Basic HTML Version
1 9 8
TUR A I DA 1 3 . – 1 6 . GAD S I MTA DOKUME N TOS
I I DAĻA
TURAIDAS MŪRA PI LS – PĀRVALDES UN TIESU VARAS CENTRS RĪGAS ARHIBĪSKAPI JĀ
4. nodaļa
Jauno laiku vēsmas un pēdējais Rīgas arhibīskaps
1539–1556
Pēcreformācijas laikmets Eiropā ievadīja izmaiņas reliģiskajā sfērā, sabiedrības attiecībās un jaunas po-
litiskās sistēmas veidošanos. Laicīgie valdnieki koncentrēja varu savās rokās, mazinot lielo vasaļu un ga-
rīdznieku ietekmi. Baltijas jūras reģionā veidojās lielas centralizētas valstis, kas tiecās pēc arvien jaunām
teritorijām. Viena no tām atradās Livonijas austrumos – Maskavas kņaziste, kura nepārprotami izrādīja
interesi par ietekmes palielināšanu Livonijā. Reģionā pieauga Polijas ietekme, kas tuvinājās ar Lietuvas
lielkunigaitiju un kurai vasaļatkarībā bija pakļauta Prūsijas hercogiste. Livonijas notikumos iesaistījās
Dānijas karalis, zināma loma bija arī Vācu Svētās Romas impērijas ķeizaram, pie kura livonieši vērsās kā
pie augstākā tiesiskā arbitra.
Pēdējais Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms (1539–1563) bija Prūsijas hercoga brālis un nāca
no dižciltīgas vācu firstu ģimenes. Viņš pēc pārliecības bija drīzāk luterānis nekā katolis, tas atspoguļojās
arī viņa saspringtajās attiecībās ar Romas kūriju, kā arī attiecībās ar evaņģēlisko Rīgas pilsētu. Visumā
šīs attiecības bija draudzīgas, lai arī tās aizēnoja strīds par arhibīskapa īpašumiem un virskunga statusu
pilsētā. Savu pozīciju stiprināšanai saskarē ar Rīgas pilsētu un ordeni Rīgas arhibīskaps izmantoja gan
savus radnieciskos sakarus, gan arī vēstures zināšanas un Alberta Kranca darbus (1543). Vilhelma laikā
Livonijas landtāgā 1554. gadā tika apstiprināta ticības brīvība visā Livonijā, kaut luterāniska reformācija
viņa zemeskundzībā netika veikta pilnā apjomā, kā bija iecerēts.
Turaida bija nozīmīgs administratīvs centrs Rīgas arhibīskapijā, un te darbojās fogti – Rīgas arhibīs-
kapa vasaļi. Savu dienestu turpināja Georgs Rozens no Nabes (1537–1547), arī Prūsijas hercoga uzticamī-
bas personas un ietekmīgu vasaļu dzimtu pārstāvji Johans Pālens (1546–1550) un Georgs Taube (1554–
1556). Turaidas pils un pilsnovada pārvaldnieks 16. gs. 40.–50. gados bija Reinholds Zasens, kurš savulaik
bija spiests pamest Livoniju par iesaistīšanos politiskajās intrigās Sāremā Brandenburgas Vilhelma pusē.
Šajā sadaļā ietverti 109 teksti. Divi ir saimnieciska rakstura dokumenti par nodevām un ieņēmumiem
Turaidas pilsnovadā (nr. 325, 353), deviņi Turaidā izdoti dokumenti – Rīgas arhibīskapa lēņu grāmatas,
transsumts, tiesas lēmums, kā arī divi notāru apstiprinājumi. Līdzās izlēņojumiem un zemju pārdošanas
gadījumiem arī muižu ieķīlāšana, mantojumu dalīšanas prāvas un vienošanās, tai skaitā starp sievietēm
un viņu aizbildņiem. Rīgas arhibīskaps Turaidā rakstījis 39 vēstules savam brālim Prūsijas hercogam Al-
brehtam, vienu vēstuli brālim Brandenburgas Ansbahas markgrāfam, kā arī Polijas karalim, Brandenbur-
gas kūrfirstam, Dānijas karalim, Rīgas rātei, ķeizariskajam tiesnesim Vācijā, sekretāram (nr. 274). Bez tam
vēstules Turaidā rakstījuši ar zemeskunga ierēdņi – sekretārs (1539), kanclers (nr. 273, 1553), Turaidas
fogts un virsmaršals (nr. 323), pils un pilsnovada pārvaldnieks (nr. 339).
Livonijas politisko dzīvi raksturoja ārpolitiskas un iekšpolitiskas intrigas, kā arī dažādu Livonijas poli-
tisko grupējumu savstarpējās cīņas, taču Rīgas arhibīskapa sarakstē ar savu brāli Prūsijas hercogu arvien
vairāk vietas ieņēma laicīgas lietas un rūpes par komfortu, izklaidēm, galma dzīves nodrošinājumu. Bija
nepieciešami trompetisti, bundzinieki un ragu pūtēji, arī kāds mākslinieks ar “dzīvīgu mākslu” (nr. 370);
tika svinēta Jaungada atnākšana, kāzas un kristības, lietoti alkoholiski dzērieni, to skaitā degvīns, kura
daudzums dažkārt izraisīja veselības problēmas. No sava brāļa Brandenburgas Vilhelms saņēma ne tikai
poļu pavāru, bet arī karpas un karpu ikrus, šķirnes suņus un pat briežus savam zvēru dārzam – diemžēl
nav zināms, vai kāds no tiem palika arī Turaidā, vai tika nogādāts citā arhibīskapa pilī. Netika aizmirsts
arī par lielgabalu lodēm un bruņojumu, zirgu aprīkojumu, kas bija nepieciešams gan arhibīskapa re-
prezentācijai, gan militāro draudu dēļ, jo pastāvēja gan iekšpolitiska spriedze attiecībās ar ordeni, kā arī
ārējais apdraudējums no austrumu kaimiņa. Minētas ziņu lapas, kas pienāca no Prūsijas, Lībekas u.c. un
ziņoja par sava laika politiskajām aktualitātēm. No Livonijas savukārt kā dāvanu varēja nosūtīt zirgus,
kažokādas, vilka izbāzeni.
TuraidaDokumentos_no 136-257b.indd 198
22.07.14 9:51:01