Basic HTML Version
Turaidas muiža
Muižu saimniecību aizsākums meklējams laikā, kad
Livonijā sāk būvēt pirmās mūra pilis un dibināt klos-
terus, jo tiem ir nepieciešams sevi uzturēt. Pie Turai-
das arhibīskapa pils, tāpat kā pie visām svarīgākajām
pilīm Livonijā, atrodas pārvaldes apgabals – pilsno-
vads. Pārvalde tiek īstenota kā nodevu ievākšana. Tajā
laikā Turaidas pils ir ne tikai cietoksnis, bet arī kalpo
kā saimniecības centrs, kurā uzglabā un sadala ievāktās
nodevas. Turaidas muiža pakāpeniski attīstās no pils
saimniecības.
Pirmās rakstītās ziņas par muižas kompleksa – saim-
niecības ēkām un muižas zemi –saglabājušās no 1582.
un 1590. gada poļu revīzijas protokoliem. 1590. gada
revīzija liecina, ka pie Turaidas pils atrodas muižas
saimniecība, kura balstās uz visa pilsnovada nodevām
un klaušām.
1571. gadā pilsnovads pirmo reizi kļūst par privātīpa-
šumu. Poļu valdība to nodod bijušajam Tartu bīskapi-
jas fogtam Ēlertam Krūzem. Zviedrijas karalis Gustavs
II Ādolfs 1625. gadā Turaidas pilsnovadu un muižu uz-
dāvina valsts padomniekam Nilam Šternšeldam.
Viņa dēls maršals Klauss Šternšelds ar Zviedrijas kara-
lienes Kristīnes atļauju 1652. gadā pārdod pili un mui-
žu par 21 000 valsts dālderiem landrātam Gothardam
Vilhelmam fon Budbergam.
Zviedrijas karaļa Kārļa XI valdīšanas laikā 17. gadsim-
ta beigās, atšķirībā no daudzām citām Vidzemes mui-
žām, Turaida netiek reducēta – netiek pārskatītas tiesī-
bas muižai atrasties privātīpašumā. Budbergu dzimtai
muiža pieder līdz 1818. gadam un 1821. gadā muiža
kļūst par Kampenhauzenu dzimtas īpašumu.
Muižas īpašnieki Kampenhauzeni 19. gadsimtā Turai-
dā pastāvīgi nedzīvo, un plašo saimniecību vada mui-
žas pārvaldnieki. Šajā laikā pakāpeniski tiek izbūvēts
Turaidas muižas saimnieciskais centrs.
Saimniecisko uzplaukumu Turaidas muiža piedzīvo 19.
gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. 1907. gadā
Turaidas muiža mantojuma ceļā nonāk Aleksandra
Staela fon Holšteina īpašumā, kurš no 1910. līdz 1914.
gadam cenšas modernizēt muižu – ierīko kokzāģētavu,
kaļķu cepli un dīķsaimniecību.
1920. gada agrārreformas rezultātā 55 ha muižas ze-
mes ar 7 ēkām paliek Aleksandra Staela fon Holšteina
īpašumā kā neatsavināmā daļa, pārējā zeme tiek sada-
līta 106 jaunsaimniecībām. Pēc Staelu fon Holšteinu
izceļošanas uz Vāciju 1939. gadā, muižu 1940. gadā
pārņēma Latvijas valsts.
Mūsdienās apmeklētājs var iepazīt Turaidas muižas
saimnieciskās apbūves centru ar tā neatkārtojamo vidi
un ekspozīcijām.
Turaidas muižas kalpotāju māja
123
TURAIDAS MUIŽA