Basic HTML Version
Ekspozīcija
“
Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”
Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Turaidas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā. Ekspozīcija “Gaujas lībieši
Latvijas kultūrvēsturē” vēsta par Gaujas krastos dzīvojošo lībiešu kultūru, kas 11.–13. gadsimtā spilgti pārstāvēta
Turaidas apkārtnē. Tā stāsta par lībiešu ikdienas dzīves ritējumu un mītiskajiem priekšstatiem, kas cieši saistīti
ar dabas pasauli.
Somugri kopā ar citām tautām veido un bagātina pasaules kultūras mantojumu. Viena no somugru tautām ir
lībieši, kuri tāpat kā baltu tauta – latvieši – ir mūsdienu Latvijas pamatiedzīvotāji.
Aptuveni pirms 5000 gadiem somugru ciltis apmetas Latvijas teritorijā. Ar 11. gadsimtu lībieši ienāk Vidzemes
lielākās upes Gaujas krastos. Mūsdienās viņus dēvē par Gaujas lībiešiem, jo galvenie apdzīvotības centri atradušies
Turaidas, Siguldas un Krimuldas apkārtnē.
Ekspozīcija aicina iepazīt Gaujas lībiešu likteņgaitas un rast atbildes uz jautājumu: kas ir lībieši, no kurienes viņi
nāk, kāds ir viņu devums mūsu kultūrā.
No somugru etnosa līdz lībiešu tautai
Lībiešu etniskā vēsture
(4. gadu tūkstotis pirms m.ē. – 10. gadsimts)
Latvijas teritorija ir somugru un indoeiropiešu
kultūras saskarsmes vieta. Somugru etniskās grupas
šajā teritorijā apmetas ap 3400.–3300. gadu pirms m.ē.
Iedzīvotāji nodarbojas ar augu vākšanu, zvejniecību
un medībām. Viņiem raksturīga ķemmes-bedrīšu
keramikas kultūra. Ap 2300. gadu pirms m.ē. šeit
ienāk indoeiropieši – pirmbalti, kuri ir pirmie zem-
kopji un lopkopji Latvijas teritorijā. Viņi pārstāv
auklas keramikas kultūru.
Turaidas apkārtni pirmie iedzīvotāji sāk apdzīvot ap
1500. gadu pirms m.ē. Tās ir gan somugru, gan bal-
tu etniskās grupas. Vairākus gadu tūkstošus pastāvot
līdzās, abi etnosi bagātina viens otra kultūru. Sākot ar
11. gadsimtu, Turaidas apkārtnē uzplaukst somugru
tautas – lībiešu – kultūra.
Akmens laikmeta priekšmeti
Bronzas rotājumi lībiešu zēnu apģērbā.
Rekonstrukcija
46