Basic HTML Version
Torņveida dienvidu korpusa pirmais stāvs
Šķīrējarka sadala telpu divās iegarenās travejās jeb da-
ļās. Travejas sedz īpatnējas šķautņu krustvelves: trave-
ju sānsienās tās ir smailloka, telpas galos – pusaploces
formas. Tas ir gotikas laikā dažkārt sastopams divu
loku formu apvienojums. Otrās travejas austrumu sie-
nā, kas no ārpuses ir sabiezināta, izveidota smailloka
niša. Otra, nedaudz platāka un dziļāka niša ar lodziņu
centrā un segmenta pārsedzi, ir dienvidu sienā. Telpas
dienvidu galā ir neliels pagrabs, kurā var iekļūt pa at-
vērumu grīdā.
Torņveida dienvidu korpusa otrais stāvs
Sākotnēji ieeja otrā stāva telpā atrodas ziemeļu sienā
ārējo koka kāpņu galā. Vēlāk ieeju ierīko no rietumu
puses piebūves un durvju ailu ziemeļu sienā pārbūvē
par logu.
Arī ēkas otrā stāva pārsegumu veido šķautņu krustvel-
ve: telpas garumā – pusaploces, galos – smailloka for-
mas. Telpas augstums – 5,6 m. Austrumu un dienvidu
sienā iebūvētas kāpnes. Pie austrumu sienas ir oriģinā-
lās ķieģeļu grīdas atsegums. Telpu apsildīja hipokausta
krāsns ar ķieģeļu grīdā izmūrētu siltgaisa kanālu.
13. gadsimta beigās aizsargmūra dienvidu pusē piebūvēts torņveida dienvidu korpuss. Tā uzdevums – aizsargāt
pieeju pils pagalmam no dienvidu priekšpils puses. Pamati un celtnes apakšdaļa būvēta no vidēja lieluma
laukakmeņiem, bet augstāk sienas mūrētas vendu sējumā no sarkaniem māla ķieģeļiem 9 x 14 x 30 cm. Dienvidu
sienas biezums – vairāk nekā 2 metri, ēkas stūros ir augsti un masīvi kontrforsi. Ēkai ir pagrabs, divi apdzīvojami
stāvi un trešais – ieroču stāvs. 19. gadsimtā saglabājusies tikai daļa no ēkas, kuru izmanto par saimniecības
pagrabu. Būve restaurēta no 1980. līdz 1982. gadam.
Torņveida dienvidu korpuss
70