pagastā. Vaku grāmata saturēja katras muižas sīku aprakstu ar muižas īpašnieka vārdu un zemnieku skaitu. Turaidas muzejrezervāta krājumā esošā „Ruļļu jeb Vakas grāmata priekš Turaidas pilsmuižas kas pie Turaidas – Lēdurgas draudzes pieder” ir 4. eksemplārs, jo tajā ar roku izdarīts ieraksts: Nr. 4. Grāmata aizpildīta latviešu valodā gotiskajā ortogrāfijā. Grāmata sastāv no divām daļām, rokrakstā aizpildīta „Vērtība par visu zemnieku zemi” un drukātas daļas „Nosacīšanas”. Ievadteksts „Muižas būšana”, rokrakstā sniedz ziņas par Turaidas muižas tā brīža īpašnieku Magnusu fon Budbergu. Vaku grāmata sastādīta 1811. gadā, dvēseļu skaits uz šo gadu 389 „vīriškas dvēseles”. Dokumentā uzskaitītas pilsmuižā ietilpstošās mājas.
Ievērību pelna arī Turaidas muižas rakstveža un skrodera Dāvida Kuškes piezīmju grāmatiņa, kur pieraksti veikti ar zīmuli gan vācu, gan latviešu valodā. Dāvids Kuške ar savu sievu Magdalēnu Turaidas muižā ieradušies ap 1840. gadu, dzīvojis „Grāmatnešu” mājās. Starp viņa pasūtītājiem bijis Turaidas Šveices mājas krodzinieks Vīgants, Turaidas – Lēdurgas draudzes mācītājs Ernests Girgensons un Krimuldas draudzes mācītājs Vilhelms Valters, kā arī Turaidas muižas rentes māju saimnieki.Draudzīgas attiecības saistījušas Dāvidu Kuški ar Turaidas muižas pārvaldnieku Karlu Reicbergu – Turaidas –Lēdurgas draudzes baznīcas grāmatā minēts, ka 1843. gadā, kad Turaidas baznīcā kristīts Kuškes dēls Karls Panteleons, kopā ar muižas pārvaldnieku Karlu Reicbergu par krustvecākiem nākuši arī viņa dēls, sieva Anete un meita Emīlija.
Turaidas muzejrezervāta krājumā glabājas arī Turaidas baznīcas grāmatas par laika posmu no 1914. gada līdz 1940. gadam ar dzimušo, kristīto, iesvētīto, laulāto un mirušo reģistriem. Nereti, tieši ar baznīcas grāmatu palīdzību izdodas atšķetināt un sasiet kādu iztrūkstošu pavedienu savas dzimtas vēstures izzināšanā.
