Basic HTML Version
7
Priekšvārds
PRIEKŠVĀRDS
Turaidas mūra pils ilggadējos arheoloģiskajos izrakumos, kas notika 1974., 1976.–2000. ga-
dā prof. Jāņa Graudoņa vadībā, iegūta ļoti apjomīga senlietu kolekcija. Tā ieņem nozīmīgu
vietu Turaidas muzejrezervāta krājumā, jo sniedz uzticamas liecības par viduslaiku pils
celtniecību, ēku iekārtojumu un iedzīvotāju dzīvesveidu gandrīz sešu gadu simteņu garu-
mā no 13. līdz 18. gadsimtam. Lai Turaidas muzejrezervāta krājumā esošās senlietas darītu
pieejamas plašam interesentu lokam – gan arheologiem un vēstures pētniekiem, gan muze-
ju darbiniekiem un tūristiem, regulāri tiek izdoti tematiski katalogi. Katrs no tiem veltīts
noteiktai priekšmetu grupai, kas glabājas Turaidas muzejrezervātā, un dod padziļinātu
ieskatu izvēlētajā tematikā. Līdz šim iznākuši katalogi par Gaujas lībiešu 10.–13. gadsimta
sudraba rotu un monētu kopatradumu, t.s. Krimuldas Raganas depozītu (2012), Turaidas
pils 16.–18. gadsimta krāsns keramiku (2013) un 13.–17. gadsimta būvkeramiku (2015),
baltu un Baltijas somu senlietām no 3. gadu tūkstoša pr. Kr. līdz 13. gadsimta vidum (2015)
un Turaidas pilī atrastām 2., 11.–19. gadsimta monētām (2016). Tagad iznāk katalogs par
Turaidas pils 13.–18. gadsimta dzelzs būvkalumiem.
No Turaidas pils arheoloģiskajos izrakumos iegūtajām vairāk nekā 4000 senlietām
ceturto daļu veido dažādi dzelzs izstrādājumi, starp kuriem ievērojamu vietu ieņem celt-
niecībā izmantotās kaltās dzelzs detaļas – durvju un logu apkalumi, restes un dažādi stieņi,
slēdzenes un atslēgas, kā arī neskaitāmas dažādu formu naglas un citi priekšmeti. Tie bijuši
mūra un koka celtņu sastiprinājuma elementi, funkcionāli un dekoratīvi apkalumi, kas pils
pastāvēšanas laikā izmantoti gan jaunceltnēs, gan pārbūvēs, gan remontdarbos. Pēc pils
bojāejas nonākot gruvešos un noguļot zemē vairākus gadsimtus, senie dzelzs priekšmeti
bija pārklājušies ar rūsu un daļēji sairuši. Daži veselākie būvkalumi tika konservēti jau drīz
pēc izrakumu pabeigšanas, bet citus ik pa laikam rūpīgi pārlūko Turaidas muzejrezervāta
galvenais speciālists Dainis Bernhards, lai ar pagaidu konservējošu pārklājumu kavētu to
bojāšanos. Tagad šo senlietu izskata saglabāšanai palīdzēs arī fotogrāfa Naura Daiņa izga-
tavotie digitālie uzņēmumi, no kuriem divi simti tiek publicēti. Tā kā līdz šim par Latvi-
jas viduslaiku un agro jauno laiku arhitektūras pieminekļos atrastām būvdetaļām vēl nav
apkopojošu publikāciju, mākslas vēsturnieces Ievas Oses sagatavotais kataloga teksts dos
labu ieskatu dzelzs būvkalumu attīstībā. Teksta pārlikšana angļu valodā bija īsts izaicinājums