Presei vienmēr ir bijusi nozīmīga loma sabiedrības sociālo un politisko procesu atspoguļošanā un dažkārt arī to virzībā, ne velti mūsdienās mēdijus dēvē par ceturto varu.
Viena no pētniecības ziņā visplašāk izmantotajām Turaidas muzejrezervāta kolekcijām ir periodika, kurā apkopotas 4065 krājuma vienības - preses izdevumi: laikraksti, žurnāli un raksti no periodikas laika periodā no 1822. gada līdz mūsdienām. Pēc krājuma klasifikatora kolekcija iedalās apakšsadaļās: laikraksti līdz 1950. gadam, žurnāli līdz 1950. gadam, laikraksti mūsdienās (pēc 1950. gada), žurnāli mūsdienās(pēc 1950. gada), laikraksti svešvalodās un raksti no periodikas.
Latviešu prese ir samērā jauna, pirmais nedēļas laikraksts „Latviešu Avīze” latviešu valodā iznāca 1822. gadā. Tas arī ir senākais TMR krājumā esošais laikraksts. Kopā TMR krājumā glabājas 513 laikraksta „Latviešu Avīze” numuri sākot no 1822. gada ar nelieliem pārtraukumiem līdz 1913. gadam. Pirmais priekšmets TMR krājuma periodikas kolekcijā nonāca 1950. gadā, tas bija 1881. gadā izdotais žurnāls „Pagalms”.
Latvijas žurnālistikā 20. gadsimta 20. - 30. gados legāli un nelegāli iznāca gandrīz 2000 laikrakstu, žurnālu un biļetenu. TMR krājuma periodikas kolekcijā ir 72 nosaukumu laikraksti līdz 50. gadam, 125 nosaukumu žurnāli līdz 50. gadam, 19 nosaukumu žurnāli pēc 50. gada, 23 nosaukumu žurnāli svešvalodās, 64 nosaukumu laikraksti pēc 50. gada. Šāds rādītājs liecina par ļoti lielu preses daudzveidību dažādos laikos. Jau kopš periodikas kolekcijas komplektēšanas pirmsākumiem krājumam bija ar skatu uz nākotni vērsta politika, jo neskatoties uz valdošo politisko situāciju valstī, par muzejisku vērtību tika uzskatīti dažādu vēstures periodu preses izdevumi.
Krājuma politika sekmēja to, ka gandrīz katrai interesentu grupai ir pieejami savi periodikas izdevumi: gan lauksaimniecības, pedagoģiskie, jaunatnes un studentu, sieviešu, sporta, satīriskie un humoristiskie, literārie, nozaru, kino un teātra, radiofona, gan politisko partiju preses izdevumi un neatkarīgie izdevumi.
Kolekcijas komplektēšanā prioritāte ir tiem preses izdevumiem, kas sniedz ieskatu par Siguldas un tās tuvākās apkārtne notikumiem. Krājumā ir 12 nosaukumu preses izdevumi, kas iznākuši vai turpina iznākt Siguldā un 5 laikraksti, kas sniedz ieskatu par Siguldas tuvāko apkārtni. No tiem atzīmējami tādi, kā literāri sabiedrisks laikraksts „Siguldas Ziņas” (1925 - 1933) redaktors Kārlis Ertners; „Vidzemes Šveice” (1929 - 1933) redaktors Alfrēds Rubīns. Abu laikrakstu redaktori bija politiskie pretinieki Kārlis Ertners pārstāvēja sociāldemokrātus, bet Alfrēds Rubīns Zemnieku savienību. Abu vadītie laikraksti bieži izvērtās par „cīņas arēnu”. Taču neskatoties uz to laikraksti sniedz sava laika raksturojumu.
Siguldas pilsētas kūrorta komiteja 1935. gadā izdeva ilustrētu žurnālu „Siguldas Balss” redaktors Eduards Ozoliņš. No 1936. līdz 1939. gadam žurnāls iznāca ar nosaukumu „Gauja”. Tajā tika publicēta informācija par kultūras dzīvi Siguldā: koncertiem, teātra izrādēm, dziesmu dienām, kā arī apkārtnes notikumu hronika un sludinājumi.
Padomju periodu Siguldas apkārtnē raksturo izdevumi: “Komunisma Cēlājs” (1950. – 1953.g.), ko izdeva Siguldas MTS politnodaļa un “Siguldas Kolchoznieks” (ar 1957.gadu nosaukums „Padomju Sigulda” ).
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 20. gadsimta 90. gadu sākumā divas reizes mēnesī iznāca Siguldas pilsētas informatīvais biļetens „Siguldas Ziņas”, bet kopš 2002. gada iznāk „Siguldas Avīze.” Turaidas muzejrezervāta lasītavā ir gaidīts ikviens interesents, kas vēlās iepazīties ar periodikas kolekciju un izmantot presi kā avotu pētnieciskajiem darbiem.
