Veksiloloģijas kolekcija | Turaidas muzejrezervāts

Turaidas
muzejrezervāts

porno

Veksiloloģijas kolekcija


Turaidas muzejrezervāta veksiloloģijas kolekcijā ir vairāk kā simts karogi, to piederumi un vimpeļi. Veksiloloģija ir zinību nozare par karogiem. Terminu, iespējams, ieviesis 1957. g. daudzu grāmatu un rakstu par karogiem autors amerikāņu zinātnieks Vitnijs Smits (Whitney Smith). Turaidas muzejrezervāta karogi raksturo laika periodu no 19. gadsimta 80. gadiem līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem, un stāsta par sabiedrības un kultūras norisēm Turaidas un Siguldas tuvākajā apkārtnē, vairāki no tiem darināti pēc pazīstamu mākslinieku zīmējumu metiem vai skicēm.

Vairāku koru karogi liecina par latviešu dziedāšanas prieku ļoti atšķirīgos laikos, dzīvojot dažādu ideoloģiju varā. Pats senākais karogs muzeja krājumā ir Latvijas otrā vecākā kora – Skultes kora karogs.  Karoga vienā pusē izšūts burinieka attēls ar mazu kuģa karodziņu mastā, uz kura ir gada skaitlis: „1868”, kas apliecina kora dibināšanas gadu. Karoga otrā pusē centrā uz pelēka zīda auduma aplikācijas tehnikā izšūts kora nosaukums un gada skaitlis: „Skultes dziedātāji 1880”, gar malām ozolzari ar ozolzīlēm, aptverti ar klājdūriena tehnikā izšūtas lentas pušķi. Aplikācijām  izmantoti velūra, samta, vilnas, zīda un lina audumi. Karogs acīmredzami darināts korim piedaloties Otrajos vispārīgajos latviešu Dziedāšanas  svētkos 1880. gadā.

  Par kora dziedāšanas tradīcijām padomju periodā liecina Turaidas kora karogs, kas datējams ar 20. gadsimta 40. gadiem. Karogs šūts no zaļas un sarkanas krāsas zīda auduma, vienā pusē izšūts kora nosaukuma: „Turaidas koris”, otrā pusē Latvijas padomju sociālistiskās republikas ģerbonis, virs kura izšūts lozungs: „Visu zemju proletārieši savienojieties!”.

20. gadsimta beigās Siguldas pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības kultūras namā darbojās vīru koris „Satezele”, kas īsā laikā ar savu skaisto daudzbalsīgo skanējumu guva atzīstamus panākumus un piedalījās vairākos Dziesmu svētkos. Šī kolektīva karogā uz lina auduma atainots Satezeles kareivis koka pils fonā un tas  tapis pēc Zigurda Zuzes zīmējuma. TMR krājumā glabājas šī kora kokā griezts ģerbonis, kas arī darināts pēc grafiķa siguldieša Zigurda Zuzes skicēm.

Latvijas Zemnieku savienības Turaidas nodaļas karogs darināts pēc Anša Cīruļa meta 20. gadsimta pirmajā pusē. Karogs šūts no zāles zaļa auduma ar dzeltenām bārkstīm trīs malās. Zaļā krāsā gatavoja Zemnieku partiju karogus, šī karoga vienā pusē izšūtie trīs burti: „LZS” norāda uz Latvijas zemnieku savienību (1917-1934). Karogu saglabājusi Matilde Pētersone (dzim. Vītola 1897-1990) Turaidas pagasta „Kraujās”. Dodoties izsūtījumā uz Sibīriju, viņa karogu paņēmusi līdz. 1956. gadā atgriežoties no izsūtījuma „Kraujās”, turpinājusi to glabāt, līdz 20. gadsimta 90. gadiem, kad to  nodevusi savam māsas dēlam Andrim Caunem, kurš karogu 1997. gadā uzdāvinājis Turaidas muzejrezervātam.

Turaidas muzejrezevāta krājumā glabājas Siguldas amatnieku biedrības karogs, kura iesvētīšanas pasākums notika 1939. gada 17. septembrī. Karoga vienā pusē puslokā izšūts:„ Siguldas amatnieku biedrība”, zem tā ainava ar Gaujas tiltu, otrā pusē izšūts: „Tēvija – tauta –  amats” augšpusē, un apakšmalā devīze: „Vienība mūsu darba pamats”, vidū amatniecības kameras emblēma ar saules stariem un veseri vidū. Siguldas amatnieku biedrības priekšsēdētājam Kārlim Meņģelim, neskatoties uz visām grūtībām un pārciesto izsūtījuma laiku Sibīrijā, bija izdevies karogu saglabāt un mūža nogalē viņš to uzdāvināja Turaidas muzejrezervātam.

1991. gadā pēc mākslinieka Vitolda Kucina metiem tekstilmāksliniece Dace Saulīte gobelēna tehnikā darinājusi Turaidas muzejrezervāta karogu ar senās pils attēlu uz mākslinieciski krāsaini veidota pilskalna, kurš glabājas veksiloloģijas kolekcijā.

Krājumā glabājas vairāki karogi, kas saistīti ar padomju periodam raksturīgo sociālistisko sacensību, kas notika gan starp uzņēmumiem vai organizācijām, gan arī starp atsevišķiem strādājošiem par sasniegumiem ražošanas plānu izpildē. Sacensību uzvarētājiem tika pasniegti ceļojošie karogi un vimpeļi.

Skaitliskā ziņā lielu daļu, apmēram 80 priekšmetu, veksiloloģijas kolekcijas sastāda vimpeļi, nelieli trīsstūrveida vai taisnstūra karodziņi, kas tika pasniegti par sasniegumiem ražošanā un sportā. Tie galvenokārt gatavoti no zīda vai atlasa auduma ar informatīvo tekstu vienā pusē. No dubulta auduma gatavotajiem vimpeļiem teksts bija abās pusēs, nereti divās valodās, jo tika darināts un pasniegts uzvarētājam starp divu sociālistisko republiku uzņēmumiem vai organizācijām.

Par padomju periodā zinātniski pētnieciskās saimniecības „Sigulda” organizētājām lauksaimniecības sasniegumu izstādēm un  sacensībām starp dažādu nozaru lauksaimniekiem liecina speciāli šim pasākumam gatavotie vimpeļi. Veksiloloģijas kolekcijā ir vairāki  šo sacensību vimpeļi no 20. gadsimta 80. gadiem.

Sigulda slavena ar savām kalnu slēpošanas tradīcijām, katru gadu notika sacensības šajā sporta veidā „Siguldas kauss”, arī šiem pasākumiem apbalvošanai tika darināti vimpeļi godalgoto vietu  ieguvējiem.

Tā kā Sigulda labi zināma arī kā tūrisma pilsēta, 20. gadsimta 70. gados tika darināti vimpeļi un auduma uzšuves orientēšanās sacensību „Siguldas rudens” dalībniekiem. Šīs sacensības guvušas lielu popularitāti orientēšanās sporta entuziastu vidū un notiek vēl joprojām. Kolekcijā ir arī dažas Gaujas nacionālā parka uzšuves, kas gatavotas 20. gadsimta 70. gados, lai popularizētu šo dabas aizsardzības ideju un mudinātu cilvēkus aizdomāties par dabas un cilvēku savstarpējo saikni, kurā visas detaļas ir vienlīdz svarīgas un būtiskas.