Basic HTML Version
Vārdnīca
176
SPECIĀLO TERMINU VĀRDNĪCA
• apkalums
– metāla detaļa, kas paredzēta kāda priekšmeta apkalšanai. Durvju apkalumi ir viras,
aizbīdņi, bultas, slēdzenes un citi aizdares elementi.
• aploda
– durvju vai loga ailā iestiprināts koka ietvars, kurā iekar vērtni. Durvju aplodas sānu sauc par
stenderi, apakšdaļu – par slieksni, augšējo līmenisko daļu – par palodu.
• atslēga
– pārnēsājams rīks, ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpu vai priekšmetu).
• būvkalums
– no metāla izkalta būvdetaļa, kuru izmanto celtniecībā praktiskam vai dekoratīvam
mērķim.
• būvnagla
– resna, gara nagla ar mazu galvu. Lieto celtniecībā biezu dēļu un baļķu sastiprināšanai.
• būvskava
– П formā saliekts masīvs dzelzs stienis vai šaura lente ar nosmailinātiem galiem. Lieto
celtniecībā koka būvdetaļu sastiprināšanai.
• cizelēšana
– dekoratīvu izciļņu veidošana plāna metāla (skārda) virsmā, izmantojot dzelzs kaltiņu un
veidāmuru.
• dzintele (cemme)
– neliels U veidā saliekts dzelzs stienītis ar nosmailinātu iedzītni katrā galā. Asos
galus iedzenot durvīs vai stenderē, veidojas cilpa, kurā var ievērt, piemēram, piekaramo slēdzeni.
• enkurs
– dzelzs būvdetaļa ēkas koka vai mūra daļu sastiprināšanai, lai nodrošinātu konstrukciju un
savienojumu izturību.
• fiksators (vējāķis, aizturis)
– detaļa, kas ierobežo vērtnes kustību. To ar dzinteli piestiprina pie loga
vērtnes un uzver tapai, kas iedzīta aplodā, lai vērtni nostiprinātu nekustīgi atvērtā vai aizvērtā stāvoklī.
• iedzītnis
– šķautņains dzelzs stienis ar smailu galu, kuru izmanto koka detaļu savienošanai. Labākai
nostiprināšanai var būt ar atkarpēm (asiem izciļņiem) malās.
• kliņķis
– kustināms L formas rokturis, kas darbojas pēc sviras principa – to nospiežot uz leju, tiek
ievilkta vērtnē iemontēta aizdares mēlīte un durvis var atvērt.
• kniede
– mazs stienītis, kura vienā galā ir galviņa, bet otru galu pēc ievietošanas apaļā plāksnītē
noplacina vai paplašina, veidojot neizjaucamu sastiprinājumu. Kniedi izmanto koka vai metāla detaļu
savienošanai.
• kāša vira
– uzkaru vira, kas sastāv no cilpas un uzlikas. Cilpu uzkarina uz aplodā iedzīta vai ailas
sānos iemūrēta kāša, bet uzliku pienaglo vērtnei.
• lentes vira
– kāša vira, kuras uzlika ir izkalta kā šaura dzelzs sloksne.
• locīklas vira
– plākšņu vira, kuras abas plāksnes griežas ap locīklu – asi jeb šarnīru. Konstrukcija nav
izjaucama.
• nagla
– griezumā apaļš vai šķautņains dzelzs stienītis ar smaili vienā galā un paplatinājumu jeb galvu
otrā galā. Lieto koka detaļu sastiprināšanai.
• paloda
– durvju aplodas augšējā daļa jeb pārsegums.
• palodze
– logailas horizontālā apakšdaļa.