Basic HTML Version
1 3 4
TUR A I DA 1 3 . – 1 6 . GAD S I MTA DOKUME N TOS
I I DAĻA
TURAIDAS MŪRA PI LS – PĀRVALDES UN TIESU VARAS CENTRS RĪGAS ARHIBĪSKAPI JĀ
3. nodaļa
Muižas, reformācija un koadjutors no Brandenburgas
1509–1539
Sešpadsmitā gadsimta sākums Livonijā, tāpat kā visā Eiropā, bija laiks, kad mainījās vēlo viduslaiku pa
saule un priekšstati par apkārtējo pasauli, reliģijas un indivīda lomu, sabiedrības hierarhiju, arvien lielāku
vietu saimnieciskajā dzīvē ieņēma nauda, privātais īpašums un uzņēmība. Arī Livonijas garīgās zemes
kundzības ietekmēja jauno laiku vēsmas, un Rīgas arhibīskapi Jaspers Linde (1509–1524) un Johans VII
Blankenfelds (1524–1527) bija spiesti risināt reformācijas raisītos izaicinājumus. Baznīcas reformācijas
rezultātā Rīgas arhibīskapa kā laicīgā kunga pozīcijas kļuva nestabilas. Laicīgās kārtas ne tikai apstrīdēja
garīgo zemeskungu laicīgo varu, bet arī pārņēma daļu no viņu īpašumiem. Rīgas domkungi bija spiesti
1527. gadā ievēlēt arhibīskapu Turaidas pilī, jo arhibīskapa Rīgas valdījumi pēc svētbilžu grautiņiem bija
nonākuši pilsētas pārvaldē.
Vācu ordeņa Prūsijas atzara sekularizācija (1525) un vairāku Vācijas katoļu bīskapu pievēršanās lu
terānismam radīja pamatu pārliecībai, ka arī Vācu ordeņa zemes Livonijā un Rīgas arhibīskapija varētu
kļūt par laicīgu valdījumu. Pateicoties Livonijas mestra Pletenberga nostājai, Vācu ordeņa Livonijas at
zars, atšķirībā no Prūsijas, tika saglabāts, bet mestrs kļuva par pilntiesīgu Vācu impērijas firstu ar tiesībām
piedalīties reihstāgos. Īpašu interesi par Livoniju izrādīja bijušais ordeņa virsmestrs, no 1525. gada Prū
sijas hercogs Albrehts, kuram 1530. gadā izdevās izvirzīt Rīgas arhibīskapa Tomasa Šēninga (1528
–
1539)
pēcteča jeb koadjutora amatā savu brāli Brandenburgas markgrāfu Vilhelmu (1498, Ansbaha
–
1563,
Rīga), lai arī sākotnēji bija iecerēts cits kandidāts. Paužot zināmas simpātijas reformācijai, arhibīskaps ar
Rīgas sindiku Johanu Lomilleru centās atgūt arhibīskapa īpašumus Rīgā, kas tomēr palika strīdus objekts
līdz par Šēninga nāvei.
Firstu izcelmes koadjutora ierašanās noveda pie sarežģījumiem Livonijas iekšpolitiskajā dzīvē. Tu
raidas fogts Krīdeners bija cieši ierauts notikumu virpulī saistībā ar cīkstēšanos par Sāremā–Lēnemā
bīskapa krēslu, kuru uzsāka koadjutors Brandenburgas markgrāfs Vilhelms. Daļa Sāremā–Lēnemā bīs
kapijas bruņniecības 1531. gadā vēlējās redzēt Vilhelmu kā zemes bīskapu. Vienlaikus domkungi amatā
ievēlēja Reinholdu Bukshevdenu, kurš negrasījās atteikties no sava amata un ienākumiem. Centieni iegūt
amatu noveda pie konflikta, kam dažbrīd bija arī militārs raksturs.
195
Politisks risinājums tika meklēts pār
runās visa 1533. gada garumā, tai skaitā – Turaidā (nr. 216, 242). Aktīvi Brandenburgas Vilhelma atbals
tītāji cīņā par varu līdzās Turaidas fogtam bija Sāremā muižnieks Reinholds Zasens un Rīgas arhibīskapa
vasalis un Sāremā–Lēnemā fogts Georgs Ungerns no Ungurpils. Pēdējie pēc Brandenburgas Vilhelma
neveiksmes bija pat spiesti pamest Livoniju. Koadjutora turpmākās saspringtās attiecības ar arhibīskapu
rāda sarakste, kurā pirmais pieprasa savā pārvaldē Turaidas pili un novadu, lai palielinātu ieņēmumus
un segtu parādus.
Sarakstē ar Prūsijas hercogu rodamas detaļas, kas saistītas ar zemes pārvaldi un ieņēmumiem, kā
arī par Rīgas arhibīskapa koadjutora galmu un ikdienas nodarbēm, piemēram, karpu audzēšanas ierī
košanu vai lāču medībām. Arvien detalizētākas ziņas parādās par Rīgas arhibīskapijas Turaidas fogtiem
un viņu dienestu, pirktajiem, mantotajiem lēņiem, tomēr Turaidas fogti joprojām biežāk minēti, risinot
195
Hirschheydt, Magnus von (2009). Der Krieg, der nie stattgefunden hat. Markgraf Wilhelm von Brandeburg-Ansbach, Reinhold
von Buxhövden, die Öselsche Bischofsfehde und das Problem der fehlenden Kriegslegitimation. In:
Geistliche im Krieg
.
Hgg. Franz Brendle und Anton Schindling. Münster: Aschendorff, S. 345-371.; Maasing, Madis (2010). Die Wieksche Fehde
(1532–1536) und Markgraf Wilhelm von Brandenburg. In:
Forschungen zur baltischen Geschichte
, nr. 5, 2010. Lk-d 11-35, siin
lk-d 14–16.
TuraidaDokumentos_1-135b.indd 134
22.07.14 9:50:12