Turaidas muzejrezervāts https://www.turaida-muzejs.lv ĪPAŠI AIZSARGĀJAMAIS KULTŪRAS PIEMINEKLIS Tue, 26 Mar 2024 10:00:17 +0000 lv hourly 1 https://wordpress.org/?v=6.2.4 Triju Zvaigžņu ordenim – 100 https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/triju-zvaigznu-ordenim-100/ Tue, 26 Mar 2024 10:00:16 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47562 ]]> Šogad, 24. martā aprit tieši 100 gadi, kopš 1924. gadā dibināts Triju Zvaigžņu ordenis - par piemiņu  Latvijas valsts dzimšanai 1918. gada 18. novembrī. Ordenim ir piecas šķiras un triju pakāpju goda zīmes. Ordeni un goda zīmi piešķīra  Latvijas pilsoņiem un ārvalstniekiem par nopelniem Latvijas labā. Tie varēja izpausties valsts, sabiedriskā, kultūras vai saimnieciskā darbā. Apbalvošanu ierosināja Valsts prezidents, Ministru prezidents, ministri un Ordeņa domes locekļi, kurā ietilpa Valsts prezidents, Ministru prezidents, trīs Saeimas locekļi un divi ordeņa lielkrusta komandieri, t.i. apbalvoti ar 1. šķiras – augstāko ordeni.

Triju Zvaigžņu ordeņi V šķira un III šķira (īpašnieks – kavalieris un komandieris. Krustu izmēri 40mm un 49mm)

Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoja arī visus karavīrus, kas bija brīvprātīgi iestājušies nacionālajā armijā līdz 1919. gada 17. martam un piedalījušies kaujās, ja vien jau viņi nebija saņēmuši Lāčplēša Kara ordeni.

Triju Zvaigžņu ordenis ir ar baltu emalju pārklāts Maltas tipa krusts ar zelta apmali. Tā aversa (priekšpuses) centrā atrodas zilas emaljas medaljons, kurā ietvertas trīs zelta zvaigznes. Reversa (aizmugures) centrā – zeltīts medaljons ar leģendu – LATVIJAS REPUBLIKA 1918.G. 18. NOVEMBRIS, apkārt-ordeņa devīze – PER ASPERA AD ASTRA  (caur ērkšķiem uz zvaigznēm).

Augstākajām – I un II ordeņa šķirai komplektā ir piecstaraina ordeņa zvaigzne ar t.s. briljantveida stariem. Tās vidū ir zilas emaljas medaljons ar trīs zelta zvaigznēm, apkārt leģenda – PAR TĒVIJU. Ordeņa lente izgatavota no gaiši zila muarē auduma ar abpusējām zeltītām apmalēm. Dažādu šķiru ordeņiem ir atšķirīgs nēsāšanas veids:

 I šķirai – 110 mm platā lentē nēsājams  pār labo plecu ar krustu un lielo zvaigzni krūšu kreisajā pusē,

II šķirai – lente nēsājama ar krustu ap kaklu un mazo zvaigzni krūšu labajā pusē,

III šķirai – krusts nēsājams ap kaklu 32 mm platā lentē,

IV šķirai – krusts 32 mm lentē ar rozeti, piespraužams krūšu kreisajā pusē,

V šķirai – tāpat, tikai bez rozetes.

I šķiras ordeņa īpašnieks ieguva nosaukumu – lielkrusta komandieris, attiecīgi zemākajām šķirām secīgi – lielvirsnieks, komandieris, virsnieks, kavalieris (V šķirai).

Ordeņa goda zīme ir 30 mm diametra apaļa medaļa, kuras aversā izcelts ordeņa krusta attēls, reversā leģenda – PAR TĒVIJU. I pakāpes goda zīme ir apzeltīta, II – sudraba, III –  bronzas, tās nēsāja krūšu kreisajā pusē. Triju Zvaigžņu ordeņa autors ir mākslinieks G. Šķilters. Tie tika izgatavoti Rīgā, V.F. Millera ordeņu fabrikā.

Pirmie ar ordeņa augstāko - I šķiru apbalvotie Ordeņa lielkrusta komandieri bija Latvijas Republikas Valsts prezidents J. Čakste, Ārlietu ministrs Z.A. Meierovics, Ministru prezidents K. Ulmanis, dzejnieks J, Rainis. Viņus apbalvoja 1925. gadā.

Triju Zvaigžņu ordeņus, atšķirībā no Lācplēša Kara ordeņa nenumurēja, bet apbalvotos ierakstīja matrikulā ar attiecīgo kārtas numuru, ko ierakstīja apbalvojumam līdzi dotajā diplomā.

Par ordeni saņēmējam bija jāmaksā – I šķiras ordenis maksāja 150 latus (Ls),  II šķiras – 85 Ls, III šķiras – 35 Ls, IV šķiras – 22 Ls, V šķiras – 20 Ls.

Pēdējo reizi Triju Zvaigžņu ordeni Latvijas starpkaru periodā piešķīra 1940. gada 11. maijā. Pēc tam sekoja gan padomju, gan vācu okupācija, kad par šādu apbalvojumu nācās aizmirst. Latvijai atgūstot neatkarību, tika atjaunots arī senais apbalvojums – Triju Zvaigžņu ordenis – vizuāli tieši tāds pats kā iepriekšējais, tāpat arī ar piecām šķirām un trīs pakāpju goda zīmēm. Atjaunošana notika 1994. gada 25. oktobrī.

Sagatavojis Egils Jemeļjanovs, TMR galvenais speciālists

Izmantotā literatūra.

K. Ducmane. Apbalvojumi Latvijas Republikā 1918-1940. Latvijas Vēstures muzejs. Rīga : Latvijas enciklopēdija, 1993.

]]>
Aicinām darbā foto dizaina speciālistu https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/aicinam-darba-foto-dizaina-specialistu/ Thu, 21 Mar 2024 11:50:21 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47542 ]]> Galvenie darba pienākumi:

  • Veikt TMR kultūras pieminekļu, dabas un kultūrvides,  pasākumu un citu aktivitāšu, kā arī krājuma priekšmetu foto fiksāciju.
  • Atbilstoši darba uzdevumam plānot fotografēšanas procesu, novērtēt fotografēšanas vidi, izvēlēties atbilstošas tehnoloģijas, nodrošinot kvalitatīvu foto materiālu.
  • Veikt video filmēšanu, videomateriāla apstrādi un montāžu, kā arī  nodrošināt TMR tiešsaistes pasākumu video filmēšanu un pasākuma translēšanu pēc vajadzības tīmekļvietnē, sociālajos tīklos vai youtube kanālā.
  • Sadarbībā ar citiem TMR speciālistiem nodrošināt foto, video, videoklipu un citu audiovizuālo  materiālu sagatavošanu izmantošanai TMR ekspozīcijās un izstādēs, reklāmas izdevumos, mārketinga aktivitātēs, internetvietnē,  sociālajos tīklos u.c.
  • Tematiski sistematizēt, arhivēt un nodrošināt TMR video un citu audiovizuālo materiālu saglabāšanu, veidot un uzturēt digitālo attēlu arhīvu.

Prasības pretendentiem:

  • Vismaz 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība vai kvalifikācijas kursi fotogrāfijā, foto dizainā vai multimediju dizainā.
    • Vēlama vismaz 2 gadu profesionālā pieredze fotogrāfa amatā, foto dizaina vai multimediju dizaina jomā.
    • Vēlamas video filmēšanas un videomateriāla apstrādes prasmes, audiovizuālo produktu, t.sk. video klipu izstrādes prasmes.
    • Prasme lietot foto un video materiāla apstrādes datorprogrammas: Adobe Photoshop, Adobe Premiere, Lightroom.
    • Teicamas prasmes darbā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, t.sk. prasme strādāt ar datoru pieredzējuša lietotāja līmenī.
    • Teicamas latviešu valodas zināšanas.
    • Vēlamas angļu valodas prasmes profesionālajai darbībai nepieciešamajā jomā.
    • Labas komunikācijas prasmes, spēja radoši un elastīgi strādāt komandā.

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku vienā no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas institūcijām.
  • Stabilu atalgojumu no 1143 EUR (pirms nodokļu nomaksas), sociālās garantijas.
  • Veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika beigām).
  • Profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Pieteikums/motivācijas vēstule ar praktiskās pieredzes aprakstu attiecībā uz amatam noteiktajām atbildības jomām.
  • Pretendenta dzīves apraksts (CV).
  • Izglītības dokumentu kopijas.
  • Papildus pievienot portfolio vai citus dokumentus, kas raksturo pretendenta kvalifikāciju vakantajam amatam, tostarp kvalifikācijas paaugstināšanu amata kompetences jomās.

Pretendentiem lūdzam pieteikties līdz 2024.gada 8. aprīlim, iesniedzamos dokumentus sūtot uz e-pasta adresi: inta.mikanovska@turaida-muzejs.lv

Darba vieta: Siguldā, Turaidas ielā 10, tālrunis 67971402

Vairāk par iestādi: www.turaida-muzejs.lv

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts informē, ka pretendentu sniegtie personas dati tiek vākti un apstrādāti tikai personāla atlases vajadzībām uz darba sludinājumā norādīto vakanto amatu, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f apakšpunktu.   Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts, kontaktinformācija: datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, tālrunis 29243773, e-pasts: jurijs.visnakovs@idagentura.lv

Pēc pretendentu atlases konkursa beigām - personas dati tiks dzēsti.

]]>
Informācijas diena Turaidas muzejrezervātā  https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/informacijas-diena-turaidas-muzejrezervata/ Tue, 19 Mar 2024 08:21:35 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47510 ]]> 2024. gada 6. aprīlī Turaidas muzejrezervātā notiks gadskārtējā Informācijas diena. Informācijas dienas rīkošana aprīlī Turaidā kļuvusi par tradīciju, jo, gatavojoties vasaras sezonai, ik gadu muzejs piedāvā iespēju gūt informāciju par gada aktualitātēm, publikācijām, jaunumiem ekspozīcijās un plašo programmu piedāvājumu.

PROGRAMMA

9.00 – 10.00 – Reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā

10.00 – 12.00 – Ziņojumi

Ieraudzīt muzeju bērna acīm – par ekspozīciju “Turaidas Dāvids muzejā”-
Turaidas muzejrezervāta direktora p.i. Vija Stikāne
Mantojums un muzejs
Turaidas muzejrezervāta vēsturniece Anna Jurkāne
Sateseles pils un pilsnovads
Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Guntis Zemītis
Lībiešu diēta: zināmais un jaunais
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā glabātāja Alise Gunnarssone
Mežābele dabā un kultūrā. Vai viss ir tā, kā izskatās?
Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns
Turaidas muzejrezervāta aktualitātes
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja Gunta Zaķīte

12.00 – 12.30 – Kafijas pauze

12.30 – 14.15 – Ziņojumi

Turaidas pilij 810
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas pasākumu organizatore Sandra Ķirule
Ideju fitness: pārsteidzoša piedāvājuma radīšanai
Ideju un inovāciju institūta dibinātāja Elīna Miķelsone
Dabas daudzveidība no bišu stropa. Degustācija
Biškopis, biškopības kooperatīvās saimniecības “Siguldas medus” valdes priekšsēdētājs Ainārs Mitrofanovs

14.00 – 15.00 Ekskursijas

Ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” – vada Edgars Ceske
Turaidas pilī – vada Jolanta Dukaļska un Anete Jenča
Turaidas mežaparks un Lībiešu taka – vada Ija Kivlina

Dalības maksa – 5.00 eiro (izdales materiāli, kafija, uzkodas)

Pieteikšanās līdz 4. aprīlim pa tālr. 67971402 vai 29384512 vai e-pastu: info@turaida-muzejs.lv

Reģistrācijas forma šeit: https://forms.gle/LAuq6hcWEdX9PWNQ8

]]>
Lībiešu mantojuma diena Turaidā https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/libiesu-mantojuma-diena-turaida/ Wed, 13 Mar 2024 10:23:53 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47481 ]]>

Turaidas muzejrezervāts atsaucoties, Latvijas Universitātes Lībiešu institūta iniciatīvai 24. martā – pirmajā svētdienā pēc pavasara saulgriežiem – jau otro reizi atzīmēs Lībiešu mantojuma dienu.

Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji ar senu un bagātu kultūru. Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Gaujas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā.

Viena no muzejrezervāta pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturisku mantojumu. Lībiešu mantojumu var iepazīt muzejrezervāta ekspozīcijās, izstādēs, rakstu krājumos, katalogos un ceļvežos, izglītojošās programmās, pasākumos un tematiskās ekskursijās.

Visu nedēļu no 18.–24. martam muzejrezervāta teritorijā plīvos zaļi balti zilie lībiešu karogi.

24. martā ¬– Lībiešu mantojuma dienā:

• Iepazīsti Gaujas jeb Turaidas lībiešu kultūras mantojumu ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un brīvdabas ekspozīcijā “Gaujas lībiešu nezūdošais mantojums”.

• Dodies aizraujošā pārgājienā pa dabas un vēstures izziņas taku – Lībiešu taku. Izmanto QR kodu un skaties video. Seko putniņam un izpildi lībiešu vēsturi izzinošus uzdevumus un rituālus.

• Pie skulptūras “Lībiešu putns” noskaties video un pievienojies lībiešu putnu modināšanas rituālam.

Uz tikšanos Turaidā!

]]>
KO ĒDA SENIE LĪBIEŠI, DZĪVOJOT GAUJAS KRASTOS? https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/ko-eda-senie-libiesi-dzivojot-gaujas-krastos/ Wed, 13 Mar 2024 09:49:11 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47468 ]]> Cilvēku senās ēšanas paražas Latvijā šķiet labi zināmas, taču tajā pašā laikā tās ir miglā tītas. Katrs lasītājs noteikti varēs ātri noskaitīt produktus ko viņaprāt ēda “senais cilvēks”. Tomēr, jo jautājums paliek precīzāks, jo grūtāk uz to atbildēt: “Vai lībieši ēda vairāk cūkgaļu kā latgaļi? Vai lībieši 18.gs. ēda tikpat daudz zivju, kā viņu senči 11.gs.?” Cenšoties atbildēt uz šiem jautājumiem un saprast, ko tad īsti ēda Gaujas lībieši 11.–12.gs., Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Tartu universitātes profesori Esteri Oras un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galveno glabātāju Alisi Gunnarssoni veica Turaidas pilskalna un Pūteļu kapsētas keramikas materiāla lipīdu analīzes. Pētījums nopublicēts starptautiskā zinātniskā žurnālā Interdisciplinaria Archaeologica Natural Sciences in Archaeology (https://iansa.eu/papers/iansa-2024-01-gunnarsonne.pdf, 2023).

Saprast senās diētas var dažādos veidos, mūsu pētījumā kā piemērotākais veids tika izvēlētas vārāmo trauku ķīmiskās analīzes. Vēlajā dzelzs laikmetā lībieši ēdiena gatavošanai pamatā lietoja māla vārāmos podus. Vārīšanas laikā, trauku neglazētā māla virsma pakāpeniski piesūcās ar dažādo produktu taukiem. Traukiem atdziestot, taukvielas palika ieslēgti māla porās (3.att.).

Analīzes mērķis bija atrast - kādas taukvielas bija iesūkušās senajos traukos un līdz ar to ieraudzīt - kas šajos traukos reiz ticis gatavots.

Analizējamās trauku lauskas mēs atlasījām gan no Turaidas pilskalna, gan no netālajiem lībiešu apbedījumiem. Lai gan viduslaikos virs nodedzinātās Kaupo pils tika uzcelta mūra pils, otrpus tās mūriem (gar kalna malām) joprojām bija saglabājušās neskartas lībiešu koka māju paliekas. No šiem slāņiem paņemtās lauskas lietoja vietējie lībieši un tās nav piesārņojuši vēlākie viduslaiku atkritumi. Lībieši bija vienīgā vēlā dzelzs laikmeta kultūra Latvijas teritorijā, kas kopā ar citiem priekšmetiem, mirušajiem deva līdzi arī saimniecības traukus (4.att.).

Iepriekšējie pētījumi ir parādījuši, ka lībieši pirms trauku ievietošanas kapā lietoja tos ikdienas ēdiena gatavošanā. Turaidas pilskalnam tuvākie vēlā dzelzs laikmeta lībiešu apbedījumi atradās Pūteļu senkapos (3,3 km attālumā). Senākajās mums pieejamajās reģiona kartēs (1683. gads) redzams tiešs ceļš, kas savieno abas senvietas (2.att.).

Līdz ar to, mums bija iespēja apskatīt saistību starp traukā gatavotajiem ēdieniem, apbedīto cilvēku un mājsaimniecību, kurai apbedītais piederēja.

Mūsu pētījuma (GC-MS un GC-C-IRMS analīzes) rezultāti liecina, ka Gaujas lībiešu diētā dominēja trīs produktu grupas – ūdensdzīvnieki, zālēdāji un piens. Lai saprastu, kas šie bija par zālēdājiem, mēs iegūtos rezultātus salīdzinājām ar Turaidas pilskalnā atrastajiem dzīvnieku kauliem (tab.-6.att.).

Turaidā visvairāk atrasti liellopu, aitu/kazu un cūku kauli – un tikai viens no šiem lopiem nav zālēdājs. 

Visos Turaidas paraugos bija atrodamas ūdensdzīvnieku pēdas (biomarķieri). Mēs tās atradām vienādā apjomā gan piedegumos, gan iesūkušās pašos traukos - visticamāk ūdensdzīvnieki Turaidas traukos tika pagatavoti regulāri. Ņemot vērā, ka Turaida atrodas Gaujas upes krastos, mēs varam pieņemt, ka lībieši regulāri gatavoja zivju ēdienus.

Daudz retāk mēs atradām liecības par piena gatavošanu. Divi trauki no Pūteļu senkapiem, iespējams, reiz saturēja pienu. Par piena klātbūtni liecina GC-C-IRMS analīze, ko daudz vairāk ietekmē dažādu produktu sajaukšanās (5.att.). Taču, ņemot vērā to, ka Turaidā audzēja govis un kazas - sezonāli piens būtu bijis brīvi pieejams pārtikas produkts.

Saliekot kopā abas veiktās analīzes (GC-MS un GC-C-IRMS) mēs varam redzēt divas iespējas, kā šos produktus lībieši varētu būt kombinējuši savās maltītēs:

1.         saldūdens zivis gatavotas kopā vai pamīšus ar piena produktiem;

2.         saldūdens zivis gatavotas kopā vai pamīšus ar zālēdāju gaļu/taukiem.

Vienā no Pūteļu senkapu traukiem mēs atradām arī nelielas paliekas no Irbeņu ogām (Viburnum). Tās varētu būt nonākušas podos kā piedeva citiem ēdieniem. Taču, Pūteļu senkapu traukos mēs atradām salīdzinoši daudz ar ēdienu gatavošanu nesaistītu piejaukumu no apkārtējās vides. Līdz ar to nav izslēdzams, ka Irbeņu ogas ir tur nonākušas nejauši.

Pētījuma apraksta izskaņā jāiemin arī tie produkti, ko mūsu analīzes neatrada. Ļoti īpatnēji, ka neviens no paraugiem neuzrādīja visēdāju jeb cūku taukus. Dzīvnieku kaulu atradumi liecina, ka Turaidas iedzīvotāji audzēja un kāva cūkas. Iespējams, ka mums nav paveicies pareizo podiņu izvēlē, vai arī tauki vienkārši nav saglabājušies. Taču jāpatur prātā, ka cūkgaļa ir viens no produktiem, ko ir izdevīgāk žāvēt. Žāvētā veidā cūkgaļa tiktu vārīta retāk un īsāku laika periodu, līdz ar to tauki traukā uzsūktos mazākā apjomā.

Mums neizdevās atrast arī graudaugu paliekas podos. Lai gan citu zemju pētījumi ar šīm pašām analīzēm ir spējuši atrast graudaugus, līdzīgs graudaugu iztrūkums bija redzams arī Daugavas lībiešu trauku analīzēs. Protams, iespējams, ka konkrētajos traukos putras nav vārītas vai arī to pēdas ir laika gaitā izzudušas. Taču, apskatot Daugavas un Gaujas lībiešu analīzes kopā, šī atbilde īsti nav apmierinoša. Graudaugu loma ar olbaltumvielām bagātajā lībiešu uzturā ir jautājums, uz kuru patlaban mēs vēl nevaram atbildēt. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju un analīžu veidu attīstību – viss vel ir priekšā.

Alise Gunnarssone, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenā glabātāja

]]>
Lieldienu programma skolēniem “Raibu raibās Lieldieniņas” https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/lieldienu-programma-skoleniem-raibu-raibas-lieldieninas/ Tue, 12 Mar 2024 06:26:37 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47452 ]]> Turaidas muzejrezervāts pavasara gadskārtu svētku Lieldienu laikā no 20. marta līdz 28. martam  piedāvā izglītojošo programmu skolēniem "Raibu raibās Lieldieniņas".


Programmas mērķis ir iepazīstināt ar pavasara saulgriežu svētku – Lieldienu latviskajām tradīcijām.
Programmas „Raibu raibās Lieldieniņas" dalībnieki tiks iesaistīti daudzveidīgās, emocionāli krāšņās aktivitātēs. Bērni varēs iepazīt pavasara vēstnešus – putnus brīvdabas izstādē „Sīki putni, diži putni”.
Skanīgā (putnu balsis klausāmas noskenējot QR  kodu) brīvdabas izstāde tapusi iedvesmojoties no senas lībiešu tradīcijas – mazo putnu modināšanas pavasarī.


Turaidas muižas saimnieciskā centra vidē dalībniekiem būs iespēja   ar dabas materiāliem krāsot olas un paņemt sev līdzi,  pušķot šūpoles  ar raibiem dzīpariem,   piedalīties Lieldienu spēlēs, rotaļās un rituālos, lai simboliski godinātu sauli, modinātu zemi,  putnus un nodrošinātu sev labklājību.

Senāk Lieldiena jeb Lielā diena svinēta tad, kad – kā priekšā saka pats vārds – diena kļūst lielāka, garāka, ilgāka par nakti. Lieldienas svin arī pēc baznīcas kalendāra. Līdz ar to Lieldienas ik reizi ir citā datumā un pat mēnesī. Šogad pavasara saulgrieži ir 20. martā un Lieldienu svētki tiek svinēti 31. martā un 1. aprīlī.

Informācija par maksu un pieteikšanās Lieldienu laika izglītojošai programmai "Raibu raibās Lieldieniņas !" pa tālr.  29384512 vai rakstot e - pastu: info@turaida-muzejs.lv

]]>
Turaidas muzejrezervāts izsludina rakstisku izsoli par tiesībām nomāt telpas kafejnīcas pakalpojumu sniegšanai https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/turaidas-muzejrezervats-izsludina-rakstisku-izsoli-par-tiesibam-nomat-telpas-kafejnicas-pakalpojumu-sniegsanai/ Mon, 11 Mar 2024 09:49:46 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47414 ]]> Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts (TMR) izsludina rakstisku izsoli par tiesībām nomāt telpas kafejnīcas pakalpojumu sniegšanai uz 5 (pieciem) gadiem. Telpa atrodas Turaidas muzejrezervātā (valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa aizsardzības Nr.2606) un ietilpst nekustāmā īpašuma “Turaidas muzejrezervāts” sastāvā.

 Ar izsoles nolikumu iespējams iepazīties šeit: https://www.turaida-muzejs.lv/wp-content/uploads/2024/03/Ralstiskas_izsoles-nolikums_Telpas-nomai-2.pdf

 Vēlamies pretendentu uzmanību pievērst izsoles noteikumam, ka  telpas apskate ir obligāta, lai pretendents gūtu skaidru priekšstatu par situāciju, specifiku un telpas tehnisko stāvokli. Pretendenta neierašanās uz telpas apskati izslēdz to no dalības izsolē.TMR organizē telpas apskati 2024. gada 15.martā plkst. 10.00 , sazinoties ar muzejrezervāta pārstāvi: Jāni Spilu, tālrunis 29252427, e-pasts: janis.spila@turaida-muzejs.lv.

Ja norādītais laiks nav pieejams, tad telpas apskati var veikt arī jebkurā citā darbdienā un laikā, par to vienojoties ar pasūtītāju vismaz 2 (divas) darba dienas iepriekš. Piesakoties telpas apskatei, jānorāda organizācija, kuru pārstāv pretendents, pārstāvja vārds, uzvārds un kontakttālrunis.

Piedāvājums jāiesniedz: Muzejrezervāta administrācijā, Turaidas ielā 10, Siguldā, Siguldas novadā līdz 2024. gada 22. martam plkst. 10:00. Piedāvājumus var iesniegt katru darbdienu no plkst. 08:30 līdz plkst. 17:00.

Piedāvājumu atvēršanas sanāksme notiks 2024. gada 22. martā, plkst.10.00, muzejrezervāta administrācijas telpās. Tā ir atklāta, un piedāvājumu atvēršanas sanāksmē var piedalīties visi ieinteresētie pretendenti, iepriekš piesakoties pa tālruni 67971402, vai arī pa pasts@turaida- muzejs.lv.

 Pretendentiem jāiesniedz izvērsts apraksts par kafejnīcas paredzamo darbības modeli atbilstoši Īpašo noteikumu (4. pielikums) prasībām, kurā iekļauts pretendenta redzējums par savas kafejnīcas darbību nomas objektā muzejrezervātā 5 gadu periodā.

]]>
Turaidas pils Dāvids gaida ciemos bērnus https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/turaidas-pils-davids-gaida-ciemos-bernus/ Thu, 07 Mar 2024 08:25:20 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47388 ]]> Turaidas pilī tapusi  jaunās ekspozīcijas “Turaidas Dāvids muzejā” pirmā kārta. Tā būs iespēja jaunākajiem muzeja apmeklētājiem kopā ar Turaidas Dāvidu doties aizraujošā ceļojumā uz pagātni. Ekspozīcijā Turaidas Dāvids ir viduslaiku apģērbā tērpts zēns, kura vizuālo tēlu pēc pilī atrastā ķieģeļa ir veidojusi māksliniece Una Leitāne.

Foto: Maira Dudareva

Dāvida zīmējums skatāms uz kāda ļoti īpaša Turaidas pilī atrasta ķieģeļa un to var dēvēt par viduslaiku grafiti.  Šādus ķieģeļus mēdz saukt par “svētvakara ķieģeļiem” – vācu pētnieki uzskata, ka vienkāršie zīmējumi bija ķieģeļnīcas amatnieku radošas izpausmes pēc darba nedēļas vai sezonas noslēgumā. Turaidas pilī atrasts unikāls eksemplārs – 13. vai 14. gs. ķieģelis ar ieskrāpētu siluetu, kurā pils arhitekts Gunārs Jansons saskatījis bībelisku tēlu – drosmīgo ganu Dāvidu, kurš cīnījās ar Goliātu.

Foto: Maira Dudareva

Skolēnu pavasara brīvlaikā Turaidas Dāvids gaida mazos apmeklētājus, lai kopā iepazītu stāstu  “Dāvids ēd, bet traukus neplēš”. Ekspozīcijā varēs skatīt traukus, kurus arheologi atrada Turaidas pils izpēte, kā arī paši varēs iejusties arheologu lomā un meklēt trauku lauskas un no tām mēģināt salikt kādu vērtīgu trauku. Būs iespēja uzzināt, kas par trauku bija viduslaikos lietotais trijkājis. Muzeja speciālistu sagatavotās darba lapas, ļaus arī pašiem mazākajiem iejusties pētnieku lomā, atklājot trauku zudušās kontūras. Savukārt, lielākiem būs iespēja salikt zudušo trauku puzli vai uzspēlēt “trauku” domino.  Ekspozīcijā skatāmie keramikas un bronzas trauki un rekonstrukciju zīmējumi rosina iztēli par Turaidas Dāvida dzīvi pilī. Ieskatu tālajos gadsimtos sniedz ekspozīcijā skatāmā digitālā programma “Dzīres un ikdiena viduslaiku Livonijā”.

Foto: Maira Dudareva

Jaunā ekspozīcija atrodas Turaidas pils rietumu korpusa otrajā stāvā un ir daļa no stāsta “Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā. 13.–16.gadsimts”.  Ekspozīcijas idejas un zinātniskā pamatojuma autore ir Dr. hist. Vija Stikāne, mākslinieciskā risinājuma autori: Ģirts Boronovskis un Nauris Dainis, trauku atdarinājumu autori: metālmākslinieks Jānis Martinsons un keramiķe Baiba Dumpe, ekspozīcija tapa sadarbībā ar SIA “Balti Trend”. Par Turaidas pils arheoloģiskajā izpētē atrastajiem traukiem plašāk var lasīt Dr. hist. Ievas Oses sastādītāja katalogā “Turaidas pils 13.–18. gs. koka un metāla trauki un galda piederumi” (2021).

Ja Turaidas Dāvids ir iepaticies, dodoties mājās muzeja kasē var iegādāties bērnu grāmatu “Turaidas pils Dāvida stāstu un spēļu grāmata”.

Sagatavoja Jolanta Dukaļska, Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāja

]]>
Aicinām darbā personāla vadītāju https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/aicinam-darba-personala-vaditaju/ Wed, 06 Mar 2024 07:23:40 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47259 ]]> Galvenie darba pienākumi:

  • Personāla vadības funkcijas nodrošināšana. TMR darbībai nepieciešamo personāla resursu plānošana, personāla atlases, novērtēšanas un apmācības procesu organizēšana un koordinēšana.
  • Personāla vadības iekšējo normatīvo dokumentu izstrāde un aktualizēšana.
  • Personāla lietvedības nodrošināšana un ar personāla vadību saistīto informācijas sistēmu pārvaldīšana
  • Konsultāciju sniegšana TMR vadībai un darbiniekiem personāla vadības un darba tiesisko attiecību jautājumos. Sadarbības nodrošināšana un labvēlīgas psihosociālās darba vides veidošana un uzturēšana mērķtiecīgai uz rezultātu orientētai TMR darbībai.
  • Darbinieku novērtēšanas procesa nodrošināšana un kvalifikācijas celšanas pasākumu koordinēšana.
  • Darba aizsardzības sistēmas uzraudzība un nodrošināšana

Prasības pretendentiem:

  • Augstākā izglītība personāla vadībā, psiholoģijā, tiesību zinātņu jomā vai līdzvērtīgā jomā.
    • Vismaz divu gadu darba pieredze personāla vadībā, vēlams valsts pārvaldē.
    • Darba pieredze  un prasmes strādāt ar resursu vadības sistēmas HORIZON Personāla moduli, ar novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmu (NEVIS) un personāla uzskaites sistēmu (AUS).
    • Pārzināt Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus, kas regulē darba devēja un darbinieka attiecības.
    • Pozitīva un lojāla attieksme pret darbu un apkārtējiem, komunikācijas un sadarbības spējas ar visu līmeņu darbiniekiem.
    • Prasme orientēties sarežģītās situācijās, ātri risināt problēmas un iespējamās konflikta situācijas.
    • Darbā izmantojamo tehnisko līdzekļu un sistēmu lietošanas prasmes MS Office programmas lietotāja līmenī.

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku vienā no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas institūcijām.
  • Stabilu atalgojumu no 1330 līdz 1454 EUR (pirms nodokļu nomaksas), sociālās garantijas.
  • Veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika beigām).
  • Profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Pieteikums/motivācijas vēstule ar praktiskās pieredzes aprakstu attiecībā uz amatam noteiktajām atbildības jomām;
  • Pretendenta dzīves apraksts (CV);
  • Izglītības dokumentu kopijas;
  • Papildus var pievienot citus dokumentus, kas raksturo pretendenta kvalifikāciju vakantajam amatam, tostarp kvalifikācijas paaugstināšanu amata kompetences jomās.

Pretendentiem lūdzam pieteikties līdz 2024.gada 15. martam, iesniedzamos dokumentos sūtot uz e-pasta adresei: inta.mikanovska@turaida-muzejs.lv

ar norādi “Personāla vadītājs”.

Darba vieta: Siguldā, Turaidas ielā 10, tālrunis 67971402

Vairāk par iestādi: www.turaida-muzejs.lv

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts informē, ka pretendentu sniegtie personas dati tiek vākti un apstrādāti tikai personāla atlases vajadzībām uz darba sludinājumā norādīto vakanto amatu, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f apakšpunktu.   Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts, kontaktinformācija: datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, tālrunis 29243773, e-pasts: jurijs.visnakovs@idagentura.lv

Pēc pretendentu atlases konkursa beigām - personas dati tiks dzēsti.

]]>
Aicinām darbā kultūrvides apsaimniekošanas speciālistu https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/aicinam-darba-kulturvides-apsaimniekosanas-specialistu/ Wed, 06 Mar 2024 07:15:28 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47379 ]]> Galvenie darba pienākumi:

  • Organizēt un uzraudzīt TMR teritorijas ikdienas kopšanas darbus atbilstoši gadalaikam un darba prioritātēm (ceļu un laukumu tīrīšanu, zālienu/pļavu, dīķu, kokaugu, rožu, ziemciešu un viengadīgo stādījumu griešanu, ravēšanu, mēslošanu, laistīšanu, utml.).
  • Vadīt kopšanas darbu izpildē iesaistītos darbiniekus, dot darba uzdevumus un uzraudzīt to izpildi. Veikt padarītā darba, nostrādātā laika un izlietoto materiālu uzskaiti.
  • Atbilstoši kultūrvides koncepcijai, papildināt teritorijas stādījumus, veikt vēsturisko dārzu augu sortimenta apzināšanu un pakāpenisku to ieviešanu.
  • Organizēt darbam nepieciešamo instrumentu, augu aizsardzības līdzekļu, darba apģērbu un individuālos aizsardzības līdzekļus sagādi.
  • Organizēt ziedu pušķu izgatavošanu, telpu un teritorijas noformēšanu. Piedalīties augu ekspozīciju un izstāžu veidošanā un citās ar kultūrvidi saistītajās izglītojošajās aktivitātēs.
  • Aizvietot  nodaļas vadītāju viņa prombūtnes laikā,  nepieciešamības gadījumos veikt  labiekārtošanas darbu strādnieka pienākumus.

Prasības kandidātam:

  • Vidējā speciālā vai augstākā izglītība (dārzkopībā vai tai radniecīgā nozarē);
  • Vismaz trīs gadu darba pieredze dārzkopībā, vides kopšanas darbu plānošanā un organizēšanā un augu pārzināšanā;
  • Zināšanas un prasmes izmantot piemērotākās tehnoloģijas un režīmus augu audzēšanai, veidošanai un kopšanai;
  • Lietot dārzkopības tehniku atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām un veikt tehnikas un inventāra ikdienas apkopi;
  • Zināšanas vides plānošanā, darbu vadīšanā un dabas aizsardzībā;
  • Prasme organizēt darbu un pieņemt lēmumus savas kompetences ietvaros;
  • Pozitīva attieksme pret darbu, labas komunikācijas un saskarsmes prasmes;

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku vienā no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas institūcijām;
  • Stabilu darba atalgojumu no 1240 EUR (pirms nodokļu nomaksas),  sociālās garantijas;
  • Veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika beigām);
  • Profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Pieteikums/motivācijas vēstule ar praktiskās pieredzes aprakstu attiecībā uz amatam noteiktajām atbildības jomām;
  • Pretendenta dzīves apraksts (CV);
  • Papildus var pievienot izglītības un citus dokumentus, kas raksturo pretendenta kvalifikāciju vakantajam amatam, tostarp kvalifikācijas paaugstināšanu amata kompetences jomās.

Pretendentiem lūdzam pieteikties līdz 2024.gada 16. aprīlim, iesniedzamos dokumentus sūtot Dokumentu pārvaldības vadītājai uz e-pasta adresi:inta.mikanovska@turaida-muzejs.lv vai iesniegt Turaidas muzejrezervātā, Turaidas ielā 10, Siguldā, Siguldas nov.

Darba vieta: Siguldā, Turaidas ielā 10, tālrunis 67971402

Vairāk par iestādi: www.turaida-muzejs.lv

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts informē, ka pretendentu sniegtie personas dati tiek vākti un apstrādāti tikai personāla atlases vajadzībām uz darba sludinājumā norādīto vakanto amatu, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f apakšpunktu.   Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts, kontaktinformācija: datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, tālrunis 29243773, e-pasts: jurijs.visnakovs@idagentura.lv

Pēc pretendentu atlases konkursa beigām - personas dati tiks dzēsti.

]]>
Skolotāji, 14. martā aicinām Jūs uz sirsnīgu tikšanos Turaidas muzejrezervātā! https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/skolotaji-14-marta-aicinam-jus-uz-sirsnigu-tiksanos-turaidas-muzejrezervata/ Tue, 05 Mar 2024 14:05:49 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47368 ]]>

Esam tepat netālu – kaimiņos. Vai zināt, ka mēs glabājam aizraujošus ēku, cilvēku un priekšmetu stāstus, kas atklāj dzīvi laukos un palīdz izprast Latvijas vēsturi?  Visi mēs nākam no laukiem – no turienes spēks, radošums un izdzīvošanas prasmes, – lepnums par senčiem un savas tautas vērtības apzināšanās ir katras nācijas eksistēšanas pamats, tādēļ  paskatīsimies kopā uz lietām un vietām no laika distances – ļausim tām izcelties!

Saviem ciemiņiem esam sarūpējuši labu cienastu – katrs skolotājs dāvanā saņems Turaidas muzejrezervāta jauno grāmatu – ceļvedi ekspozīcijā “CEĻĀ UZ LATVIJAS VALSTI. KLAUŠINIEKS. SAIMNIEKS. PILSONIS”. Grāmatā apkopoti teksti un attēli, kas atspoguļo latviešu tautas ceļu 19. gadsimtā līdz valsts dibināšanai 1918. gadā.  Grāmatā ietverti 4 QR kodi, kuros atradīsiet ar informāciju bagātas Turaidas muzejrezervāta digitālās programmas - “Atmoda”; “Tehniskā un sociālā modernizācija”; “Izglītība” un “Latvijas Republika pēc Neatkarības kara”. Grāmata var būt noderīgs izziņas avots mācību procesā gan skolotājiem, gan skolēniem.

Īstu latvieti nekas nespēj raksturot labāk par maizes klaipu. Maize simbolizē cilvēka pārticību, – latviešiem tā ir arī tradīciju un kultūras simbols, tieši tāpēc Turaidas saimnieces solījušas sarūpēt mājās izceptu maizi.

Programma

Plkst. 10.00 satikšanās KLAUŠINIEKU MĀJĀ

Plkst. 10.00 – 10.30 sirsnīgas sarunas pie kafijas tases un maizītēm

Plkst. 10.30 – 12.00 iepazīšanās ar ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, spēles, darbnīcas un ieskats izglītojošajās programmās

Plkst. 12.00 – 12.30 kafijas pauze

Plkst. 12.30 – 13.30 iepazīšanās ar ekspozīciju TURAIDAS PAGASTA MAGAZĪNĀ – “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”

Plkst. 13.30 – 14.00 diskusijas, informācija par Turaidas muzejrezervāta pasākumiem 2024.gadā, iepazīšanās ar konkursam “Logo mets pasākumu ciklam “Turaidas pilij 810”” iesniegtajiem darbiem, to vērtēšana

Laipni lūgti!

Dalība, iepriekš piesakoties pa tālruni 29384512 vai e-pastu: info@turaida-muzejs.lv

]]>
Pils un priekšpilis https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/pils-un-priekspilis/ Tue, 05 Mar 2024 07:27:35 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47362 ]]> Turaidas pilij – 810

Viduslaiku pils bija nocietinātu celtņu komplekss. Tā vienlaikus bija aizsargbūve un zemes kunga pastāvīga vai īslaicīga dzīvesvieta. Lielām, teritorijas ziņā gari izstieptām pilīm, kāda bija arī Turaida, tika veidotas vairākas nocietinātas daļas. Piļu pētnieki katrai ir devuši savu nosaukumu.

Pils iekšējo, visstiprāk nocietināto daļu jeb pils kodolu, kurā atradās galvenais tornis, galvenais jeb iekšējais pagalms, kā arī valdnieka un galma dzīvojamās ēkas, sauc par galveno pili jeb iekšējo pili. Turaidas pilij galvenā pils izveidota 13. gs. Tā bija vislabāk aizsargātā jeb aizmugurējā, uz reljefa pacēluma augstākās vietas celtā pils daļa, kuru apņēma augstākais apkārtmūris. Līdz 20. gs. vidum no tās bija saglabājušās tikai drupas, bet gadsimta otrajā pusē izrakumos atsegtie mūri daļēji restaurēti.

Galvenās pils abās pusēs ierīkotas ārējās nocietinātās daļas jeb priekšpilis. Dienvidu priekšpils ar atrodas pilsvietas dienvidu nogāzes malā. To izveidoja 14. gs. gaitā, ietverot tajā dienvidu torni jeb torņveida korpusu. 16. gadsimtā dienvidu priekšpilī bija staļļi un smēde, bet 17. gs. tajā ierīkots dārzs.

Turaidas pils plāns pēc izrakumiem. A – ziemeļu priekšpils, B – galvenā pils, C – dienvidu priekšpils (pēc: J. Graudonis, Turaidas pils, 2003).

Ziemeļu priekšpils aptver gari izstieptu piebrauktuvi jeb cvingeru, kuram blakus austrumu malā bijušas saimniecības ēkas. Ziemeļu priekšpils izveidota 15. gs. Pirmkārt, tai bija pasīvas aizsardzības uzdevums – atvirzīt ienaidnieka artilēriju tālāk no galvenās pils. Otrkārt, tās torņi bija piemēroti aktīvai aizsardzībai – uzbrucēju atvairīšanai ar ugunsieročiem.

Sagatavoja Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste

]]>
Lauku krogs un Zirgu pasta stacija – ceļotāju naktsmītnes Siguldā un tās apkārtnē https://www.turaida-muzejs.lv/2024/03/lauku-krogs-un-zirgu-pasta-stacija-celotaju-naktsmitnes-sigulda-un-tas-apkartne/ Tue, 05 Mar 2024 07:11:48 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47351 ]]> Rakstiskos avotos ir sastopams vārds „krogs”, kas tika atvasināts no Zviedru valodas vārda „krog”. Lauku krogi atradās ceļmalās pie pārceltuvēm, baznīcām, dzirnavām un kapsētām. Sākotnēji to loma bijusi saistīta ar ceļošanu un nakšņošanu, taču mainoties gadu simteņiem krogi ieņēmuši nozīmīgu vietu laucinieku sabiedriskajā dzīvē gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē.

Arvien vairāk attīstoties tirdzniecībai un paplašinoties ceļu tīkliem, stratēģiski svarīgos ceļu krustpunktos 17. gs Latvijas teritorijā pie krogiem parādījās arī pirmās Zirgu pasta stacijas, kas nodrošināja pasta sūtījumus un ceļotāju pārvadāšanu noteiktā maršrutā.

Pēc senākajiem aprakstiem pirmatnējās krogu ēkas ir bijušas koka, vienstāva ēkas ar divslīpju jumtu, līdzīgas vietējai apbūvei. Krogos zem viena jumta bijušas apvienotas divas telpas (gali) – “labais” jeb “vācu” un “sliktais” jeb “zemnieku” gals. Pie katra gala bija arī sava “stadula” – novietne zirgiem un pajūgiem. Katrā krogā ceļotāju vajadzībām bij jātur trīs vai vismaz divi maiņas zirgi, kā arī ceļotāju uzturam alus, maize u. c. pārtika.

Pirmās ziņas par krogiem Latvijas teritorijā atrodamas jau 13. gs. dokumentos, bet Vidzemē un citos novados 14. un 15. gs. Kā viens no pirmajiem krogiem Siguldas apkārtnē 15.gs. rakstītajos avotos tiek minēts Siguldas Melngalvja krogs, vēlāk saukts arī par Baznīcas krogu un Jelgavkrogu, krogs pie Kubeseles (Krimuldas) baznīcas un krogs pie Mālpils (Leemborch) pils.

Kartogrāfs Ludvigs Augusts Mellīns no 1791. līdz 1798. gadam sastādīja precīzu Vidzemes un Igaunijas guberņu atlasu (Atlas von Liefland, oder von den beyden Gouvernementern u. Herzogthümern Lief- und Ehstland, und der Provinz Oesel), kurā fiksētas arī nozīmīgāko krogu vietas, kas kartē apzīmētas ar karodziņu.

17.gs. Krimuldas pilsmuižas teritorijā Rīgas – Tērbatas ceļa posmā minēti vairāki krogi: Englārtes muižas krogs (Engeladz Krögiar), saukts arī par Raganas krogu (Ragganne krug), Mangaļu krogs (Magnus krug), Balpeķu krogs (Balpeck krug),  Kallītes krogs (Kallite krug), Vāveres krogs (Wawer krug), Zutiņu krogs (Sutting krug).

Savukārt Turaidas pilsnovadā minēti Eikažu muižai piederošais Apšu krogs (Dreyman, Apsche Krug), Inciema muižas krogs (Intzhems Häffz Kroug) un Turaidas pilsmuižai piederošais Pils jeb Daniela krogs (Slättz Kroug, Schloßkrüger Daniel).

Siguldas pils tuvākajā apkārtnē A. Mellina kartē fiksēts Starpas (Starpe), Gāles (Gahle), Vēja (Wehge), Steinberga, Desu un Siguldas baznīckrogs.

17. gs. vidū ar Zviedrijas valdības atbalstu Vidzemē sāka veidot zirgu pasta staciju sistēmu. Jau 18.gs. sākumā par vienu no svarīgākajiem zirgu pasta ceļiem kļūst Pēterburgas – Tērbatas (Tartu) – Rīgas pasta ceļš. Šajā ceļa posā vienu no Zirgu pasta stacijām ierīkoja Englārtē (pie Raganas kroga). Vēlāk Zirgu pasta stacijas no krogiem lielākoties tika pārceltas uz atsevišķām, speciāli šim uzdevumam celtām ēkām-zirgu pasta stacijām (Postirung).

18. gadsimta beigās un 19 gs. sākumā Starpas krogs arī tika izmantots kā pasta stacija). 19. gs. 60. gados tika izbūvētas jaunas zirgu pasta stacijas Siguldā un Ieriķos. Tās tika izmantotas pēc  Pleskavas šosejas atklāšanas 1873. g. kad pastu no Rīgas sāka sūtīt pa maršrutu Rīga - Ropaži - Sigulda - Ieriķi - Cēsis - Valmiera - Strenči un tālāk pa veco ceļu uz Tērbatu.

Epizodiskas atzīmes par ceļiem, apdzīvotām vietām, krogiem un pasta stacijām ir atrodamas svešzemnieku ceļotāju aprakstos par pieredzēto Baltijas zemēs, atklājot kroga ikdienas dzīvi. Angļu ceļotājs aprakstā par ceļojumu uz Pēterpili caur Kurzemi un Vidzemi diezgan sīki un atzinīgi apraksta novērojumus pa ceļam un arī krogos: “Krogā, kur pārnakšņoju, es atradu tīru un labu gultu, kaut gan istabmeita to bij uzklājusi jau tā siltajā istabā vēl pie karstās krāsns. Miegā mani iežūžināja virtuvē sapulcējušos zemnieku dziesmas. Daži dziedāja solo, citi piebalsoja korī. Meldijas bij vienkāršas un skumīgas un dažas no balsīm - brīnišķi maigas.”(…)Nākošajā krogā, kur apstājāmies paēst, telpas rotāja efejas puķu podos uz logu palodzēm. Pusdienās apkalpotāja ieteica man nogaršot angļu porteri (alus), servējot to kopā ar cukura trauku un karoti. Man no pēdējā atteicoties, lāga sievišķis turpināja uzkavēties istabā, acīmredzot vēlēdamās redzēt, kā muļķa ārzemnieks lietos šo dzērienu.”

Par kroga ikdienas dzīvi savās atmiņās dalījies arī Grašu kroga (Graschekrug) īpašnieka dēls Reinholds Liepiņš. Krogs minēts 18.gs. pie Jērkules muižas, Rīgas – Tērbatas ceļa posmā, pastāvējis līdz pat 19.gs. beigām. R.Liepiņš raksta: “Krogus tanī laikā gan nebij kā kur tikai dzērienus pārdod, bet tas bija kā iebraucama un atpūtas vieta un kā pārtikas veikals un arī kā izpriecas vieta.

(..) Uz laukiem nebij arī visur veikalu un tamdēļ krogū pārdeva bez dzērieniem visu nepieciešamo: kliņģerus, desas, siļķes, sāli, cukuru, petroleju, pastalādas, tabaku, sērkociņus, saldumus u.t.t.

Pa svētdienas vakariem sanāca jaunieši kopīgi izpriecāties, izdejoties, satikties.

Krogū notika arī sanākšanas uz saucamām “deramdienām”, kur saimnieki nolīga sev palīgus - puišus, meitas, ganus u.c. Tas gan notika gandrīz tikai vienu reizi gadā.”

Līdz ar 20. gadsimta sākumu krogs sāk zaudēt savu sākotnējo nozīmi un tā ēkas sāka izmantot arī citām vajadzībām: ierīkojot pārtikas veikalus, izmantojot kā dzīvojamo māju vai saimniecības ēku u.c.

Līdz mūsdienām Siguldā un tās apkārtnē ir saglabājušies tikai dažas no kroga ēkām. Saglabājusies Raganas kroga ēka, kas ir ievērojami pārbūvēta, kur šobrīd atrodas pārtikas veikals, Raganas pasta nodaļa, viesnīca-restorāns “Raganas ligzda”, Lēdurgā ir saglabājusies Lēdurgas baznīcas kroga ēka, kur ir uzsākti ēkas atjaunošanas darbi. Pie Lorupes gravas pirms Siguldas pie vecā ceļa daļēji saglabājusies Starpas kroga ēka, kas ir pārbūvēta par dzīvojamo ēku.

Šobrīd kroga gaisotni ir iespējams izbaudīt Mālu krogā, celts 1900. gadā, kas atrodas Sidgundā, Mālpils pagastā.

Atsauces:

  1. Ludwig August Mellin (Ludvigs Augusts Mellīns) “Atlas von Liefland oder von den beyden Gouvernementern und Herzogthümern Lief- und Ehstland und der Provinz Oesel”, 1798.
  2. Teivens Arno, “Latvijas Lauku krogi un ceļi”, izdevniecība “Māksla”, Rīga, 1995.
  3. Broce J. K. “Zīmējumi un apraksti 3. sējums”, izdevniecība “Zinātne”, Rīga, 2002.
  4. “Sigulda. Novadmācība: ģeogrāfija, daba, vēsture, etnogrāfija”, Siguldas Valsts Ģimnāzija, Sigulda, 2002.
  5. Latvijas vēsturisko krogu katalogs: https://www.historia.lv/

Sagatavoja Baiba Biteniece, TMR Krājuma galvenā speciāliste

]]>
 Pirms 30 gadiem https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/pirms-30-gadiem/ Thu, 29 Feb 2024 11:32:16 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47289 ]]> Pirms 30 gadiem, 1994. gada 1. martā tika pieņemts viens no nozīmīgākajiem muzejrezervāta pastāvēšanas un attīstības dokumentiem, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 61 “Par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu”. Turaidas muzejrezervāts tika izsludināts par Īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli, noteikts tā sastāvs, apstiprināta teritorija un nolikums.

LR Ministru kabineta 1994. g. 1. marta noteikumi
Nr. 61 “Par īpaši aizsargājamo kultūras pieminekli – Turaidas muzejrezervātu”;

 Muzejrezervāta izveide bija sen lolota ideja par Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanu, kuru izdevās īstenot Atmodas un pārmaiņu laikā. 1988. gada 4. novembrī ar LPSR Ministru Padomes lēmumu Nr. 361, tika nodibināts Turaidas muzejrezervāts. Tas bija vēl padomju okupācijas režīma laiks. Taču pārmaiņas jau izpaudās daudzās dzīves nozarēs. Lēmums par muzejrezervāta izveidi tika pieņemts, LPSR Ministru Padomes priekšsēdētāja Viļņa Edvīna Breša vadītajā pirmajā valdības sēdē, kas iezīmējās ar plašām diskusijām par daudziem jautājumiem.

 Ar milzīgu entuziasmu tika uzsākta muzejrezervāta izveide. Valsts muzeja statuss, līdz ar to arī finansiālās iespējas ļāva izveidot spēcīgu komandu muzejrezervāta darbības uzsākšanai. Tika pārņemtas no bilances uz bilanci vairākas zinātniski pētnieciskās saimniecības “Krimulda” bijušās Turaidas muižas saimnieciskā centra  ēkas, atsevišķas ēkas tika nopirktas, pārņemta vēsturiskā centra zeme 43,8 ha platībā. Tika uzsākta Turaidas muižas dīķsaimniecības atjaunošana un muižas ēku paglābšana no sabrukšanas.

Skats uz Turaidas vēsturisko centru toreiz un tagad.

 Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas sākās privatizācijas process un pirms pieciem gadiem izveidotais muzejrezervāts, 1993. gadā tika nostādīts izvēles priekšā, vai turpināt Turaidas vēsturiskā centra pieminekļu un vides kompleksu saglabāšanu un izpēti vai palikt tikai ar muzeja funkcijām un krājuma saglabāšanu kā tas bija Siguldas novadpētniecības muzeja laikā. Jautājums bija par to, vai 1985. gadā atklātajā un tautasdziesmām pieskandētajā Dainu kalnā stādīs kartupeļus vai būs iespēja saglabāt nākamajām paaudzēm vienu no senākajiem valstiskajiem veidojumiem – Turaidas vēsturisko centru ar kultūras pieminekļu kompleksiem. Pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas pieņemtie normatīvie akti arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā tika mainīti vai tiem vairs nebija juridiska spēka.

 Pateicoties tam, ka arī Valsts vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija ( tagad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde) tika izveidota 1988. gadā un aktīvi iestājās par kultūras mantojuma aizsardzību, 1992. gada 12. februārī Latvijā tika pieņemts likums “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kas ar papildinājumiem ir spēkā joprojām. 1993. gadā pamatojoties uz muzejrezervāta direktores iesniegumu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un saziņā ar mantojuma speciālistiem tika izdarīti grozījumi likumā un 1992. gada 2. februārī Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja izmaiņas likuma 16. pantā “Īpaši aizsargājamie kultūras pieminekļi”. Šajā likuma pantā tika noteikts, ka kultūras pieminekļu ansambļus un kompleksus, kuriem ir sevišķa vēsturiska, zinātniska vai mākslinieciska vērtība, ar Ministru kabineta lēmumu var izsludināt par kultūras pieminekļu rezervātiem, kas aizsargājami saskaņā ar nolikumu par katru no šiem rezervātiem. Nolikumus par kultūras pieminekļu rezervātiem apstiprina Ministru kabinets. Tas bija nozīmīgs solis, lai saglabātu šo unikālo kultūrvietu Turaidas vēsturisko centru valsts īpašumā.

 Ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.61 apstiprinātajā ” Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta” nolikumā tika noteikts, ka muzejrezervātā ietilpst 11.- 20. gadsimta Turaidas vēsturiskā centra dabas un kultūras pieminekļi, kurus iedala četros kompleksos objektos – Turaidas pilskalns ar lībiešu koka pils pamatiem un Turaidas mūra pili ar priekšpils zonu, Turaidas Baznīckalns ar kapsētu un senu baznīcas celšanas vietu, Turaidas Rozes kapu, Turaidas baznīcu un ar valsts aizsargājamo dabas objektu – liepu, Turaidas muižas apbūves centrs ar seno priekšpils nocietinājumu – dīķu sistēmu, senā Gaujas lībiešu apmetnes vieta ar Tautasdziesmu parku. Tika noteikti muzejrezervāta pamatuzdevumi, individuālās aizsardzības zonu režīmu nepieciešamība, arī tiesības nodarboties ar uzņēmējdarbību likumā noteiktajā kārtībā u.c. Noteikumu pieņemšanas process bija sarežģīts, to atkārtoti skatīja Ministru kabinetā trīs reizes.

Eiropas mantojuma zīmes atklāšana Turaidā, 2022. gada 21. jūnijā. Foto: Agris Tabaks

 Šajos 30 gados ir notikušas izmaiņas gan kultūras mantojuma saglabāšanas izpratnē, gan pētniecības darbā un aizsardzības sistēmas veidošanā, tāpat muzeja darba un ekspozīciju veidošanas aktualitātēs, bet pieņemtais dokuments bija tas, kas nodrošināja, ka Turaidas vēsturiskais centrs tika saglabāts un uz to balstās arī muzeja darbība šodien.

Īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī - Turaidas muzejrezervātā esošo pieminekļu daudzveidība, izpētes darbs kontekstā ar muzeja ekspozīcijām veido unikālu mantojuma vietu Eiropā, ko apliecināja arī 2022. gadā piešķirtā Eiropas mantojuma zīme.Eiropas Savienības Inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes lietu komisāres Marijas Gabrielas apsveikumā Turaidas muzejrezervātam tika uzsvērts, ka Turaidas vēsturiskais centrs ir vieta, kas raksturo dažādu kultūru mijiedarbību un daudzpusīgu eiropeizācijas procesu tūkstoš gadu ilgā laika posmā. Tā ir vieta, kas Dziesmotajā revolūcijā pauda nevardarbīgo pretošanos, pārstāvot Eiropas vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības. Tā ir iekļauta Eiropas Savienības Eiropas kultūras mantojuma sarakstā, jo tai ir bijusi nozīmīga loma Eiropas vēsturē un kultūrā.  

Sagatavoja Anna Jurkāne, TMR vēsturniece

]]>
Extended Opening Hours of the Turaida Museum Reserve in March and April https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/extended-opening-hours-of-the-turaida-museum-reserve-in-march-and-april/ Wed, 28 Feb 2024 12:08:47 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47283 ]]> In response to visitor interest, the opening hours of the Turaida Museum Reserve in March and April have been extended from 10:00 to 18:00.

Every day without days off, exhibitions are open in the Western Block of the Turaida Stone Castle, basement of the Semi-circular Tower and the Main Tower, as well as  open-air exhibitions in the territory of the Museum Reserve - on the Church Hill, in Folk Song Park, and in the Economic Centre of the Turaida Estate.

From Wednesday to Sunday, the Gardener's House with the exhibition "Gauja Livs in the Cultural History of Latvia" will welcome visitors as well.

During the Easter time from 29 March to 1 April, the exhibition "Easter Greeting Cards in the Collection of the Turaida Museum Reserve" will be on view in the Turaida Church.

When visiting the Turaida Museum Reserve, we recommend using a mobile app - an audio guide, which will be a good companion to explore the story of the Historical Centre of Turaida. Information is available in six languages. The mobile app can be downloaded for free on GooglePlay -

https://play.google.com/store/apps/details?id=com.turaidaapp un “AppStore” - https://apps.apple.com/lv/app/turaida-museum/id1602382003.

Photo: Maira Dudareva
]]>
Pagarināts Turaidas muzejrezervāta darba laiks martā un aprīlī https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/pagarinats-turaidas-muzejrezervata-darba-laiks-marta-un-aprili/ Wed, 28 Feb 2024 10:05:41 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47274 ]]> Atsaucoties apmeklētāju ieinteresētībai, Turaidas muzejrezervāta darba laiks martā un aprīlī noteikts no 10:00 līdz 18:00.

Katru dienu bez brīvdienām atvērtas ekspozīcijas Turaidas mūra pils Rietumu korpusā, pusapaļā torņa pagrabstāvā un Galvenajā tornī, kā arī brīvdabas ekspozīcijas muzejrezervāta teritorijā – Baznīckalnā, Tautasdziesmu parkā un Dainu kalnā, Turaidas muižas saimnieciskās apbūves centrā.  No trešdienas līdz svētdienai būs atvērta arī Dārznieka māja ar ekspozīciju "Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē".

Lieldienu laikā no 29. marta līdz 1. aprīlim apmeklētājiem būs atvērta ekspozīcija Turaidas baznīcā, kurā būs skatāma izstāde “Lieldienu apsveikuma kartītes Turaidas muzejrezervāta krājumā”.

Apmeklējot Turaidas muzejrezervātu, iesakām izmantot mobilo lietotni – audiogidu, kas būs labs pavadonis Turaidas vēsturiskā centra stāsta izzināšanā. Informācija tajā pieejama sešās valodās.

 Mobilo lietotni bez maksas iespējams lejupielādēt vietnēs  “GooglePlay” - https://play.google.com/store/apps/details?id=com.turaidaapp un  “AppStore” - https://apps.apple.com/lv/app/turaida-museum/id1602382003.

Foto: Maira Dudareva
]]>
Aicinām darbā remontstrādnieku https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/aicinam-darba-remonstradnieku/ Tue, 27 Feb 2024 11:25:18 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47271 ]]> Galvenie darba pienākumi:

  • Uzraudzīt TMR inženierkomunikāciju (apkures, ūdens un kanalizācijas sistēmu, sanitāro mezglu, elektroinstalāciju) darbību, operatīvi novērst bojājumus.
  • Veikt regulāru TMR ekspozīciju un darba telpu uzraudzību un nepieciešamos remontdarbus.
  • Sniegt tehnisko atbalstu ekspozīciju/izstāžu iekārtošanā, izglītojošo programmu, pasākumu u.c.  rīkoto aktivitāšu sagatavošanas un nodrošināšanas procesā.

Prasības kandidātam:

  • Vidējā vai vidējā profesionālā izglītība
  • Vismaz 2 gadu pieredze saimniecisko remontdarbu un palīgdarbu veikšanā
  • Zināšanas par ēku inženierkomunikācijām un darbā lietojamo instrumentu darbības principiem
  • Vēlama sīku elektroinstalācijas remontdarbu pieredze
  • Spēja veikt fizisku darbu, strādāt patstāvīgi un komandā
  • Pozitīva attieksme pret darbu, kārtīgums, precizitāte

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbu uz nenoteiktu laiku vienā no nozīmīgākajām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas institūcijām;
  • Stabilu darba atalgojumu no 1046 EUR (pirms nodokļu nomaksas),  sociālās garantijas;
  • Veselības apdrošināšanu (pēc pārbaudes laika beigām);
  • Profesionālās pilnveides un izaugsmes iespējas.

Iesniedzamie dokumenti:

  • Pieteikums/motivācijas vēstule ar praktiskās pieredzes aprakstu attiecībā uz amatam noteiktajām atbildības jomām;
  • Pretendenta dzīves apraksts (CV);
  • Papildus var pievienot izglītības un citus dokumentus, kas raksturo pretendenta kvalifikāciju vakantajam amatam, tostarp kvalifikācijas paaugstināšanu amata kompetences jomās.

Pretendentiem lūdzam pieteikties līdz 2024.gada 12. martam, iesniedzamos dokumentus sūtot Dokumentu pārvaldības vadītājai uz e-pasta adresi:inta.mikanovska@turaida-muzejs.lv vai iesniegt Turaidas muzejrezervātā, Turaidas ielā 10, Siguldā, Siguldas nov.

Darba vieta: Siguldā, Turaidas ielā 10, tālrunis 67971402

Vairāk par iestādi: www.turaida-muzejs.lv

Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts informē, ka pretendentu sniegtie personas dati tiek vākti un apstrādāti tikai personāla atlases vajadzībām uz darba sludinājumā norādīto vakanto amatu, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta pirmās daļas f apakšpunktu.   Pieteikuma dokumentos norādīto personas datu apstrādes pārzinis ir Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis-Turaidas muzejrezervāts, kontaktinformācija: datu aizsardzības speciālists Jurijs Višņakovs, tālrunis 29243773, e-pasts: jurijs.visnakovs@idagentura.lv

Pēc pretendentu atlases konkursa beigām - personas dati tiks dzēsti.

]]>
Pils Turaidā pirms 1214. gada https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/pils-turaida-pirms-1214-gada/ Fri, 16 Feb 2024 07:46:18 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47253 ]]> Turaidas pilij – 810

Mūsdienās daudziem zināms, ka pilskalnā, kurā pirms 810 gadiem uzsākta Turaidas mūra pils celtniecība, sākotnēji atradās Gaujas lībiešu valdnieka Kaupo lielā koka pils.

Taču senāk, sākot ar 19. gadsimtu un apkārtnes arheoloģijas pieminekļu apzināšanas un pētniecības pirmsākumiem mūsu novadā, pētnieku vidū nebija vienprātības, kur īsti Indriķa hronikā minētā Kaupo lielā pils  atradusies. Visbiežāk to mēģināja lokalizēt Turaidas pilij tuvajā, ap 250 metriem uz rietumiem esošajā Kārļa kalnā.  Kā pirmais te jāmin A. Bīlenšteins, kurš 1888. gadā, apsekojot apkārtnes arhitektūras pieminekļus  un pirmo reizi apmeklējot Kārļa kalnu, atteicās no savas sākotnējās domas, ka Kaupo pils atradusies zem bīskapa celtās mūra pils drupām. Viņš uzskatīja, ka tā meklējama tieši Kārļa kalnā. Viņam sekoja arī  M. Siliņš un Latvijas pilskalnu pētnieks E. Brastiņš, vēlāk vairāki citi pētnieki un tūristu ceļvežu autori.

M. Siliņš un vairāki citi tā laika pētnieki uzskatīja, ka Kaupo pils atradusies Kārļa kalnā.
Fragments no viņa 1890. gadā zīmētās kartes par Latvijas senvietām.

Daži pētnieki Kaupo lielo pili meklēja blakus esošajā Jelgavkalnā (tagad vairāk pazīstams kā Dainu kalns). Kalnam gan ir liels, izlīdzināts plakums un redzamas zemes darbu paliekas kalna nocietināšanai, taču Jelgavkalns būtu uzskatāms par Gaujas lībiešu nocietinātu apmetni vai ko līdzīgu Turaidas lībiešu  11.-13. gs. pils senpilsētai.

19.gs. otrajā pusē Cēsu pilsmuižas īpašnieks un apkārtnes senvēstures pētnieks, grāfs K. Zīverss uzskatīja, ka Kaupo pils atradusies Viešu pilskalnā, kas atrodas ap 3,5 km uz austrumiem no Turaidas. Tas ir spēcīgs, bet samērā neliels nocietinājums. Domājams, ka tas attiecināms uz lībiešu vecāko Vesiķi, kurš pēc Kaupo pāriešanas krustnešu pusē, Indriķa hronikā minēts kā Gaujas labā krasta lībiešu karavadonis.

Grāfs K. Zīverss Kaupo “lielo pili” meklēja Viešu pilskalnā.
Viņa zīmētais pilskalna plāns 1872. gadā.

Otru, iedomāto “mazo” Kaupo pili, Zīverss meklēja t.s. “Zviedru kalnā” vai “Zviedru kraujā” Turaidā Jelgavkalna pakājē, kur patreiz atrodas Bēršu mājas. Šis veidojums tomēr nemaz nav pilskalns, bet gan dabīgs, senatnē izveidojies smilšu saskalojums, tādi sastopami pie daudzām Gaujas mazajām pietekām Siguldas apkārtnē, vizuāli tie tiešām izskatās kā mākslīgi veidojumi.

Vēl Kaupo mazo pili bieži meklēja Kubeseles pilskalnā pie Krimuldas baznīcas. 1991. gadā kalnā veiktajos izrakumos A. Vaska un J. Cigļa vadībā gan tika konstatēts, ka kalns no arheoloģiskā viedokļa vispār nav pilskalns-tā apdzīvošana sākusies vien ar 17. gs. Tāpat Kaupo “mazo” vai “otro” pili daži pētnieki centās lokalizēt arī netālajā Vikmestes pilskalnā.

2023. gadā izrakumos E. Jemeļjanova vadībā nācās konstatēt, ka tas apdzīvots ļoti īsu laiku – kalnā, neskatoties uz izteiktajiem nocietinājumiem, nav konstatējams nekāds kultūrslānis.

Ticamāk, ka Kaupo piederējusi tikai viena – Turaidas pils. Pieņēmumi, ka eksistē vēl kāda mazā pils, izrietēja no Indriķa hronikas – ja nosaukta “lielā pils”, jābūt arī “mazajai”, kaut gan tāda nekur Indriķa hronikā nav minēta un, domājams, vispār neeksistēja. Vismaz nav nekādas reālas liecības par tādu pili.

Pirmie arheoloģiskie izrakumi Turaidas mūra pilī notika 1953. gadā Ā. Stubava vadībā, nelielā teritorijā ap pils galveno torni. Ā. Stubavs arī izteica domu, ka Kaupo lielā pils atradusies tajā pašā pilskalnā, kur vēlāk mūra cietoksnis.

Tomēr Kaupo “lielās pils”  atrašanos Turaidas pilskalnā galīgi pierādīja J. Graudoņa vadītā arheoloģiskā ekspedīcija pēc 25 gadu kompleksās pils arheoloģiskās izpētes-izrakumu gaitā lībiešu koka pils paliekas tika konstatētas 14 vietās.

Turaidas lībiešu koka pils celšanai izraudzīts ap 150 m garš un līdz 50 m plats zemes paliksnis. No A un R puses to norobežo dziļas gravas, no D puses Gaujas senlejas nogāze ­– nepieejama smilšakmens klints. Dabīgi neaizsargātajā Z pusē paliksnis ir šaurāks, vien 25-30 metrus plats. Tas pārrakts ar aizsarggrāvi, norobežojot kalna centrālo paplašināto daļu kā grūti pieejamu nocietinājumu. To apņēmusi koka aizsargsiena, kas atradusies vietā, kur beidzās kalna plakums un sākās nogāze. Pils aizsargsienu veidojusi vertikālos stabos balstīta guļbaļķu siena, to liecina pilskalna malās konstatētās, līdz 0,8 cm dziļās stabu bedres. Sienas augstums nav zināms, tā varētu būt bijusi 2,5-3 m augsta.

Trūdējušu koku klāsts ar stabu bedrēm. Paliekas no Kaupo “lielās pils” Turaidas pilskalnā.
1981. gada I. Siliņas zīmējums

Tā kā šīs koka konstrukcijas bija salīdzinoši vieglākas par vēlākajām mūra aizsargsienām, tās varēja celt tuvāk kalna malām, nebaidoties, ka sienas sava svara dēļ nobruks nogāzē. Tādēļ koka pils aizņēma lielāku platību par vēlāko mūra pili. Ieeja nocietinājumā vedusi no tā ziemeļu – dabīgi neaizsargātās puses. Te, šaurākajā zemes mēles palikšņa vietā, bijis aizsarggrāvis un valnis. Šīs konstrukcijas vēlāk, ceļot mūra pili, pārveidotas.

Aizsargsētas norobežotajā teritorijā tika konstatētas arī vairāku koka dzīvojamo ēku paliekas. Tās bijušas guļbūves ap 4x4,5 m lielas, pamatos tām guldīts koku klāsts un pamatvainagu baļķi likti uz tā. Apkurei izmantotas akmeņu krāvuma krāsnis. Konstatētajās apbūves vietās, ēkas bijušas izvietotas samērā blīvi. Izpētē atklātais liecina, ka celtniecība Turaidā un acīmredzot visā novadā bijusi tādā pašā līmenī, kāds vērots Latvijas un visas Baltijas šā laika pilskalnos. Pārsvarā pils ēkas, spriežot pēc atradumiem un radioaktīvā oglekļa C analītikas, datējamas ar 11.-12. gs.– pils “ziedu laikiem”.

Iespējams, pagalmā bijusi arī aka, kura vēlāk, 16.gs., veicot mūra pils pārbūvi, paplašināta kā koka guļbūve līdz 9 m dziļumam.

Pēc atsevišķiem atradumiem – trauku lauskām var secināt, ka pils  sākta celt jau 10. gs. beigās, līdz ar Daugavas lībiešu ienākšanu Gaujas baseinā. To, ka Turaidas pils varētu būt arī vecākā no Gaujas lībiešu nocietinājumiem, netieši norāda arī tās izcilais novietojums – ļoti piemērota vieta šāda tipa piļu būvei. Tuvākajā apkārtnē līdzvērtīga tai nav.

Tāpēc loģiski būtu pieņemt, ka pirmie lībiešu ienācēji no Daugavas baseina 10. gs. beigās vispirms aizņēma pašu piemērotāko vietu nocietinājuma veidošanai – vēlāko Turaidas pilskalnu. Būtiski arī tas, ka šī vieta ir bagāta ar gruntsūdeņiem un avotiem –te viegli pieejams dzeramais ūdens. Atliek izrakt tikai nelielu aku, lai iegūtu vajadzīgo ūdens daudzumu. Kā papildvērtība – zemes ceļu tuvums un ūdensceļš – Gauja, ūdeņi un meži, kur zvejot un medīt. Pils tika apdzīvota apmēram divsimt gadu. Domājams, tās plašā teritorija un blīvā apdzīvotība, salīdzinājumā ar citām apkārtnes pilīm, deva hronistam pamatu to nodēvēt par “lielo pili”.

Ja domās mēģinām vizualizēt senās koka pils izskatu, nevajag iespaidoties no 20. gs. sākuma nacionālās romantikas apdvestiem, to laiku māksliniekiem L. Liberta, S. Berca vai citu darbiem, kur šādas pilis attēlotas kā varenu baļķu būves ar augstiem torņiem, nereti izgreznotas ar dažādiem tautiskiem ornamentiem.

Senās Turaidas koka pils izskatu varētu iedomāties, ja iztēlē  pilskalnā  novietotu kādas trīs Āraišu ezerpilis. Tas dotu reālāku priekšstatu, kāda pils varēja izskatīties 11.-13.gs.

Pēdējo reizi koka pili, kura jau bija nonākusi Rīgas bīskapa pārvaldījumā, nodedzināja 1212. gadā Autīnes sacelšanās laikā. Pēc diviem gadiem tās vietā sāka būvēt mums zināmo Turaidas mūra pili.

Sagatavoja Egils Jemeļjanovs, TMR speciālists

]]>
Aicinām skolēnus pieteikties izglītības programmai “Jauno arheologu skola”! https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/aicinam-skolenus-pieteikties-izglitibas-programmai-jauno-arheologu-skola/ Wed, 14 Feb 2024 11:04:22 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47233 ]]>

Siguldas novada Jaunrades centrs sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu turpina 2023. gadā uzsākto kultūrizglītības piedāvājumu skolēniem – “Jauno arheologu skolu”.

Pieteikšanās “Jauno arheologu skolai”  līdz 2024.gada 25. februārim.

Programmā aicinām piedalīties jauniešus vecumā no 13 gadiem (8.-12.klasei). Nodarbības norisināsies vienu reizi nedēļā (nodarbības garums līdz 2 stundām) laika periodā no marta līdz jūnijam gan telpās Siguldas novada Jaunrades centrā – Raiņa ielā 3, kā arī Turaidas muzejrezervātā un citās Siguldas novada kultūras mantojuma vietās.

 “Jauno arheologu skolas” mācību gads noslēgsies Eiropas Arheoloģijas dienās Turaidā no 14. līdz16. jūnijam.

“Jauno arheologu skolas” mērķis ir veicināt Siguldas novada jauniešos interesi par vietējo arheoloģisko mantojumu un arheoloģijas nozari. Programmas ietvaros dalībnieki varēs iegūt padziļinātas zināšanas vēsturē, iepazīties ar arheologa darba specifiku un vairot piederību sava novada vēsturei.

Programmas ietvaros dalībnieki klātienē apmeklēs nozīmīgākos arheoloģiskos un kultūras mantojuma pieminekļus Siguldas novadā, kas sniedz ieskatu agrāko laiku cilvēku dzīves ritmā. Dalībnieki praktiski iepazīsies ar dažādām arheoloģiskajām izpētes metodēm, kas nepieciešamas darbam arheoloģiskajos izrakumos, un iegūs zināšanas darbā ar dažādu laika periodu lietiskajiem avotiem.

Precīzāks nodarbību laiks tiks saskaņots ar dalībniekiem.

Pieteikties var, aizpildot anketu: https://forms.gle/rZbjL9seEhvmBsH6A

Vai rakstot/zvanot: Justīnei Timermanei

+371 27800376

justine.timermane@turaida-muzejs.lv

]]>
Aicinām bērnus un jauniešus piedalīties logo metu konkursā “Turaidas pilij 810”! https://www.turaida-muzejs.lv/2024/02/aicinam-bernus-un-jauniesus-piedalities-logo-metu-konkursa-turaidas-pilij-810/ Wed, 14 Feb 2024 07:17:26 +0000 https://www.turaida-muzejs.lv/?p=47215 ]]> Šogad kultūras piemineklim – Turaidas mūra pilij tiek atzīmēti 810 gadi. Tā ir kļuvusi par vienu no Latvijas neoficiālajiem simboliem. Turaidas pils ir gadsimtu vēstures simbols –  stipra, tālredzīga izdzīvotāja – aizraujoša vēstures izzināšanas vieta dažādām paaudzēm.

Par godu jubilejai tiks organizēts pasākumu cikls, kuram nepieciešama vienota identitāte, – tādēļ Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldības Izglītības pārvaldi un sporta pārvaldi organizē logo metu konkursu “Turaidas pilij 810”. Iesniegšanas laiks ir līdz 2024. gada 10. martam.

Konkursa mērķauditorija ir bērni un jaunieši vecumā no 5 līdz 19 gadiem četrās vecuma grupās: 5 līdz 6 gadi; 7 līdz 10 gadi; 11 līdz 15 gadi;  16 līdz 19 gadi.

Darba formāts: A4 lapa; papildu (uz atsevišķas lapas) jāiesniedz īss, paskaidrojošs apraksts ar logo meta idejas paskaidrojumu, jānorāda dalībnieka vārds, uzvārds un  vecums. Noteikti jāpievieno parakstīts apliecinājums (nolikuma pielikums) par piekrišanu nolikuma prasībām.

Vienam dalībniekam atļauts iesniegt vairākus logo metu variantus, taču katrs piedāvājums jānoformē un jāiesniedz atsevišķi šai nolikumā noteiktajā kārtībā.

Darbus var iesniegt:

  • elektroniski – JPG vai PDF formātā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi: sandra.kirule@turaida-muzejs.lv ar norādi “Logo”;
  •  papīra formātā  – Turaidas muzejrezervāta Apmeklētāju centrā – Turaidā, Turaidas ielā 10, – slēgtā aploksnē ar norādi “Logo”;
  • papīra formātā – nosūtot pa pastu uz adresi Turaidas muzejrezervāts, Turaidas iela 10, Sigulda, LV – 2150, – slēgtā aploksnē ar norādi “Logo”(pasta zīmogs – 10.marts).

Konkursa vērtējuma rezultāti tiks paziņoti divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Vērtēšanas kritēriji: atbilstība nolikuma 4. punktam; lakonisms un uztveramība; oriģinalitāte un novitāte; kompozīcija;  kvalitāte. Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli, pēc uzvarētāju noteikšanas par labākajiem logo metiem tiks organizēta sabiedriska balsošana vietnē: facebook.com/turaida.muzejs.

Darbu iesūtīšana Konkursam tiek uzskatīta par autora piekrišanu visiem  nolikumā minētajiem punktiem, kā arī piekrišana tam, ka Turaidas muzejrezervāts ir tiesīgs brīvi rīkoties ar darbu, tas ir, – publicēt to savos komunikācijas un sociālo saziņas kontu kanālos, drukātos izdevumos un informatīvajos materiālos. Iesniedzot darbu, tā autors un autora likumiskie pārstāvji zaudē tiesības jebkādā veidā izvirzīt materiāla rakstura prasības pret Turaidas muzejrezervātu.

Konkursa uzvarētāji saņems Turaidas muzeja pārsteiguma balvas.

Konkursa nolikums pieejams šeit:

]]>