Basic HTML Version
8
TUR A I DA 1 3 . – 1 6 . GAD S I MTA DOKUME N TOS
Ievads
T
uraidas pils jau izsenis ar savu dabas skaistumu un notikumiem piesātināto vēsturi piesaistī
jusi ceļotāju un pētnieku uzmanību. Pils paceļas virs aptuveni 80 metrus augstas zemes mēles
un no tās Galvenā torņa paveras iespaidīgs skats uz mežiem klāto Gaujas ieleju. Pils ir visplašāk
arheoloģiski pētītais viduslaiku nocietinājums Baltijas valstīs, kur veikta ne tikai pilsdrupu kon
servācija, bet arī daļēja zudušo būvapjomu restaurācija un rekonstrukcija. Saistībā ar kultūras
pieminekļa Turaidas mūra pils astoņsimtgadi 2014. gadā Turaidas muzejrezervāts izdod vēsturisko
dokumentu krājumu, kas atspoguļo laiku, kad mūra pils bija savā plaukumā, bija varens militārs
cietoksnis un nozīmīgs administratīvs centrs.
Kultūrvēsturiskā mantojuma un pieminekļu izpēte un saglabāšana prasa fundamentālus pē
tījumus, tai skaitā rakstīto vēstures avotu izpēti. Muzeja darba pamatuzdevums dokumentu ap
zināšanā, sistematizēšanā, tulkošanā un analīzē 20. gadsimta 60.–90. gados bija Turaidas mūra
pils un pilskalna izpēte, arheoloģiskās izpētes metodikas izstrāde, zinātnisko konservācijas un
restaurācijas projektu pamatojums, pils būvvēstures izzināšana. Pils tika pētīta un rekonstruēta,
cieši sadarbojoties muzejniekiem, arhīvistiem, arheologiem, arhitektiem un restauratoriem. Vēs
tures avotu apzināšanā īpaši atzīmējami apjomīgais vēsturnieku Roberta Malvesa (1905
–
1982)
1
un
Aleksandra Jansona (1916
–
1991) devums, tulkojot un apkopojot vēstures avotus par Turaidas pili,
kā arī arheologa Jāņa Graudoņa, arhitekta Gunāra Jansona darbs ar šiem avotiem, interpretējot tos.
Pils izpēte ir vainagojusies ar monogrāfijām par arheoloģiju un arhitektūru.
2
Turaida 13.
–
16. gadsimtā bija militārs cietoksnis un viena no Rīgas arhibīskapa galvenajām
rezidencēm, atšķirībā no saimniecības pilīm, kur zemeskungs uzturējās daudz retāk. Gatavojot Tu
raidas pils eksponēšanas koncepciju (2002) un ekspozīciju “Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā”
(2007), tika veikta pārvaldes, tiesu varas un administratīvo struktūru dokumentu izpēte. Līdz ar
to skatījums uz Turaidas nozīmi dažādos laikos kļuva plašāks un ļāva ne tikai palūkoties uz Tu
raidas mūra pili caur arhitektūras pieminekļa prizmu, bet arī pētīt Turaidas pils un fogtejas pār
valdes teritoriju viduslaikos un jauno laiku sākumā. Turaidas fogtejas aizsākumi meklējami jau
13. gadsimta pirmajos gadu desmitos, un tās teritorija aptvēra Rīgas arhibīskapijas Lībiešu galu, bet
16. gadsimta pirmajā pusē arī daļu no Latviešu gala pilsnovadiem.
3
Izdevumā “Turaida 13.–16. gadsimta dokumentos” apkopota informācija no rakstītajiem vēstu
res avotiem, kur Turaidas vārds minēts dažādos kontekstos, arī kā ģeogrāfisks nosaukums. Pētītie
dokumenti skar arī Gaujas lībiešu vēsturi, kuriem Turaidas pilskalns ar koka pili bija nozīmīgs pār
valdes un tiesu varas centrs jau no 11. gadsimta. Turaidas nosaukums cēlies no lībiešu valodas, kas
pieder pie somugru valodu saimes. Tas tiek saistīts ar lokalizētu seno skandināvu pērkona dieva
Tora (
Tor
jeb
Thor)
apzīmējumu, kas minēts Indriķa hronikā par sāmsaliešiem, kuri pielūguši Tāru.
1
Roberta Malvesa 1974. gadā apkopotās ziņas par pils vēsturi (Mašīnraksts SM za 145) nav zaudējušas aktualitāti arī
mūsdienās, sk. Malvess, Roberts (2014). Turaidas pils būvvēsture 13.–18. gadsimtā. Grām.: Ieva Ose (sast.).
Latvijas
viduslaiku pilis VIII.
Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 217.–258. lpp.
2
Graudonis, Jānis (2003).
Turaidas pils
:
Arheoloģiskā izpēte.
B.v.: Turaidas muzejrezervāts; Jansons, Gunārs (2007).
Turaidas pils arhitektūra. 13.
–
17. gadsimts
. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds.
3
Stikāne, Vija (2014). Fogtu statuss Rīgas bīskapijās un arhibīskapijā.
Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls,
Nr. 1 (90),
68.–108. lpp.
TuraidaDokumentos_1-135b.indd 8
22.07.14 9:48:13