Turaidas muzejrezervāta krājuma suvenīru kolekcijā uz 2014. gada 1. janvāri ir 121 vienība.
Suvenīrs jeb piemiņas velte ir priekšmets, kas kādā noteiktā veidā ataino vai simbolizē vietu, notikumu vai kādu personu, tādējādi palīdzēdams to vēlāk atsaukt atmiņā, un suvenīri ir nozīmīga tūrisma sastāvdaļa.
Latvijā ir maz tādu vietu kā Sigulda un Turaida, kurās būtu tik daudz populāru kultūrvēsturisko un dabas objektu. Kā populārākie simboli izmantoti Turaidas pils, Turaidas Roze – meitene Maija, Siguldas pilsdrupas, Gūtmaņala un Velnala, kā arī citi Siguldas un Turaidas objekti.
Senākais Siguldas suvenīrs ir vietējo amatnieku darinātais spieķis, kas ir arī visizplatītākais un populārākais Siguldas suvenīrs mūsdienās un ir kā Siguldas vizītkarte. 19. gadsimtā izdotajos ceļvežos var lasīt, ka „pastaigai pa Siguldas gravām lieti noderēs spieķis, ko var iegādāties no kāda zēna”. Spieķu izgatavošana šajā laikā bijusi visai vienkārša: taisnai lazdas nūjai noliekts un nomizots tikai rokturis, pārējā spieķa daļa palika nemizota. 20. gadsimta 30. gados spieķi tika nomizoti jau visā garumā un, pielietojot dažādus paņēmienus, iededzināti raksti. 20. gadsimta 40. gadu beigās un 50. gados, sakarā ar lielo tūristu pieplūdumu un arvien pieaugušo pieprasījumu tapa dažādiem augumiem piemēroti, rūpīgi apstrādāti, ar bagātīgām iededzinātu rakstu kombinācijām rotāti, krāsainie Siguldas spieķi. Iededzinātie raksti ir tautā pazīstamu ornamentu kombinācijas: līklocis, skujiņas, dažādas rombu kombinācijas, saulīte, punktiņi u.c. Īpatnējāki ir: „zāģa zobi”, „tauriņš”, „vabole” it sevišķi „velna galvas” zaru vietās. Pēc tam ornamentus iekrāso ar sarkanu un zaļu tušu, jo padomju laikos cita krāsa nav pieejama (izņemot zilo, kas laikam spieķu darinātāju gaumei nav pieņemama) un nolako. Jāmin, ka privāta spieķu izgatavošana un tirgošanās padomju laikā, sākot no 1963. gada, ir bijusi aizliegta.
Padomju laikos ir vēl kāds samērā populārs suvenīru veids – koka nozīmīte, kuras izgatavošana neprasīja daudz pūļu, un kuru izgatavoja vietējie amatnieki. Šajā koka gabaliņā iededzina kādu vienkāršotu Siguldas objektu, piemēram, pili un pēc tam nolako. Dažreiz arī tam pielīmē dzeltenus stikliņus, kurus iegūst no saplēstām alus pudelēm un kas imitē dzintaru.
Vietējie iedzīvotāji suvenīrus veido no dažādiem materiāliem, arī no māla, jo tas ir viegli pieejams izejmateriāls. Tiek veidoti māla velniņi, kurus tirgo pie Velnalas, Gūtmaņalas un citās tūristu apmeklētās vietās. Diemžēl muzeja krājumā tādi nav nonākuši.
1968. gadā tiek pieņemts lēmums par ražošanas apvienības „Daiļrades” filiāles atvēršanu Siguldā, un tā darbojas līdz 90. gadiem. Uzņēmums ražo apmēram 50 veidu produkciju no dzintara, māla, dzijas, koka un metāla. Pamatā tie ir suvenīri, kas simbolizē Siguldu, Turaidu un Krimuldu. Tiek gatavotas nozīmītes un breloki ar dažādiem Siguldas tēlu raksturojošiem simboliem, piemēram, Turaidas pili, Gaujas tiltu, Gūtmaņalu, Siguldas pilsdrupām, vagoniņu pār Gaujas senleju, populāra ir arī Siguldas rudens nozīmīte ar kļavas lapu. Daļa no šīm nozīmītēm ir arī Turaidas muzejrezervāta krājumā.
Krājuma suvenīru kolekcijā ir arī lellītes stilizētos tautas tērpos, dažādas figūriņas, maisiņi un lentas ar uzrakstiem, kā arī dažādi citi suvenīri.
