Basic HTML Version
11
Ieva Ose
Turaidas pils 13.–17. gadsimta
būvkeramika
IEVADS
Turaidas mūra pils ir viens no nedaudziem viduslaiku nocietinājumiem Latvijas teritorijā, kas celts
gandrīz vienīgi no ķieģeļiem (1., 2. att.). Visā Turaidas pils pastāvēšanas laikā nozīmīgākais jumtu seguma
materiāls bija dakstiņi, bet daudzas grīdas pirmā stāva telpās klāja māla flīzes vai ķieģeļu bruģējums. No
apdedzināta māla izgatavotie ķieģeļi, dakstiņi un grīdas flīzes ir būvmateriāli, ko visus kopā apzīmē ar
vārdu “būvkeramika”. Lielākā to daļa ir vienkārši masveida izstrādājumi, kuru ārējais izskats, proporcijas
un izmēri vairāku gadsimtu gaitā mainījās pavisammaz. Tikai nedaudzi eksemplāri izceļas ar īpašu formu,
kādu reljefu iespiedumu, meistara zīmi vai unikālu ieskrāpētu zīmējumu.
Daļa Turaidas pils viduslaiku būvkeramikas – parastie mūra ķieģeļi – aplūkojama to sākotnējā izman-
tošanas vietā – ēku un torņu sienās, velvēs vai grīdas klājumā. Tā kā vairākums pils celtņu ir gājis bojā jau
pirms divarpus, trimvai pat četriemgadsimtiem, tad daudzi vecie celtniecības materiāli atrasti gruvešos seno
mūru pakājē. Daļu veselo ķieģeļu salasīja un izmantoja jau 18. gs. beigās un 19. gs., ceļot jaunas muižas ēkas
pamestās pils tuvākajā apkārtnē. Dažādus dedzināta māla izstrādājumus atrada arheoloģiskajos izrakumos,
ko Turaidas pilsdrupās no 1976. līdz 2000. gadam vadīja profesors Jānis Graudonis. Izstrādājot pils rekons-
truktīvās restaurācijas projektu, Turaidas viduslaiku ķieģeļiem uzmanību pievērsa arhitekts restaurators
Dr. h. c.
Gunārs Jansons. Tomēr visi atradumi un atklājumi toreizējo darbu gaitā netika apkopoti. Šī ka-
taloga mērķis ir sistematizēt un izvērtēt Turaidas muzejrezervāta krājumā glabāto būvkeramiku, parādot
masveida izstrādājumu daudzveidību un īpaši izceļot unikālos eksemplārus. Tā kā līdz šim Latvijā vidus-
laiku būvkeramikas izpētei ir pievērsts maz uzmanības, tad šī darba ievadā dotas īsas ziņas par Eiropas
būvkeramikas vēsturi, kā arī rakstīto avotu liecībām un līdzīgiem atradumiem mūsu pilīs un pilsētās.
BŪVKERAMIKA VIDUSLAIKU EIROPĀ
Keramikas izejmateriāls – māls
Keramikas galvenais izejmateriāls ir māls. Tas ir plaši sastopams dabā un daudzviet viegli iegūstams.
Māls ir nogulumiezis, ko veido dažādu minerālu sīku daļiņu maisījums. Māla galvenās sastāvdaļas, kas tam
piešķir plastiskas īpašības, ir alumohidrosilikāti. Tomēr attiecības starp alumīnija oksīdu (Al
2
O
3
), kramskābi
(SiO
2
) un ūdeni (H
2
O) dažādiem māliem ir atšķirīgas (Eiduks 1935–1936, 25494). Dabā atrodamajam
mālam var būt dažādi piemaisījumi – kvarcs, laukšpats, vizla, kalcīts, dolomīts, dzelzs oksīdi u.c.